Par godu valsts proklamēšanas gadadienai, Jelgavas novada dome apstiprinājusi sešus cilvēkus, kuriem domes priekšsēdētājs Uldis Ainārs 15. novembrī Valgundes Tautas namā pasniedza novada pašvaldības augstākos apbalvojumus – Goda diplomu un Atzinības rakstu – par īpašiem sasniegumiem kādā no jomām. Jelgavas novada pašvaldība Goda diploma saņēmējiem kā cieņas apliecinājumu pasniedz apzeltītu sudraba vārpiņas piespraudi, savukārt Atzinības raksta saņēmējiem sudraba vārpiņas piespraudi. Tā simbolizē apliecinājumu nozīmīgam ieguldījumam ar lauksaimniecības kā jomas prioritāti saistītā novada attīstībā.
Kā katru gadu, arī šoreiz starp augstāko apbalvojumu saņēmējiem ir gan cilvēki, kas dzimuši un auguši Jelgavas novadā, gan tādi, kas savas profesionālās gaitas sākuši Jelgavas novadā pirms vairākiem gadu desmitiem.
Goda diploms: Tautas lietišķo mākslas studiju “Līve”, “Nākotne”, “Valgunde” un “Zemgale” vadītājai Ligitai Ozolniecei par ilggadēju un izcilu profesionālo ieguldījumu nacionālā kultūras mantojuma vērtību saglabāšanā un popularizēšanā Jelgavas novadā.
“Domājot, kas man visu savu darba mūžu licis saistīt ar tautas mākslu, varu teikt, ka tā ir misija – misija piederēt savai tautai un kopt tautas garu. Tautas mākslu esmu apzināti izvēlējusies par savu, iekļaujot to savā ikdienā. Tā ir mana pašapziņa!,” teic Ligita Ozolniece. Viņa jau vairāk nekā 20 gadus vada vairākas tautas lietišķās mākslas studijas Jelgavas novadā, kurās apvienojas gandrīz 50 dalībnieki. Viņas vadītās studijas ne tikai piedalās izstādēs un konkursos, bet arī veic rūpīgu pētniecības darbu, atjaunojot un popularizējot Zemgales novada tradicionālo kultūru. 2023. gadā Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos studiju dalībnieces piedalījās tautastērpu skatē “ Mēnesnīca”, demonstrējot Zemgales novada 19. gadsimta otrās puses tautastērpu. Ligitas vadītās studijas ieguva tiesības ar saviem darbiem piedalīties arī dziesmu un deju svētku tautas lietišķās mākslas izstādē “Mēs”. Ligita ir pazīstama ar spēju iedvesmot un saglabāt kultūrvēsturiskās vērtības, nodrošinot to pārmantošanu nākamajām paaudzēm. Viņa dalās pieredzē, sakot, ka katrs jauns apgūtais raksts vai tehnika palīdz uzturēt dzīvu latviešu tautas kultūru un māca būt lepniem par savu mantojumu. “Katrs no mūsu studiju darinājumiem ir ne tikai skaists priekšmets, bet arī saikne ar senču gudrībām, viņu meistarību un vērtībām. Ir būtiski, lai jaunākās paaudzes apzinās un novērtē šo mantojumu, turpina to attīstīt un pielāgot mūsdienām, nezaudējot tā sākotnējo būtību. Esmu patiesi priecīga, ka Jelgavas novadā pašvaldība finansiāli atbalsta studiju nodarbības. Bez šī atbalsta tautas māksla izzustu, un es to pat nevaru iedomāties. Ir lielā māksla, bet šī tā kā tautai tuvāka,” turpina L. Ozolniece.
Atzinības raksts: Aizupes pamatskolas direktora vietniecei audzināšanas darbā, mūzikas un interešu izglītības skolotājai Eritai Karlsonei par nozīmīgu profesionālo ieguldījumu jaunatnes izglītošanā un izaugsmē.
Erita Karlsone ir Aizupes pamatskolas balsts jau kopš 2002. gada, kad viņa pievienojās skolai kā mūzikas skolotāja un vēlāk kļuva arī par audzināšanas jomas direktora vietnieci. Viņas ieguldījums skolā ir nenovērtējams – sākot no rūpīga mācību un skolas pasākumu plānošanas līdz pat talantu atklāšanai un skolēnu iedvesmošanai. Eritas radošie pasākumi veido unikālu skolas atmosfēru, kurā ir vieta katra bērna izpausmēm, stiprinot piederības sajūtu Aizupes pamatskolai un Jelgavas novadam. Pateicoties viņas entuziasmam, daudzi skolēni ir iemīļojuši mūziku un atraduši savu ceļu tajā. Erita uzsver, ka viņai ir svarīgi dot iespēju katram bērnam, jo prasme uzstāties palīdz dzīves gaitā. Jautājot, kā Erita vērtē attiecības “skolotājs-audzēknis”, viņa atbild: “Tā ir kā tikšanās ar personību. Mans uzdevums- veicināt šīs personības izaugsmi. Esmu patiesi gandarīta, ka bērni man uzticas un es spēju viņus atraisīt. Kas ir panākuma atslēga? Tas ir pavisam vienkārši – tā ir mīlestība. Es mīlu savu darbu!” Erita 12 gadus bija viena no Jelgavas novada apvienotā kora “Asni” mūzikas skolotājām. Kora dalībnieki tika sagatavoti skolās, tad apvienoti, lai kopā pārstāvētu Jelgavas novadu skolēnu dziesmu un deju svētkos. Eritas ieguldījums ir dalība šajā koristu sagatavošanā, jo 2008. gada un 2016. gada Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un Deju svētkos diriģentes Anitas Lieknas vadībā koris “Asni” ieguva augstāko novērtējumu 5. - 9.klašu koru grupā, kas ir valsts nozīmes sasniegums. Tāpat Aizupes pamatskolas vokālais ansamblis “Noslēpums” Eritas vadībā 2013. gadā mūzikas konkursā “Balsis” ieguva godpilno 1. pakāpi valstī. Vēlāk Erita Aizupes pamatskolā izveidoja popgrupu “Noslēpums”. Vairāku gadu garumā šī popgrupa bija finālisti Latvijas Televīzijas organizētajā bērnu un jauniešu dziesmu konkursā “Balss pavēlnieks”. Kā saka Erita: “Dievinu skatuvi un dievinu šo sajūtu nodot saviem audzēkņiem. Skolas skatuve man vienmēr bijusi par šauru, tāpēc nemitīgi esmu meklējusi iespējas, kā bērniem paplašināt redzes loku.”
Atzinības raksts: Jelgavas novada Daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra “Laipa” vadītājai Gitai Aizpurei par profesionālo ieguldījumu sociālajā jomā un iekļaujošas sabiedrības vērtību iedzīvināšanu Jelgavas novadā.
Jau četrus gadus Jelgavas novada Kalnciemā darbojas daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs “LAIPA”. Centram un tā iemītniekiem – cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem – ir izdevies veiksmīgi iekļauties pagasta dzīvē un lauzt stereotipus par šiem cilvēkiem. Nenoliedzami milzu nopelns centra attīstībā ir iestādes vadītājai Gitai Aizpurei. Viena no viņas profesijām ir juriste, bet sociālajā darbā Gita Aizpure darbojas kopš 2009. gada. Nupat pavasarī Gita saņēmusi arī visaugstāko novērtējumu konkursā “Gada balva sociālajā darbā 2023” nominācijā “Labākais vadītājs sociālā darba jomā 2023”. Jau strādājot par juristi Jelgavā, viņai nācās saskarties ar dažādām ģimenes lietām, kas nebija tikai dokumentu kārtošana, bet reālas palīdzības meklēšana. Tāpat Gita neslēpj, ka šī tēma viņai ir ļoti tuva, jo viņai pašai ir meita, kurai bērnībā bija bērnu invalīda problēmas. Meitai pieaugot, Gita saprata, ka tās zināšanas ko viņa uzkrājusi gadu gaitā, viņa vēlas nodot citiem. “Laipa” sniedz trīs pakalpojumus pieaugušajiem – grupu dzīvokļi, dienas aprūpes centrs un specializētās darbnīcas. Papildus Gita Aizpure un visa centra komanda strādā, lai palīdzētu centra pakalpojumu saņēmējiem iekļauties sabiedrībā visos tās aspektos – būt aktīviem vietējās kopienas aktivitāšu dalībniekiem un dzīvot pēc iespējas patstāvīgāk, proti, sadarbībā ar sociālajiem uzņēmumiem SIA ”4 vēji” un ”0 design” tiek veicināta centra iemītnieku nodarbinātība un prasmju attīstība. “Strādāju pēc principa, ka centra iemītnieki ne ar ko neatšķiras no citiem. Viņiem vienkārši ir nepieciešama palīdzība. Pamatu pamats ir cieņpilnas attiecības. Tas ko mēs darām “Laipā” nav nekas jauns. Pieredzi esmu ieguvusi no Skandināvijas valstīm, kur strādā pēc principa – individuāls darbs ar klientu dažādu prasmju, zināšanas apguvē un katra klienta praktisko prasmju apguve tieši viņu spēju līmenī. Ir milzīgs gandarījums par katra klienta vismazāko panākumu,” saka G. Aizpure.
Atzinības raksts: Izglītības pārvaldes vadītājas vietniecei Ingai Vilcānei par ilggadēju un nozīmīgu ieguldījumu Jelgavas novada izglītības sistēmas attīstībā.
"Kad sāku strādāt Izglītības pārvaldē, nemaz nevarēju iedomāties, ka pavadīšu šajā darbā tik daudzus gadus. Mani vairāk saistīja lauksaimniecības joma, bet dzīve salika visu pa plauktiņiem un teju trīsdesmit gadus strādāju izglītības jomā. Neskatoties uz sarežģījumiem, ir gandarījums, ka varu būt daļa no Jelgavas novada izglītības sistēmas. Redzēt, kā mūsu ieguldītais darbs palīdz skolām augt un attīstīties, ir patiesi vērtīgi,” stāsta Inga Vilcāne. Strādājot Jelgavas novada pašvaldībā jau kopš 1996. gada, Inga ir bijusi ne tikai profesionāli uzticīga novadam, bet arī izcēlusies ar izcilām zināšanām un kompetenci izglītības jomas finansēs. Kā finanšu speciāliste, Inga Vilcāne ir bijusi klātesoša nozīmīgās pārmaiņās un reformās gan pašvaldībā, gan valsts līmenī. Kopš 2009. gada viņa strādā kā Izglītības pārvaldes vadītāja vietniece finanšu jomā. Viņas zināšanas un pieredze tiek novērtēta ne tikai pašvaldībā, bet arī valsts līmenī, izstrādājot, precizējot jaunus normatīvos aktus finanšu jautājumos izglītības jomā. Kolēģi un izglītības iestāžu vadītāji augstu vērtē Ingas Vilcānes prasmi atrast risinājumus un kompromisus vissarežģītākajās situācijās. Viņas zināšanas, lojalitāte un pašaizliedzīgais darbs veidojis stabilu pamatu Jelgavas novada izglītības sistēmai. “Vislielākais paldies tiem cilvēkiem, kas mani ir veidojuši – tie ir mani vecāki, mani skolotāji un mana ģimene. Tāpat paldies maniem kolēģiem – gan izglītības pārvaldes, gan skolu direktoriem un skolotājiem, paldies, ka kopā mācot un darot varam novada izglītības sistēmu piepildīt ar saturu,” piebilst I. Vilcāne.
Atzinības raksts: biedrības ‘”Daudzbērnu Ozoli” pārstāvei Leldei Šantarei par ilggadēju un nesavtīgu brīvprātīgo darbu Jelgavas novada lielo ģimeņu stiprināšanā un ģimenisko vērtību popularizēšanā.
““Mūsu valsti veido stipras ģimenes”- frāze, ko dzirdam valsts amatpersonu intervijās un sarunās. Lai veidotos šādas stipras ģimenes, vajadzīgs atbalsts no pašas valsts – sadzirdēt un sniegt nepieciešamo palīdzību īpaši lielajām ģimenēm. Tāpēc pirms desmit gadiem tika īstenots labs nodoms un dibināta biedrība “Daudzbērnu Ozoli,” stāsta Lelde Šantare, atbildot uz jautājumu, kāpēc Jelgavas novadā tika izveidota daudzbērnu ģimeņu biedrība. Lelde Šantare ir Jelgavas novada lielo ģimeņu interešu aizstāve, kura kopš 2014. gada ir veltījusi nepagurstošu darbu, veidojot un līdzdarbojoties biedrībā "Daudzbērnu Ozoli". Leldes ģimenē aug četri dēli un viņa stāsta, ka kļūstot par daudzbērnu ģimeni nereti jutusi no sabiedrības nostāju, ka daudzbērnu ģimenes ir nelabvēlīgas ģimenes. “Vairumā pašvaldību ir izveidojies sociāli negatīvs stereotips par ģimenēm, kurās ir 3 un vairāk bērnu. Lielās ģimenes ir pabērna lomā, tāpēc nepieciešama juridiska forma, lai veidotu sociālo atbalsta politiku ne tikai trūcīgo, maznodrošināto iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, bet arī daudzbērnu ģimenēm. Lielo ģimeņu vecāki ikdienā lielākoties ir ļoti noslogoti un tāpēc atdalīt brīvo laiku sabiedriskai darbībai ir sarežģīti, tomēr, lai mainītu esošo situāciju, kādam jāapvieno līdzīgi domājošos,” skaidro L. Šantare. Ar Leldes iniciatīvu un entuziasmu biedrība kļuvusi par vietu, kur ģimenes var rast atbalstu, piedalīties izglītojošos pasākumos un stiprināt savstarpējās saites. Šobrīd biedrībā apvienojušās ap 20 daudzbērnu ģimenēm. Lelde uzskata, ka ir stereotipiski domāt, ka audzināt vienu bērnu ir vieglāk, ir otrādi – katrs nākamais bērns ģimenē pārējiem pienes līdzcietību, pacietību, iespēju palīdzēt, pakalpot un pagaidīt. Daudzbērnu ģimenē uzaugot zini, ka tev ir aizmugure!
Atzinības raksts: Jelgavas novada Svētes jauniešu iniciatīvu centra vadītājam Jānim Zariņam par izciliem sasniegumiem jauniešu iesaistē vietējās kopienas, valsts un starptautiskās aktivitātēs.
Jānis Zariņš ir viens no jauniešu iniciatīvu centra vadītājiem Jelgavas novadā. Jānis jau vairākus gadus pārsniedz valstī vidējo jauniešu īpatsvaru, kuri ir iesaistīti jauniešu centru aktivitātēs vecumā no 13 – 25 gadiem, valstī tie ir 19%, un Jānis to pārsniedz vairāk kā divas reizes jau vairākus gadus. Šajā gadā līdz 1. jūlijam Jānis ir iesaistījis 58% (134 jauniešus) sava pagasta jauniešu dažādās centra aktivitātēs. “Man ļoti patīk darbs ar jauniešiem. Starp viņiem jūtos kā “savējais”. Ar kolēģiem arvien biežāk pārliecināmies, ka mūsdienu tehnoloģiju laikmetā, kurā katram cilvēkam ir gan reālā dzīve, gan virtuālā dzīve, jauniešiem pietrūkst reālās dzīves darbības – vienkārša parunāšanās aci pret aci, darbošanās ar rokām praktiski, piedzīvojumi un emocijas. Līdz ar to viens no mūsu lielākajiem izaicinājumiem ir likt jauniešiem izkāpt no virtuālās dzīves un darboties praktiski,” teic J. Zariņš. Lai paplašinātu jauniešu iespējas, Jānis dibinājis biedrību "Zariņš & Co", kas dod iespēju jauniešiem piedalīties Nodarbinātības valsts aģentūras projektā "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība". Šī projekta ietvaros Jānis no 2021. gada iesaistījis 43 jauniešus vecumā no 18 līdz 29 gadiem, palīdzot viņiem attīstīt prasmes un sagatavoties darba tirgum. Vēl viens nozīmīgs Jāņa darbības virziens ir dalība projektā "Proti un dari", kur viņš kā mentors palīdzējis 39 jauniešiem atgriezties mācībās vai uzsākt darba gaitas. “Esmu novērojis, ja jauniešiem arvien vairāk sagādā grūtības atbildēt uz jautājumu “Ko es gribu?”, līdz ar to mums, jaunatnes darbiniekiem, arvien grūtāk ir noteikt jauniešu vajadzības, ja pat paši jaunieši tās neprot nosaukt. Jelgavas novadā jauniešiem tiek piedāvātas ļoti daudzas iespējas un man patiess prieks, ka jaunieši tās izmanto,” piebilst J. Zariņš. Viens no Jāņa veidotajiem pasākumiem, kuru iecienījuši ne vien Svētes pagasta, bet arī citu pagastu jaunieši, ir Svētes netradicionālās orientēšanās spēles. Pasākums kļuvis populārs starp jauniešiem un tajā ik gadu piedalās jaunieši no dažādiem pagastiem, veidojot spēcīgu kopienas garu un saliedētību.
Foto: Kārlis Buškevics
