2026. gada janvārī spēkā stājās vairākas nozīmīgas tiesību normu izmaiņas, kas skars gan privātmāju, gan dzīvokļu īpašniekus un citu sabiedrības grupu pārstāvjus. Papildu 2025. gada 1. augusta grozījumiem Ēku būvnoteikumos, kas nosaka, ka nav nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija mazēkas (līdz 25 m²) jaunai būvniecībai vai novietošanai, ievērojot izņēmuma gadījumus tiek atvieglota arī citu mazo būvniecības ieceru īstenošana un ieviests vienotais būves reģistrācijas pakalpojums jeb vienotais process būvniecības jomā.
Vienkāršots dzīvojamo māju pārvaldīšanas process
5. janvārī stājās spēkā grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kas stiprina dzīvokļu īpašnieku kopības lomu un vienkāršo dzīvojamo māju pārvaldīšanas un atjaunošanas procesu. Grozījumi paredz, ka turpmāk dzīvokļu īpašnieku kopībām būs tiesības savā vārdā saņemt aizdevumus no kredītiestādēm dzīvojamo māju atjaunošanai, tādējādi dzīvokļu īpašniekiem vairs nebūs nepieciešams šim nolūkam dibināt biedrību. Vienlaikus tiek atvieglotas prasības dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājam. Ja dzīvokļu īpašnieku kopības ieņēmumi no saimnieciskās darbības pārskata gadā nepārsniedz divas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, reģistrācija Valsts ieņēmumu dienestā nebūs jāveic.
Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā arī nosaka, ka, sākot ar 1. janvāri, iegādājoties dzīvokļa īpašumu, jaunais īpašnieks būs atbildīgs par dzīvokļa īpašuma maksājumu parādiem par iepriekšējiem trim gadiem. Līdz ar to tiek ieviests princips “parāds seko dzīvoklim”.
Papildus noteikts, ka atsevišķo īpašumu norobežojošie logi turpmāk ir uzskatāmi par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošu daļu. Dzīvokļa īpašniekam ir tiesības atjaunot vai mainīt atsevišķo īpašumu norobežojošos logus un durvis, kas ir dzīvojamās mājas ārējās norobežojošās konstrukcijas, saskaņojot to ar pārvaldnieku. Logu remonts un apkope veicama par dzīvokļa īpašnieka līdzekļiem.
Vienotais būves reģistrācijas process mazinās administratīvo slogu un atvieglos būvniecības realizāciju
Viens no būtiskākajiem jaunumiem, kas ieviests no šī gada 6. janvāra, ir vienotais process būvniecības jomā. Tas paredz, ka Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) reģistrēts iesniegums par būvniecību būs arī iesniegums par būves tālāku reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un pēc tam - arī par ierakstu zemesgrāmatā. Katrs nākamais posms tiek uzsākts tikai pēc iepriekšējā pabeigšanas. Maksājumi par reģistrāciju Kadastrā un ierakstīšanu zemesgrāmatā jāveic pirms iesnieguma par gatavību pieņemt būvi ekspluatācijā, un tos varēs veikt vienuviet – BIS. Vienotais process nozīmē plašu informācijas sistēmu savietojamību un datu apmaiņu starp iestādēm. Līdz ar to vairs nebūs nepieciešama Valsts zemes dienesta veikta būves kadastrālā uzmērīšana (iepriekš – inventarizācijas lieta), tā vietā būvniecības ierosinātājam BIS būs jāpievieno ēkas fotoattēli un stāva plānu digitālās datnes. Procesa darbība būs pilnībā digitalizēta un dati starp sistēmām tiks nodoti automātiski un secīgi.
Vienotais process automātiski attieksies uz visiem būvniecības procesiem, kas BIS uzsākti no 2026. gada 6. janvāra, ja zemes īpašnieks būvē uz savas zemes. To varēs piemērot arī agrāk uzsāktiem procesiem, ja vēl nav iesniegts paziņojums par būvdarbu pabeigšanu vai būve pieņemta ekspluatācijā.
Plašāka informācija par būves vai telpu grupas reģistrāciju Kadastrā no Būvniecības informācijas sistēmas dokumentiem pieejama Valsts zemes dienesta tīmekļvietnē www.vzd.gov.lv sadaļā "Pakalpojumi".
Ar jauno vienoto procesu ikviens interesents var iepazīties BIS portāla sadaļā Vienotais process. Būs iespējams sekot vienotā procesa izpildes gaitai (kurā izpildes posmā pakalpojums ir konkrētā brīdī, kad dati ir reģistrēti Kadastrā u.c.) BIS būvniecības lietā un portālā Kadastrs.lv.
Mazināti ierobežojumi būvniecībai savām vajadzībām
7. janvārī stājas spēkā Saeimas deputātu virzīti grozījumi Būvniecības likuma 1. panta 19. punktā, 17. panta 1.¹ daļā un 19.¹ pantā. Tie paredz, ka turpmāk par būvētāju var būt jebkura juridiska persona, kas veic lauksaimniecisko vai zivsaimniecisko darbību, kā arī kooperatīvā sabiedrība Kooperatīvo sabiedrību likuma izpratnē.
Būvniecības ierosinātājs var būt būvētājs, uzņemoties būvdarbu veicēja pienākumus un atbildību, ja viņš kā:
- fiziskā persona būvē, novieto, pārbūvē, atjauno, konservē vai nojauc pirmās grupas ēku vai otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamo ēku vai palīgēku ar kopējo platību līdz 400 kvadrātmetriem, kā arī ārtelpas labiekārtojuma elementu, pirmās grupas inženierbūvi un šīm būvēm nepieciešamos piederumus savas zemes vienības robežās un ceļu pievienojumus;
- fiziskā vai juridiskā persona, kas veic lauksaimniecisko vai zivsaimniecisko darbību, vai kā kooperatīvā sabiedrība būvē, novieto, pārbūvē, atjauno, konservē vai nojauc lauksaimniecības nedzīvojamās pirmās vai otrās grupas ēkas vai palīgēkas, kuru apbūves laukums nav lielāks par 800 kvadrātmetriem, kā arī ārtelpas labiekārtojuma elementus, pirmās grupas inženierbūvi un šīm būvēm nepieciešamos piederumus savas zemes vienības robežās un ceļu pievienojumus. Šajā punk-tā noteiktais apbūves laukuma ierobežojums neattiecas uz lauksaimniecības nedzīvojamās otrās grupas rūpnieciski ražotas ēkas būvdarbiem.
Papildus jāņem vērā, ka, iesniedzot iesniegumu būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildei, būvētājam - fiziskajai personai - būvniecības informācijas sistēmā nav jānorāda informācija par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi.
Vienlaikus pārejas noteikumi nodrošina, ka līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim uzsāktos būvniecības procesus varēs pabeigt pēc iepriekšējā regulējuma.
Atvieglota mazo būvju un dzīvojamo ēku būvniecība
Turpmāk:
- ar paziņojumu par būvniecību, bez būvvaldes lēmuma, varēs īstenot pirmās grupas dzīvojamo ēku, palīgēku un lauksaimniecības nedzīvojamo ēku būvniecību vai novietošanu (ārpus valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijām);
- ar paziņojumu būs iespējama arī otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošana vai pārbūve, nemainot būvapjomu vai lietošanas veidu (izņemot valsts aizsargājamo kultūras pieminekļus).
Savukārt ar paskaidrojuma rakstu, nevis būvatļauju, varēs īstenot:
- pirmās grupas būvju būvniecību valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijās;
- otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamās ēkas būvniecību vai novietošanu, ja tās kopējā platība nepārsniedz 200 m²;
- otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas pārbūve, nemainot lietošanas veidu un būves grupu uz augstāku būves grupu.
Grozījumi ievērojami paātrinās mazo būvniecības ieceru īstenošanas procesu, mazinās birokrātiju un līdz šim nepieciešamo dokumentu apjomu.
Būvniecības procesā bieži rodas neskaidrības par atšķirībām starp paziņojumu par būvniecību, paskaidrojuma rakstu un būvatļauju. Galvenā atšķirība starp šiem dokumentiem ir būvniecības procesa sarežģītības pakāpe un prasīto saskaņojumu apjoms.
Būvatļaujas gadījumā būvniecības process parasti sastāv no vairākiem posmiem, kuros nepieciešams saņemt būvvaldes lēmumus un izpildīt noteiktus nosacījumus.
Paskaidrojuma raksta gadījumā būvniecības ierosinātājam jau sākotnēji jāiesniedz pilns būvprojekts ar visiem nepieciešamajiem saskaņojumiem un inženiertehniskajiem risinājumiem. Būvvalde projektu izvērtē un pieņem lēmumu par tā akceptēšanu vai precizējumu pieprasīšanu. Pēc projekta saskaņošanas tiek izdarīta atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.
Savukārt paziņojums par būvniecību paredz vienkāršotu procesu, taču arī šajā gadījumā BIS jāiesniedz dokumentēts pamatojums, tostarp zemes īpašumtiesību apliecinājums, būves novietojuma plāns, vizualizācija vai zīmējums, būves izmēri un tehniskie parametri, kā arī citas atļaujas, ja to paredz normatīvie akti.
Būvdarbu veikšana bez nepieciešamajiem saskaņojumiem un atļaujām ir uzskatāma par pārkāpumu. Paziņojums par būvniecību nav formāla iecere, bet juridiski pamatots iesniegums. Neatkarīgi no izvēlētā procesa būvniecības ierosinātājam ir pienākums ievērot pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, Aizsargjoslu likuma prasības, ugunsdrošības noteikumus, trešo personu tiesības, Civillikuma normas un citus spēkā esošos būvnormatīvus. Gadījumos, kad būvniecības ierosinātājs pats var izstrādāt nepieciešamos būvniecības ieceres dokumentus, atbildība par prasību ievērošanu pilnībā gulstas uz būvniecības ierosinātāju.
Mazēkas līdz 25 m²
Mazēku būvniecībai līdz 25 m² bez būvniecības ieceres dokumentiem paziņojums BIS ir nepieciešams gadījumos, ja īpašnieks vēlas:
- reģistrēt būvi Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā;
- ierakstīt būvi zemesgrāmatā.
Būvniecības realizācijas ilgums
Saskaņā ar Vispārīgiem būvnoteikumiem:
- pirmās grupas būvju būvniecībai – pieci gadi;
- būvēm, kurām tika veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums – pieci gadi;
- otrās un trešās grupu būvju būvniecībai – astoņi gadi.
Vienkāršota dzīvojamo ēku nodošana ekspluatācijā
Grozījumi Ēku būvnoteikumos noteic arī citas izmaiņas, piemēram, jaunieviestais 160.1 punkts paredz, ka no 2026. gada otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamo ēku var pieņemt ekspluatācijā arī tad, ja:
- ir pabeigti vispārējie būvdarbi un inženiertīklu izbūve, veikta fasādes apdare un labiekārtota teritorija ielas pusē;
- ir iekārtota vismaz viena dzīvojamā telpa, virtuve un sanitārais mezgls, kā arī sanitārās iekārtas ir pievienotas inženiertīkliem.
Tāpat izmaiņas noteikumos paredz papildu gadījumus, kad paziņojums par būvniecību un paskaidrojuma raksts, pabeidzot būvdarbus, vienlaikus uzskatāms par iesniegumu Valsts zemes dienestam ēkas vai telpu grupas datu reģistrācijai vai aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.
Turpmāk koka ēkas drīkstēs būvēt augstākas un plašākas
Tiek pārskatīti ierobežojumi koka izmantošanai lielu rūpniecisko un publisko ēku būvniecībā. Turpmāk koku būs iespējams plašāk izmantot arī augstākas ugunsnoturības pakāpes būvēs, ja tiek nodrošinātas normatīvajiem aktiem atbilstošas ugunsdrošības sistēmas. Izmaiņas paredz Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība””.
Kur saņemt skaidrojumus par būvnormatīvu piemērošanu?
Gadījumos, kad rodas neskaidrības par būvnormatīvu prasībām vai to piemērošanu praksē, ieteicams vērsties pie sertificēta būvspeciālista – arhitekta vai būvinženiera, kurš var sniegt profesionālu un konkrētajai situācijai atbilstošu konsultāciju.
Papildu informācija par būvniecības procesu un normatīvo regulējumu pieejama Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), sadaļā “Noderīgi”.