Šī gada maijā, jūnijā un jūlijā Latviju skāra plašas un ilgstošas lietavas, kā rezultātā lauksaimnieku sējumus un stādījumus daudzviet piemeklēja plūdi, iznīcinot daļu šī gada ražas vai būtiski samazinot ražību kultūraugu platībās. Ražas novākšanas sezona ir sākusies, bet laikapstākļi neuzlabojas, tāpēc Zemkopības ministrija uz nenoteiktu laiku pagarina lietavās applūdušo lauksaimniecības zemju pieteikšanu Lauku atbalsta dienestā, savukārt valdība otrdien, 5. augustā, nolēma līdz šā gada 4. novembrim izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā.
Situācija lauksaimniecībā turpina pasliktināties – laukaugi dīgst uz lauka, strauji samazinās to kvalitāte un piemērotība lietošanai pārtikā. Raža nav novācama, un daļu no tās vairs nebūs iespējams izglābt, jo pārmērīgā augsnes mitruma dēļ tehnika laukos iebraukt nespēj. Ražas samazināšanās atstās ietekmi uz lauksaimnieku ienākumiem, apdraudot saimniecību dzīvotspēju. Ja ražu nevarēs novākt, šis lauksaimniekiem būs jau trešais gads pēc kārtas ar smagiem zaudējumiem. Šī situācija apdraud lauksaimnieku spēju pildīt finanšu un piegādes saistības - īpaši eksportā, kur graudaugi ir viens no Latvijas nozīmīgākajiem eksporta produktiem.
Ko nozīmē ārkārtējā situācija lauksaimniecībā?
- Valsts ieņēmumu dienests ārkārtējās situācijas laikā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām iespējām varēs nepiemērot soda sankcijas par normatīvajos aktos noteikto pienākumu neizpildi lauksaimniekiem, kuri 2025. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ.
- Kredītiestādes un citas finanšu iestādes, ņemot vērā ārkārtējās situācijas statusu, varēs piemērot dažādus risinājumus lauksaimniekiem, kuri 2025. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ, piemēram, kredītu pamatsummas atlikšanu, procentu maksājumu pārskatīšanu, maksājumu grafiku maiņu bez soda sankcijām u.c.
- Līgumsaistībās esošie Latvijas un starptautiskie sadarbības partneri varēs izvērtēt iespēju nepiemērot soda sankcijas tiem lauksaimniekiem, kuri 2025. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ.
Arī Jelgavas novada pašvaldība, apzinoties situācijas nopietnību, aktīvi sadarbojas ar Zemkopības ministriju, Lauku atbalsta dienestu un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, lai informētu par postījumiem un nodrošinātu koordinētu palīdzību.
Lietavās applūdušās lauksaimniecības zemes var pieteikt Lauku atbalsta dienestā
Lauksaimnieki ir aicināti turpināt Lauku atbalsta dienestā sniegt informāciju par nelabvēlīgo apstākļu skartajām teritorijām, norādot cietušo platību apmēru un kultūras.
Kā rīkoties?
- Fiksējiet postījumus, proti, veiciet fotofiksāciju ar GPS koordinātām un sagatavojiet nepieciešamo informāciju (lauka nosaukumu, kultūrauga veidu, bojājumu aprakstu un laika apstākļu ietekmi, u.c.).
- Iesniedziet pieteikumu Lauku atbalsta dienestam – izmantojiet LAD Elektronisko pieteikšanās sistēmu (EPS), izvēloties sadaļu “Lietavu pieteikums”, vai LAD mobilo lietotni.
- Aktuālajai informācijai sekojiet Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta informācija kanālos, proti, tīmeķļvietnēs https://www.zm.gov.lv, https://www.lad.gov.lv un sociālo tīklu kontos.
Savlaicīga un precīza informācijas iesniegšana ir būtiska, lai nodrošinātu iespēju saņemt atbalstu un mazinātu ārkārtējās situācijas negatīvo ietekmi uz saimniecības ilgtspēju. Jelgavas novada pašvaldība sekos aktuālajai situācijai un informēs par turpmākiem soļiem un atbalsta iespējām.
Foto: www.zm.gov.lv