Jelgavas novada domes decembra komiteju sēdēs un publiskajā telpā ir izskanējusi informācija par iespējamu Jelgavas novada pašvaldības apvienošanu ar Jelgavas valstspilsētu 2029. gadā. Šī informācija neatbilst spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, proti, Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likumam, kas nosaka, ka Jelgavas novads un Jelgavas valstspilsēta ir atsevišķas administratīvās vienības, kā arī pašvaldības rīcībā nav ziņu, ka likumdevējs plānotu izmaiņas regulējumā veikt.
Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu Jelgavas novads un Jelgavas valstspilsēta ir divas atsevišķas administratīvās teritorijas - katra ar savu pašvaldību, domi, budžetu un kompetencēm. Spēkā esošajos normatīvajos aktos nav noteikta Jelgavas novada un Jelgavas valstspilsētas apvienošana, kā arī nav pieņemti likuma grozījumi vai citi normatīvie akti, kas šādu procesu paredzētu.
Atsevišķi publiski izteikumi, tostarp no domes deputātu puses, ir izskanējuši bez iedziļināšanās normatīvajā regulējumā, radot maldīgu priekšstatu sabiedrībā. Sākotnējais novadu reformas plāns gan paredzēja līdz pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā apvienot valstspilsētas un to novadu teritorijas, vēlāk apvienošanas termiņš pagarināts līdz 2029. gadam, taču 2024. gada 30. jūnijā stājās spēkā grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas atcēla iepriekš pieņemto lēmumu valstspilsētas apvienot ar apkārtējiem novadiem.
Jelgavas novada pašvaldība jau sākotnēji iebilda pret ieceri Jelgavas novadu apvienot ar Jelgavas valstspilsētu, nesaskatot finansiālus un citus praktiskus ieguvumus. Jau 2024. gada 28. februārī Jelgavas novada dome pieņēma lēmumu neatbalstīt Jelgavas novada apvienošanu ar Jelgavas valstspilsētu un aicināja Saeimu pārskatīt administratīvo teritoriju veidošanas kritērijus, nosakot tos tādus, kas atbalstītu vietējās kopienas pārstāvības demokrātiju, palielinātu varas pārstāvju atbildību pret saviem pilsoņiem, kā rezultātā sekmētu iedzīvotāju uzticēšanos valsts varai kā tādai.
Gatavojot šo lēmumprojektu domei, pašvaldība 2024. gada februārī veica ekspresaptauju ar mērķi noskaidrot arī iedzīvotāju noskaņojumu. Uz jautājumu, vai Jelgavas novada pašvaldība ir apvienojama ar Jelgavas valstspilsētu, atbildes sniedza 1078 respondenti, no kuriem teju 80% nepiekrita abu pašvaldību apvienošanai. Liela daļa respondentu – 60% iestājas par pašreizējo Jelgavas novada administratīvo teritoriju, savukārt 20% respondentu norādīja, ka vajadzētu atjaunot tādas novadu robežas, kādas tās bija pirms administratīvi teritoriālā reformas, ļaujot gan Jelgavas novada pagastiem, gan Ozolniekiem atgūt savu atsevišķo novadu atdalītību.
“Šobrīd, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē, sabiedrības vienotība un uzticēšanās valsts un pašvaldību institūcijām ir īpaši svarīga, tādēļ es kategoriski iebilstu pret šādu sabiedrības maldināšanu. Administratīvi teritoriālā reforma radīja satricinājumus, kuru sekas vēl joprojām jūtamas iedzīvotāju vidū. Nepamatotas spekulācijas tikai veicina sabiedrības šķelšanos, un to diemžēl pastiprina šādi politiski paziņojumi, kas vairāk uzskatāmi par populismu un netiek balstīti izpratnē par pašvaldības darbu un normatīvo regulējumu. Aicinu politiķus atbildīgi izturēties pret publiski pausto informāciju, lai veicinātu konstruktīvu dialogu sabiedrības interesēs, nevis izplatīt maldinošu saturu, kas šķeļ sabiedrību,” skaidro Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ingus Zālītis.