Lauku partnerības “Lielupe” organizētajā, divu dienu pieredzes braucienā uz Pērnavas pašvaldību, Igaunijā piedalījās 25 dalībnieki no Jelgavas novada. Pieredzes brauciena grupā bija gan aktīvi iedzīvotāji, gan pašvaldības iestāžu pārstāvji un uzņēmēji. Dalībnieki pārstāvēja dažādas paaudzes un pieredzes.
Lai sekmētu iedzīvotāju līdzdalību un iedzīvotāju padomes darbu Jelgavas novada pagastos, pieredzes braucienā aicinājām iepazīt iedzīvotāju iesaistes pieredzi Igaunijā. Zināms, ka Igaunijā jau kopš neatkarības atjaunošanas tiek īstenota tiešā demokrātija, kas praktiskā darbībā parādās Igaunijas pilsētās un lauku teritorijās. Igaunijā attīstīts ir nevalstisko organizāciju darbs un to cieša sadarbība ar pašvaldību.
Jauniešu iesaistes pieredze
Daudzviet Pērnavas pašvaldības ciemos darbojas jauniešu centri. Savu darbību šie centri sāk ikdienu no pusdienas laika, kad skolēni un jaunieši var ierasties, lai kopā ar centra pedagogiem saturīgi pavadītu savu brīvo pēcpusdienas laiku. Šeit notiek dažādas aktivitātes un radošas nodarbes, arī ēdienu gatavošanas nodarbības. Jauniešiem tiek organizēti pieredzes braucieni uz citām pašvaldībām Igaunijā.
2021.gadā pašvaldībā tka izveidota Jauniešu padome. Padomes sastāvā ir 10 dalībnieki, kas sanāk kopā reizi divos mēnešos. Katru otro gadu notiek jauniešu domes vēlēšanas. Jauniešu dome apmeklē domes sēdes, piedalās komitejās, izsaka savu viedokli un pārstāv savas intereses. Atsevišķi jautājumi tiek izskatīti tieši sadarbojoties ar jauniešu domi. Piemēram par trases izveidošanu dažādām bērnu un jauniešu vecuma grupām. Jauniešu padome iesaistās arī vides komitejas darbā ar saviem priekšlikumiem un skolu ēdināšanas uzlabošanā. Vienu reizi gadā padome apmeklē skolas, tiekas ar jauniešiem un stāsta par jauniešu padomes lomu un aktivitātēm. Organizē jauniešu dienas. Jauniešu padome ir aktīva arī Valsts svētkos pašvaldībā. Jauniešu padome ir labs veids, kā sevi pilnveidot un labs palīgs pašvaldībai.
Līdzdalības budžets
Pašvaldības līdzdalības budžeta galvenais mērķis ir uzlabot kopienu izpratni par pašvaldības budžetu un tā veidošanas procesu, kā arī uzlabot sadarbību starp kopienām neatkarīgi no tā, vai tā ir jaunas idejas īstenošana vai risinājuma atrašana, vai kādas sasāpējušas problēmas atrisināšana. Iedzīvotājiem reizi gadā ir iespēja iesniegt savas idejas apkārtnes uzlabošanai. Pašvaldība izskata šīs idejas un tās, kas ir reāli īstenojamas ievieto pašvaldības mājas lapā un pārējie iedzīvotāji balso par sev tīkamāko ideju. Balsojumā piedalās, vietējā teritorijā reģistrēti iedzīvotāji, vecumā no 16 gadiem. Toties ideju var iesniegt jebkurš, kaut vai konkrētās teritorijas viesis un garām braucējs, kas saskata, ka konkrētai vietai būtu nepieciešams kāds uzlabojums.
Līdzdalības budžetam iesniegtās idejas pašvaldība īsteno pus gada laikā. Ja vienā gadā konkrēts ciems saņēmis līdzdalības budžeta finansējumu idejas īstenošanai, tad nākamajā gadā, tas nesaņem šo atbalstu, bet dod priekšroku ideju īstenošanai citos ciemos.
Pašvaldības sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem
Sabiedriskā labuma aktivitāšu atbalstīšana pašvaldībā notiek ar mērķi atbalstīt arī uzņēmējdarbību, pilsonisko iniciatīvu, kopīgas darbības un kopienas attīstību. Pašvaldībā ir tradīcija sumināt iedzīvotāju veikto sabiedrisko darbu kopienas labā. Katru gadu deviņās nominācijās tiek pieteikti iedzīvotāji un organizācijas. Viena no interesantākajām nominācijām mūsu skatījumā ir “Pērnavas gada veikums”, kur nominēt var jebkuru iedzīvotāju un jebkādu viņa īstenotu aktivitāti.
Ciematā ar 300 iedzīvotājiem, likvidētās skolas vietā izveidots kopienas centrs. Šeit notiek interešu pulciņi, kā piemēram keramikas pulciņš. Ēku apsaimnieko nevalstiska organizācija, kas sniedz pakalpojumus pašvaldībai. Kāda cita ciemata kopienas centrs izveidots bijušā veikala telpās, kuru savā laikā iegādājās pašvaldība un izīrē nevalstiskai organizācijai, kas piepilda telpu ar aktivitātēm, dažādiem notikumiem priekš ciema iedzīvotājiem, sniedz pakalpojumus ( trenažieru zāle, sauna) savukārt pašvaldība nodrošina telpu apsaimniekošanas izdevumu segšanu. Biedrības pienākums ir uzturēt ēku labā kārtībā. Biedrībām ir iespējas piesaistīt finansējumu savai darbībai, dažādos nevalstisko organizāciju projektu konkursos, kur tas nav iespējams pašvaldībai.
Pašvaldība deleģē dažādus pakalpojumus biedrībām un privātajam sektoram. Piemēram, silta ēdiena nodrošinājums veciem, vientuļiem cilvēkiem. Šī ēdiena pagatavošanas pakalpojumu iepērk no uzņēmējiem. Vai telpu nodrošinājums pansionāta vajadzībām, arī šādu pakalpojumu nodrošina sadarbojoties ar uzņēmēju. Tiek nodrošināts sociālais transports. Šo servisu deleģē publiskajam transporta centram, kas sadarbojas ar sociālajiem darbiniekiem pašvaldībā, kas koordinē šī pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem. Šis ir maksas pakalpojums cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kam nepieciešams nokļūt uz pilsētu, vai pie ārsta. Dzīvnieku patversmes nodrošinājums arī ir pakalpojums, ko iepērk pašvaldība no nevalstiskas organizācijas, kas ar to nodarbojas.
Iedzīvotāju vajadzību noskaidrošana un iesaiste lēmumu pieņemšanā
Reizi ceturksnī Pērnavas apriņķa ciemos un kopienās notiek apaļā galda diskusijas, kas ir pašvaldības iedibināta, brīvprātīga iniciatīva ar mērķi noskaidrot un kopā runāt par iedzīvotāju vajadzībām ciemos, kā arī sekmēt kopienu aktivitāti un dzīvi ciemos. Šajā apriņķī ir 70 ciemi, turklāt tie ir dažādi pēc sava lieluma un iedzīvotāju skaita. Tomēr katrs ciems tiek uzklausīts. Šajās diskusijās piedalās iedzīvotāju izvirzīts pārstāvis no sava ciema, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Pirms šīm diskusijām, notiek iedzīvotāju tikšanās ciemos, kur iepriekš tiek pārrunāti aktuālie jautājumi, kas tiks virzīti apaļā galda diskusijai. Ja šajās diskusijās ir pieņemts kāds lēmums, to izskata novada domē un meklē risinājumu. Apaļā galda diskusiju dalībnieki sniedz priekšlikumus, ierosina, bet nepiedalās balsojumos. Šīs diskusijas notiek paralēli klātienei, arī tiešsaistē, tādā veidā jebkurš iedzīvotājs var sekot līdz sarunai. Par diskusijām iedzīvotāji tiek informēti iepriekš sociālajos tīklos, pašvaldības mājas lapā un avīzē. Apaļā galda diskusijām ir liela loma lēmumu pieņemšanā pašvaldībā.
Lūk dažas atziņas un secinājumi no pieredzes brauciena dalībniekiem:
- svarīgs ir kontakts starp paaudzēm, tās viena otrai palīdz augt un mijiedarboties;
- vajadzīga kopīga mājas lapa, kur satikties topošajām iedzīvotāju padomēm;
- iedzīvotāju rosinātiem projektiem nepieciešams pārējo iedzīvotāju balsojums, lai izsvērtu idejas svarīgumu plašāka iedzīvotāju loka vidū;
- gūtās zināšanas palīdzēs labāk iesaistīties iedzīvotāju padomes darbā;
- jāveido jauniešu padome novadā, lai jaunieši mācās būt par saimniekiem savā novadā un pārstāvēt savas intereses;
- pašvaldībā ir ieviešamas pateicības un atziņas teikšana par sabiedriskā darba veikšanu iedzīvotāju vidū;
- jāstiprina un jāpilnveido komunikācija starp institūcijām, uzņēmējiem, iedzīvotājiem un padomēm;
- jāstiprina aktīvās kopienas ciemos;
- jāveido regulāras apaļā galda diskusijas ciemos un pagastos, lai iedzīvotājiem būtu iespēja izteikties un iedzīvotāju padomēm nest šīs idejas tālāk uz novada domi;
- pagastos, kur nav aktivitāšu centri, nepieciešams pievērst lielāku uzmanību iedzīvotāju iesaistei;
- svarīga ir harmoniskas vides iekārtošana, labākai ikdienai, jebkurā sabiedriskā vietā novadā;
- brauciens motivēja vairāk iesaistīties sava ciema un pagasta aktivizēšanā un sadarbības veidošanā.
Pieredzes brauciens notika projektā “Iedzīvotāju padomes darba uzsākšana un attīstīšana Jelgavas novadā”, ko finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
