Novada ziņas
Pieredzes apmaiņas vizīte Zviedrijā. Ieguvumi un secinājumi

No pieredzes apmaiņas vizītes Zviedrijā, Vesterbottenas reģionā un Umea pašvaldībā, atgriezusies Jelgavas novada pašvaldības dažādu jomu delegācija 8 cilvēku sastāvā. Vizīte norisinājās Ziemeļvalstu ministru padomes līdzfinansētā projekta “Ziemeļvalstu – Baltijas valstu sadarbība ilgtspējīgai labklājības attīstībai” ietvaros.

Divu dienu laikā Jelgavas novada pārstāvji no Izglītības un Labklājības pārvaldes, Attīstības nodaļas un novada skolām iepazina labās prakses piemērus un realizētos projektus, kā arī dalījās pieredzē.

Vesterbottenas (Västerbotten) reģions atrodas Zviedrijas ziemeļu daļā, un ir otrs lielākais apgabals valstī pēc platības, bet šeit dzīvo tikai 2.65% no visiem Zviedrijas iedzīvotājiem. Iedzīvotāju skaits 2018.gadā – 268 887. Reģiona pašvaldības galvenais uzdevums ir reģionālā attīstība un veselības veicināšana. Reģionālās attīstības jomā pašvaldība strādā ar tādiem jautājumiem kā uzņēmējdarbība un inovācijas, infrastruktūra, kultūra, tūrisms, izglītība un kompetences, IT un digitalizācija, vide un enerģija. Tāpat arī reģionālā līmenī tiek lemts par valsts fondu sadali, ievērojot vienlīdzības principu un sociālo ilgtspēju. Veselības aprūpes jomā reģionā notiek dažādas iniciatīvas, piemēram, veselības pārbaudes iedzīvotājiem sākot ar 40 gadu vecumu. Šī iniciatīva ir sākusies 80tos gados, un kopš tā laika iedzīvotājiem tiem ņemti asins paraugi un pēc tam analizēts viņu veselības stāvoklis sniedzot ieteikumus veselīgākai dzīvei, piemēram, ēšanas paradu izvērtēšanai vai fizisko aktivitāšu ieviešanai ikdienas dzīvē. Tādējādi ir uzkrāta apjomīga datubāze, ko var izmantot nu jau vairāku paaudžu griezumā, analizējot ģimenes anamnēzi un ļaujot prognozēt un novērst iespējamās saslimšanas. Kā pozitīvu iniciatīvu var minēt akciju, kad ar 15 gadus veciem jauniešiem tiek slēgts līgums, ka viņi gadu nesmēķēs, jo ir izpētīts, ka tas ir laiks, kad parasti tiek sākts smēķēt, un tādējādi jaunieši tiek atturēti no kaitīgā netikuma uzsākšanas. Umea (Umeå) pašvaldībā, kas ir reģiona centrs, atrodas reģionālas nozīmes universitātes slimnīca – Norrlands universitetssjukhus, kas nodrošina plašu un arī specializētu pakalpojumu klāstu iedzīvotājiem, kā arī studiju un izpētes iespējas. Slimnīca ir arī lielākais darba devējs reģionā ar 5700 darbiniekiem. Reģiona mērķis ir veselīgākā sabiedrība pasaulē līdz 2020.gadam.

Savukārt, Umea pašvaldība ir uzskatāma par jaunu pašvaldību, jo iedzīvotāju vidējais vecums tajā ir 38 gadi. Pilsētā ir 127 000 iedzīvotāju un tā ir augoša pilsēta. Ir divas augstskolas ar 33 000 studentu. Umea pašvaldības mērķis ir sasniegt 200 000 iedzīvotāju līdz 2050. gadam. Lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu šādam iedzīvotāju skaitam, pašvaldībā ir aprēķinājuši, ka viņiem jāpieņem būs darbā vairāk darbinieku (9731), kā šobrīd pašvaldībā strādā (9340). Tādēļ tiek meklēti risinājumi, kā nodrošināt kvalificēta darbaspēka piesaisti, kā piemērotāko variantu atzīstot prakses vietas un apmācību caur nodarbinātības programmām. Turklāt jāņem vērā, ka Zviedrijā ir daudz cilvēku, kas nāk no citām kultūrām, kas nozīmē kultūras un izglītības atšķirības, valodas barjeru. Sevišķi spilgti tas sākotnēji izpaudies sociālajā jomā mājas aprūpē, kad cilvēki sagaida savu iedomāto aprūpētāju – zviedru tautības sievieti ap 45 gadu vecumu, bet ierodas jauns puisis no kādas no Āfrikas vai Āzijas valstīm. Šobrīd klienti ir apmierināti ar šādu pakalpojuma sniedzēju.

Veselības prevencijas centrā, kas darbojas universitātes slimnīcā Norrlands universitetssjukhus un tiek finansēts, sadarbojoties reģiona pašvaldībai un slimnīcai, tika diskutēts par sabiedrības novecošanos Eiropā un pasaulē, līdztekus palielinoties dzīves ilgumam, kas varētu būt apmēram 20 papildus gadi. Jautājums ir, kā tie tiks nodzīvoti? Tādēļ prevencijas centrs lielu uzsvaru savā darbā liek uz veselīgas novecošanās iniciatīvām, piemēram, 70 – 75 gadus veciem senioriem tiek veikti dažādi veselības testi, gan uz vietas centrā, gan veicot 1 nedēļu dzīvesveida novērojumus mājas apstākļos. Pēc tam tiek sniegti ieteikumi dzīvesveida maiņa, ja tas nepieciešams, turklāt uz vietas centrā pieejamas grupas vingrošanai, kuru video ierakstus iespējams skatīties un atkārtot pašiem mājas apstākļos, tāpat pieejami veselīga uztura padomi internetā. Pēc 6 – 12 mēnešiem tiek veiktas atkārtotas pārbaudes, kas uzrāda pārsteidzoši labus rezultātus, paši seniori atzīst, ka šādai pieejai būtu jādarbojas visā Zviedrijā.

Vizītes ietvaros tika apmeklēta arī Dabas skola (Naturskolan). Umea šī skola sāka darboties 1991.gadā kā viena no aptuveni 100 skolām Zviedrijā. Skola sniedz atbalstu skolu pedagogiem ilgtspējīgas attīstības izglītībā, lai viņi tālāk varētu mācīt gan savus kolēģus, gan skolēnus. Skolā strādā 5 cilvēki, no kuriem 2 finansē pašvaldība un 4 finansē no ārējiem fondiem. Skola organizē lekcijas un seminārus, bieži notiek dažāda veida nodarbības dabā, kurās palīdz apgūt dažādus priekšmetus, piemēram, matemātiku, ar virvi dabā izliekot dažādu priekšmetu formas (aplis, trīsstūris, kvadrāts).  Tāpat iespējams apgūt vēsturi, valodu un komunikāciju, sadarbības uzdevumus, bioloģiju, kā arī zināšanas par dažādu materiālu pārstrādāšanos dabā. Skola māca ilgtspējīgas attīstības principus, iekļaujot ekoloģisko, ekonomisko un sociālo ilgtspēju. Pieredzes apmaiņas brauciena dalībniekiem bija iespēja apmeklēt mācību stundu tuvējā apkārtnes skolā, kuras ievaros tika stāstīts par 17 ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Tajā 5.klases skolēni diskutēja par to, kas gada laikā skolā paveikts (tiek šķiroti pārtikas atkritumi, notiek metāla vākšana pārstrādei, samazināts plastmasas iepakojuma pielietojums), kā arī to, kādi ir viņu mērķi nākamajam mācību gadam: attīstīt atkritumu šķirošanu skolā, samazināt pārtikas atkritumu daudzumu, veicināt atkārtotu un ilgāku mēbeļu izmantošanu skolā, lai nebūtu jācērt jauni koki, vairāk novadīt stundas ārpus skolas, lai nebūtu jāizmanto daudz papīra. Skolas ēdnīcā katru dienu tiek svērta atkritumos izmestā pārtika, un tas tiek novērtēts gan naudas izteiksmē, gan ar bēdīgu vai priecīgu sejiņu. Bērni paši izvēlas, ko un cik daudz ēst no plašā piedāvājuma; piemēru, neizmetot pārtiku, rāda arī skolotāji. Kā atzīst viena no pieredzes apmaiņas vizītes dalībniecēm Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste Ilze Brakmane: “pēc Dabas skolas un Dabas stundas apmeklējuma skolā izkristalizējusies atziņa par to, ka vērtības ir jāievieš jebkurā kopienas daļā un jāiedzīvina reālā dzīvē – tas ir, ja skolotāji kaut ko māca skolēniem, tad arī viņi paši to ievēro un demonstrē ar praktisko piemēru, piemēram, par atkritumu šķirošanu, ūdens taupīšanu. Pārņemšanas vērta ir pieredze par ēdiena atkritumu svēršanu; varētu domāt un risināt, ka JNP skolās bērni paši liek sev pusdienu porcijas, tādējādi apzinoties savas vajadzības un uzņemoties atbildību par savu izvēli un rīcību. Taupot visa veida resursus, mums būtu atbildīgāk jāizvērtē jaunu lietu (mēbeļu, apģērba, sadzīves, elektrotehnikas u.tml) iegāde, arī vides veidošana un uzturēšana.” Priecēja, ka stundas laikā bērni arī izkustējās multfilmu vai video pavadībā, tādējādi pēc tam ļaujot pārslēgties uz nākamo nodarbības tēmu. Stundas noslēgumā bērni diskutēja par zviedru skolnieci Grētu Tunbergu (Greta Thunberg), kurai ir 16 gadu, un kura kļuvusi atpazīstama visā pasaulē iestājoties par vides jautājumiem. Grēta sarīkoja streiku, lai pievērstu parlamenta un visas Zviedrijas sabiedrības uzmanību klimata pārmaiņām. Par savu aktīvo darbošanos Grēta ir nominēta Nobela miera prēmijai. Turklāt kā viens no panākumiem ir minams, ka zviedri mazāk izmanto aviotransportu vietējiem braucieniem valstī, bet vairāk vilcienu satiksmi. Tas pierāda, ka ar drosmi un uzņēmību ir iespējamas ievērojamas pārmaiņas, atliek tikai darīt un ticēt savam mērķim.

attels