Laikā no 2025. gada 7. līdz 9. oktobrim Zemgales plānošanas reģions sadarbībā ar Helsinku pilsētas domi un Helsinku glābšanas dienestu organizēja pieredzes apmaiņas braucienu uz Somiju (Helsinkiem). Vizītes mērķis bija iepazīt labās prakses piemērus civilās drošības un krīžu vadības nodrošināšanā, lai stiprinātu Zemgales reģiona pašvaldību kapacitāti un uzlabotu gatavību dažādiem apdraudējumiem.
Vizītē piedalījās speciālisti no Zemgales plānošanas reģiona, Aizkraukles novada, Bauskas novada, Dobeles novada, Jelgavas novada, Jēkabpils novada un Jelgavas pilsētas pašvaldībām, tostarp Jelgavas novada pašvaldības policijas, saimnieciskā nodrošinājuma un projektu nodaļu pārstāvjiem. Brauciena ietvaros tika apgūti efektīvi risinājumi civilās aizsardzības plānošanā, sabiedrības iesaistē, risku mazināšanā, kā arī modernu tehnoloģiju un komunikācijas mehānismu izmantošanā ārkārtas situācijās.
Helsinku pilsētas civilās aizsardzības sistēma ir nostiprināta gan ar valsts likumu, gan ar pašvaldību operatīvajām praksēm, kas nosaka pašvaldību pienākumus iedzīvotāju drošības nodrošināšanā. Saskaņā ar Somijas likumiem pašvaldībām ir pienākums nodrošināt pakalpojumus, pārvaldīt riskus un plānot rīcību ārkārtas situācijās; ēkām, kuru platība pārsniedz 1200 m², obligāti jābūt aprīkotām ar civilās aizsardzības patvertnēm; pašvaldībai ir pienākums uzturēt civilās aizsardzības patvertnes; veidot rīcības plānus izglītības iestādēm un citām struktūrām; pilsētas darbiniekiem ir pienākums piedalīties civilās aizsardzības uzdevumos.
Helsinkos ir apmēram 5500 patvertņu (ieskaitot metro stacijas) ar ~900 000 vietu, turklāt daudzas no tām ikdienā tiek izmantotas kā autostāvvietas, sporta zāles, peldbaseini u.c. Šāda prakse nodrošina ekonomisku resursu izmantošanu, vienlaikus saglabājot iespēju tās dažu dienu laikā aktivizēt. Dalībnieki apmeklēja arī vienu no lielajām patvertnēm Helsinkos, kas paredzēta līdz 6000 cilvēku uzņemšanai un pamatskolas ēkā izbūvēto patvertni, kur izvietotas skolēnu ģērbtuves un inventāra noliktavas telpas, tā ir piemērota līdz 700 personām un paredzēta izglītības iestādes un blakus ešošā bērnudārza vajadzībām. Katrai izglītības iestādei un jebkurai citai ēkai, kur atrodas patvertnes Somijā ir individuāli izstrādāts krīzes rīcības plāns, kas balstīts uz Iekšlietu ministrijas vadlīnijām un pielāgots vietējiem apstākļiem.
Šī pieredze ir īpaši vērtīga, jo Jelgavas novadā patvertņu vajadzībām tiks pielāgoti astoņi objekti ar ERAF finansējumu projektā "Objektu (patvertņu) pielāgošana un aprīkošana civilās aizsardzības mērķiem". Projekta īstenošanas gaitā tiks pielāgotas un aprīkotas esošās telpas, lai tās atbilstu Iekšlietu ministrijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) izstrādātajām vadlīnijām trešās kategorijas patvertņu minimālajām prasībām iedzīvotāju aizsardzībai no bīstamiem faktoriem katastrofas, militāra iebrukuma vai kara gadījumā, mazinot ārēja sprādziena triecienviļņa un šķembu ietekmi.
Vizītes laikā dalībnieki iepazinās ar Helsinku ugunsdzēsības un glābšanas departamentu, brīvprātīgo glābēju iniciatīvām un sabiedrības iesaistes mehānismiem. Tika apskatīti moderni tehnoloģiskie risinājumi, tostarp ventilācijas un filtrācijas sistēmas patvertnēs. Īpaši tika uzsvērta sabiedrības iesaiste un sadarbība starp pašvaldībām, valsts iestādēm un brīvprātīgajiem.
Brauciena ietvaros tika apmeklēta Somijas drošības konference “FINNSEC 2025”, kas pulcēja nozares profesionāļus, lēmumu pieņēmējus un drošības vadītājus no Ziemeļvalstīm. Pasākumā tika prezentētas jaunākās tehnoloģijas, produkti un risinājumi civilās drošības un krīžu vadības jomā.
Pieredzes apmaiņa sniedza vērtīgas atziņas, kas palīdzēs stiprināt Jelgavas novada pašvaldības kapacitāti civilās drošības jomā. Galvenie secinājumi:
- Somijas modelis rāda kā patvertnes var tikt izmantotas ikdienā (sporta zāles, autostāvvietas, ģērbtuves, noliktavas), paredzot alternatīvu izmantošanu, pat nest peļņu pašvaldībai, bet jāspēj tās aktivizēt 72 stundu laikā.
- Sabiedrības iesaiste un brīvprātīgo organizāciju loma ir būtiska krīžu vadībā.
- Moderni risinājumi uzlabo gatavību un reaģēšanas spējas.
- Somijas likumi skaidri nosaka patvertņu izbūves pienākumu, kas var kalpot kā modelis Latvijas regulējuma pilnveidei.
- Katrai iestādei, kur atrodas patvertne jāizstrādā individualizēti rīcības plāni patvertnes aktivizācijai un funkcionalitātei krīzes situācijās
Vizīte Somijā sniedza praktiskas un sistēmiskas atziņas, kas ir pielāgojamas pašvaldību vajadzībām. Helsinku modelis apvieno spēcīgu normatīvo bāzi, plašu patvertņu tīklu, alternatīvās izmantošanas principu un augstu sabiedrības iesaisti. Šīs atziņas tiks izmantotas, lai stiprinātu civilās drošības sistēmas un uzlabotu gatavību dažādiem apdraudējumiem.
Pieredzes apmaiņas vizīte organizēta Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekta “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” (Nr. 3.1.1.2.i.0/1/22/I/VARAM/001) ietvaros.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Jelgavas novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.
