Jūnija vidū Jelgavas novada pašvaldības pārstāvji, līdztekus citiem 550 reģistrētajiem dalībniekiem no visas Eiropas Savienības, piedalījās URBACT programmas rīkotajā pasākumā Parīzē, kurā atskatījās uz paveikto programmas ietvaros, piedāvāja lekcijas, seminārus un tematiskās apmācību vizītes, kā arī ielūkojās programmas nākotnē.
Festivāla norises vieta – Francija – tika izraudzīta, ņemot vērā Francijas prezidentūru Eiropas Savienības padomē, kas norisinās 2022.gada pirmajos sešos mēnešos.
Pasākumā tika pārstāvēti gan visi URBACT kontaktpunkti, programmas sekretariāts, eksperti, gan arī visu ieviešanā esošo projektu partnerības.
Atklāšanā profesors Karlos Moreno sniedza prezentāciju par 15 minūšu teritoriju sasniedzamību pilsētvidē, atkarībā no apdzīvojuma blīvuma un tā ietekmi uz klimata neitralitāti, kas ļauj iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus saņemt, neizmantojot transportu un tādējādi neradot CO2 izmešus. Jāpiebilst, ka arī pats pasākums tika organizēts, maksimāli ievērojot CO2 neitralitāti – tas atspoguļojās pasākuma vietas izvēlē – La Cite Fertile, bijušajā dzelzceļa stacijas kompleksā, kas nodarbojas ar atkritumu šķirošanu un kompostēšanu, atrodas maksimāli dabīgā vidē, tajā ir sausās tualetes. Arī ēdiens tika pasniegts veģetārs. Tāpat atklāšanas vakarā notika paneļdiskusija par klimata neitralitātes jautājumiem, kurā līdztekus citu pašvaldību pārstāvjiem pieredzē dalījās arī Rīgas enerģētikas aģentūras pārstāve.
Turpmākajās dienās pasākuma dalībnieki varēja mācīties un dalīties pieredzē dažādās tēmās, piemēram, analizēt savas pašvaldības sasniegto atbilstoši Virtuļa ekonomiskajam modelim (Doughnut economy`s model), kas ietver vietējos un globālos izaicinājumus ekoloģijas un sociālajā jomā (piemēram, pārtikas, ūdens, izglītības pieejamība, piesārņojums, pārmērīgs mēslojuma lietojums u.c.). Šo grupu vadīja pieredzējušais ilgtspējīgas attīstības eksperts Willem Van Winden, kas darbojas Amsterdamas pilsētas Doughnut koalīcijā, kas izveidota 2013.gadā kā brīvprātīga dažādu jomu speciālistu iniciatīva ar mērķi izvērtēt un uzlabot savas pilsētas dzīvi un sekot šīs mācības principiem. Kopš 2019.gada dažādās darba grupās iesaistījušies apmēram 100 cilvēki, kas darbojas brīvprātīgi. Attīstības iniciatīvas nāk no iedzīvotājiem, nevis politiķiem. Eiropā arī Kopenhāgena, Berlīne, Brisele un citas sekmīgi un aktīvi darbojas šajā transformācijas virzienā. Vairāk informācijas šeit: https://doughnuteconomics.org/
Pasākuma laikā bija iespējams piedalīties arī citās darba grupās, piemēram, par 17 ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem un to saistību ar klimata pārmaiņām, par ilgtspējīgu tūrisma attīstību, kā mazām un vidējām pašvaldībām atrast savu nišu un potenciālu, vietējas, sezonālas un ekoloģiskas ēdināšanas jautājumiem skolās.
Interesantākā sadaļa sekoja pēdējā pasākuma dienā, kad dalībniekiem bija iespējams izvēlēties kādu no pieredzes apmaiņas vizītēm. Piemēram, vienā no vizītēm bija iespēja iepazīties ar Līles komūnas ekoloģiskās attīstības tendencēm. Līle atrodas 9 km attālumā no Parīzes centra. Tajā dzīvo aptuveni 8000 iedzīvotāji. Vizītes laikā tika organizēta tikšanās ar pilsētas domes priekšsēdētāju Philipppe Monges, kurš sniedza informāciju par pilsētas struktūru un aktuālajām problēmām, no galvenā kurām tika minēta – mājokļu pieejamība un personu integrēšana sabiedrībā. Vizītes laikā bija iespēja apskatīt 2024.gada vasaras Olimpisko spēļu ciematu, kur vēl notiek intensīvi celtniecības darbi. Tāpat tika apmeklēta bioloģisko atsitumu pārstrādes vieta, kur pilsētas savāktos bioloģiskos atkritumus (daļu) pārstrādā kompostā. Teritorijā ir izveidots siltumnīcu komplekss, kur tiek audzēti ziedi. Šo vietu var apmeklēt jebkurš pilsētas iedzīvotājs, turklāt ir iespējams iegādāties uz vietas audzētos stādus, ne ievestos no Holandes. Kopumā minētā pašvaldība iet klimatneitrālas pašvaldības attīstības ceļu – lai maksimāli tiktu samazināts CO2, lai taupītu energoresursus, kā arī iespējami daudz izmantotu videi draudzīgas izejvielas (piemēram Olimpiskajā ciematā bērnu rotaļu laukumā un ēku būvniecībā iespējami daudz izmantots koks).
Otras vizītes ietvaros tika aplūkots jaunās pilsētbūvniecības projekts Clichy Batignolles. Komplekss izvietojies 55 ha platībā, no kuriem 10 ha aizņem parks. Plānojot šo kompleksu, tika uzdots galvenais jautājums – kā cīnīties ar klimata pārmaiņām. Risinājums -= lai cīnītos ar karstuma viļņiem, tiek projektēti parki, kuros patverties no svelmes, kā arī tie nodrošina zemāku temperatūru un CO2 izmešu savākšanu. Lai cīnītos ar plūdiem, tiek projektēts kanāls, kurš šajā gadījumā savāc 50% lietusūdeņu, kas, savukārt, pēc tam tiek izmantots parka augu laistīšanai. Kompleksā ietilpst gan dzīvojamās mājas (iekļaujot sociālos un īres dzīvokļus, kā arī dzīvokļus, kurus iespējams iegādāties brīvā tirgū), gan 2 senioru mājas, veikali, ofisu telpas, kino, auto stāvvietas. Komplekss pamatā paredzēts jaunām ģimenēm ar bērniem, kam nepieciešami plašāki dzīvokļi. Runājot par sociālajiem dzīvokļiem, tie tiek nodrošināti iedzīvotājiem atkarībā no viņu ienākumu līmeņa, faktiski sanāk, ka tas ir iedzīvotāju vidusslānis. Visas ēkas šajā kompleksā ir pasīvās būvniecības ēkas, kas ir CO2 neitrālas, uz jumtiem izvietoti saules enerģijas paneļi, tur arī iestādīti koki, veidojot zaļas terases. Parks pēc izbūves ir nodots kopšanai un apsaimniekošanai pašvaldībai. Vairāk informācijas šeit: www.clichy-batignolles.fr
Kopumā prezentācijas un pieredzes apmaiņas vizītes apliecina, ka Eiropā ir stingri noteikts kurss zaļākai Eiropai, domājot gan par resursu taupīšanu, gan to taupīgu ieguvi. Jāapzinās, ka tas ir katra iedzīvotāja, katras kopienas, pašvaldības un valsts pārziņā un šī apziņa ir jāveido, kaut arī pamazām.
Kādas ir ilgtspējīgas attīstības tendences Eiropā?
