Noslēgusies pirmā apmācību sesija Eiropas Komisijas CERV programmas projekta “Vietējas atbildes zaļajam kursam/ We4Green” ietvaros. Sesijas laikā Platres kopienas padome Kiprā iepazīstināja projekta partnerus no Itālijas, Polijas, Spānijas un Latvijas ar dabas aizsardzību un tūrisma attīstību ES Zaļā kursa ietvarā Platrē un Trodos kalnos jeb Kipras zaļajā sirdī.
Kipra cilvēkiem asociējas ar tirkīzzilu jūru un saules pielietām pludmalēm. Tomēr pēdējos gados arī Kipras Tūrisma ministrija ir sākusi novērtēt un aktīvi reklamēt pārējo salas bagātību – kalnus, mežus, ielejas, kas paver ceļu tūrisma plūsmai arī iekšzemē, vienlaikus liekot domāt, kā nenodarīt pāri dabai un vietējai kultūrai. Platres kopiena ir izcils piemērs, kā veidot tūrisma piedāvājumu, nodrošinot aktīvu teritorijas iepazīšanu un vienlaikus ļaujot tūristiem izbaudīt relaksētu un izzinošu atpūtu.
Kipra vēstures gaitā bijusi iekļauta vairākās impērijās, kā pēdējo no tām var minēt Britu impēriju. Tā veicināja salas ekonomikas un infrastruktūras attīstību, jo bija iecienīta britu monarhijas atpūtas vieta – tika būvēti ceļi, ierīkota elektrība, ieplūda investīcijas. Tika izveidotas augsta līmeņa viesnīcas. Kā labs marketinga līdzeklis viesnīcām bija karalisko ģimenes locekļu un citu slavenību apmešanās tajās, attiecīgi piesaistot citus apmeklētājus un nakšņotājus. Tā, piemēram, 1921.gadā Platres Helvetia viesnīcā apmetās princis Džordžs. Arī Ēģiptes karalis Farouk, rakstniece Dafne di Morjē bija iecienījuši Kipru un Platri; dzejnieks Jorgs Seferis 1954.gadā Platrei veltījis dzejoli “Lakstīgalas jums neļaus gulēt Platrē”. Šiem cilvēkiem ierīkotas atsevišķas ekspozīciju zāles Platres kopienas centrā, godinot viņu devumu ciemata un reģiona attīstībā un atpazīstamības veicināšanā. Mūsdienās, veidojot marketinga piedāvājumu, tiek ņemta vērā vēsture un veidoti jauni stāsti – vīns Seferis, ievietots kastē, kas imitē grāmatu, Farouk šokolāde, karalienes Viktorijas iemīļotās lavandas, kas šeit plaši tiek audzētas un izmantotas gan eļļas spiešanai, gan smaržu maisiņiem, ziepēs, vannas bumbās, svecēs, krēmos, šokolādē, ievārījumos, uzlējumos (apmēram 100 dažādi produktu veidi). Radīti pat sensorie rīsi ar lavandu (līdzīgi kā smiltis). Tiek organizētas darbnīcas un semināri tūristiem un citiem interesentiem par lavandas audzēšanu un izmantošanu dažādos produktos, tās apmaksā valsts tūrisma birojs. Kopiena izmanto viedo specializāciju kā pamatu identitātes veidošanai – jebkurš iedzīvotājs var iesaistīties lavandu audzēšanā un ražot dažādus produktus, ko pēc tam tirgot gan kultūras centrā, gan slavenajā Lavandas festivālā (norisinās katru gadu jūlijā), tādējādi veicinot kopienas iekļaušanu un ienākumu gūšanu.
Kā atzīst Īpašuma pārvaldes Vides pārvaldības nodaļas vadītāja Dace Gražule: “Platres pašvaldība ir izvērtējusi sava reģiona priekšrocības – darīt to, kas šim reģionam vislabāk padodas un koncentrēt uz to visu uzmanību un līdzekļus. Piemēram, lavandas, to audzēšana, veicinot ilgtspējīgu to izmantošanu. Šī pašvaldība ir slavena ar savas produkcijas plašo piedāvājumu, reklāmu, festivāliem un virzību aprites ekonomikas jomā. Arī Jelgavas novads varētu šādi attīstīt katra pagasta lielākos uzņēmējus, veicinot viņu produkcijas popularizēšanu, stāstot par viņu darbību, viņu lomu aprites ekonomikas veicināšanā, kādi ir ieguvumi sabiedrībai no viņu darbības. Kādi ilgtspējīgas attīstības mērķi tiek sasniegti, kā tiek mazināta vai ietekmēta klimata neitralitāte. Šāda informācija vērstu pašvaldības iedzīvotāju ievērību uz šobrīd aktuālajām tēmām, klimata neitralitāti, 17 ilgtspējīgiem attīstības mērķiem un kāds labums sabiedrībai no tiem. Kopumā ļoti vērtīga konference gan informācijas, gan pieredzes apmaiņas jomā”.
Platres pašvaldība, kurā dzīvo ap 300 iedzīvotāju, bet tūrisma sezonā šeit apmetas ap 10 000 cilvēku, veic ieguldījumus dažādos risinājumos, kas nodrošina vides ilgtspēju – uzstādīts apgaismojums un informatīvie stendi, kas darbojas ar saules baterijām, zema enerģijas patēriņa spuldzes ielu apgaismojumam (1000 spuldzes), pie viesnīcām tiek izvietotas elektrouzlādes stacijas. Arī Trodos dabas parkā, ko apmeklē ap miljons apmeklētāju gadā, tiek piedāvātas dabai draudzīgas aktivitātes – nūjošana, pastaigas, riteņbraukšana, slēpošana, izglītojošas ekskursijas. Ir izstrādātas 22 pastaigu takas, dažādas sarežģītības, pa dažādu apkārtni, iekļaujot gan kalnu nogāzes, gan mežus, raktuves, īpašo kultūras mantojumu – viduslaiku akmens tiltus, bizantiešu baznīcas, kas iekļautas UNESCO kultūras mantojuma sarakstā. Šeit apskatāmi mazi ciematiņi, var iepazīt kulināro mantojumu, piedalīties vīna degustācijās, dažādos svētkos un festivālos. Dabas un ģeoloģijas iepazīšanai izveidots ģeoparka apmeklētāju centrs. Tiek atjaunota bijušo azbesta un hroma raktuvju apkārtne.
Domājot par dabas daudzveidības saglabāšanu, izveidots Kipras medus ceļš, kurā iekļāvušies 9 ciemati. Tajos tūristiem ir iespējams izzināt biškopības tradīcijas, kā arī iespaidīgo dabu un apkārtni. Tiek piedāvāti suvenīri, kas saistīti ar bitēm, bišu vaska sveces, medus un citi biškopības produkti. Biškopība tiek uztverta kā kultūras mantojums. Jau 10 gadus biteniekiem tiek piedāvātas apmācības kapacitātes stiprināšanai – gan par biškopību, gan dabas aizsardzību, mazās uzņēmējdarbības uzsākšanu. Tas tiek darīts ar mērķi novērst iedzīvotāju aizplūšanu no mazajām apdzīvotajām vietām. Tāpat, lai saglabātu savvaļas bites, kuras Kiprā ir 340 sugas, tiek veidotas bišu mājas jeb viesnīcas. Šīs bites nevāc medu, bet apputeksnē ziedus un augus.
Ir pārsteidzoši, kā tik maza kopiena spēj pilnvērtīgi iesaistīties ilgtspējas jautājumu risināšanā, nodrošinot viedus risinājumus, zaļa un atbildīga tūrisma attīstību, vides saglabāšanu, tūrisma marketingu un solidāras ienākumu gūšanas iespējas.
CERV projekts “LOCAL GREEN DEALS: OUR MUNICIPALITIES FOR THE GREEN TRANSITION/ Vietējas atbildes Zaļajam kursam/ WE4GREEN”, Nr. 101138490
Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
