Projekts "Lielupes atveseļošanas pasākumi"-pakalpojumi un infrastruktūras izveide ūdens tūristiem
Ar mērķi iesaistīt Lielupei piegulošās pašvaldības un privātās personas (fiziskas un juridiskas) upes atveseļošanas pasākumos – attīstot ūdens tūrisma pakalpojumu infrastruktūru, tādējādi veicinot upes izmantošanu, ūdens aerāciju un upes atveseļošanos, trīs lauku partnerības - “Lauku partnerība “Lielupe”, biedrība “Pierīgas partnerība”, un “Bauskas rajona lauku partnerība” vienojušās kopēja projekta īstenošanā. Tā ietvaros arī Jelgavas novada pašvaldībā noritēs dažādas aktivitātes, tostarp laivu piestātņu izveidošana trīs pagastos.
Sadarbības projekta ietvaros tiks veidots jauns tūrisma maršruts, sekmēta jaunu tūrisma piedāvājumu veidošana, veicināta uzņēmējdarbība un vietējo uzņēmēju un pašvaldības sadarbība. Jelgavas novada teritorijā paredzēts izveidot 6 laivu piestātnes, piesaistīt hidrobiologu, kurš ieteiks un norādīs, kā pareizi veicama upes krastu tīrīšana, kā arī sadarbībā ar citām pašvaldībām ūdens tūristiem paredzēts izveidot jaunu ūdenstūrisma maršrutu un kartes.
“Gandrīz visi projektā iesaistītie partneri ir uzsākuši dokumentācijas sagatavošanu, lai jau tuvākajā laikā veiktu iepirkuma procedūru veicamajiem projektēšanas un būvniecības darbiem. Jelgavas novada teritorijā trīs pagastos – Jaunsvirlaukā, Kalnciemā un Valgundē paredzēts izveidot ūdens tūristiem ērti pieejamas laivu piestātnes. Pie piestātnēm tiks novietotas pārvietojamas pontonu laipas, kā arī uzstādītas norāžu zīmes, kas ļaus tūristam iepazīties ar vietējās teritorijas piedāvājumu. Piemēram, uzzināt par dažādiem ievērojamiem apskates objektiem, iecienītām kafejnīcām vai dažādām pastaigu vietām. Jāpiemin, ka projekta laikā iesaistītie projekta partneri savās teritorijās veiks arī upju krastu tīrīšanu. Lai to izdarītu pareizi, iesaistīsim hidrobiologus, kuri norādīs un ieteiks vispareizākos upju tīrīšanas veidus”, skaidro Jelgavas novada pašvaldības telpiskās attīstības plānotāja Inese Baumane.
Lielupe ir viena no Latvijas lielākajām upēm, tās garums 119 km, Zemgales līdzenuma upe ar vairāk kā 250 pietekām, kuras, plūstot caur plašajām lauksaimniecības zemēm, nes uz Lielupi lauksaimniecības notekūdeņus.
Lielupes apgabals ir pakļauts ievērojamiem pārrobežu piesārņojuma riskiem, jo Lietuvas teritorijā to šķērso zemē ieguldīti naftas vadi no Baltkrievijas uz Klaipēdu. Tomēr lielākas problēmas sagādā Lietuvas intensīvi izmantotās lauksaimniecības zemes. Lielupes kritums ir vien 0,1m uz km, kas nozīmē, ka upei ir augsts piesārņošanās, aizaugšanas risks, kā arī upes nestais piesārņojums ilgtermiņā ietekmē arī Baltijas jūras veselību. Ilgstoši netīrot ūdensobjektus, veidojas eitroficēti ūdeņi, kam raksturīgs duļķainums un skābekļa trūkums. Šis ir viens no visnopietnākajiem vides draudiem virszemes ūdeņiem un arī Baltijas jūrai, jo ūdens kļūst nederīgs ne tikai cilvēku vajadzībām, bet arī daudzu augu un zivju eksistencei, skaidro hidrobiologi, upes veselību ietekmē ne vien piesārņojums, bet arī nesakārtotie krasti. Upes veselību labvēlīgi var ietekmēt krastu sakārtošana un ūdens aerācija. Projekta aktivitātes sniegs būtisku ieguldījumu Lielupes ūdens “iekustināšanai” (attīrīšanai). Līdz 2019.gada jūlijam projekta ietvaros, sadarbībā ar Lielupes piekrastes zemju īpašniekiem, plānotas vairākas aktivitātes:
- saskaņā ar hidrobiologa ieteikumiem iztīrīt upes krastus (pašu spēkiem), aprīkot tos ar ūdens tūrismam nepieciešamo infrastruktūru – pārvietojamas pontonu laipas, piestātnes un norādes zīmes;
- izveidot ūdenstūrisma maršrutu un kartes;
- veicināt partnerību, pašvaldību un Lielupes krastu īpašnieku sadarbību un izpratni par Lielupes atveseļošanas nozīmību, organizējot kopīgus seminārus un veidojot kopīgu sadarbības formu;
- sekmēt uzņēmējdarbības attīstību reģionā, veicinot jaunu tūrisma pakalpojuma vietu izveidi un esošo attīstīšanu;
- izveidot interaktīvu vides objektu, kas simbolizē Lielupes sākumu un ietver informāciju par Lielupi.
Īstenojot projektu “Lielupes atveseļošanas pasākumi – pakalpojumu un infrastruktūras izveide ūdens tūristiem”, ieguvēji būs gan piekrastes zemju īpašnieki, gan pašvaldības, gan Lielupes ūdens tūristi, gan sabiedrība kopumā, atveseļojoties Lielupei un Baltijas jūrai.