Šā gada 19. februārī Jelgavas novada pašvaldības civilās aizsardzības jomas speciālisti devās uz Jonišķiem Lietuvā, lai piedalītos projekta partnera organizētajā pieredzes apmaiņas vizītē - Latvijas un Lietuvas pašvaldību civilās aizsardzības un operatīvo dienestu pārstāvjiem. Vizītes mērķis bija iepazīties ar situāciju Jonišķos un dalīties pieredzē par reaģēšanu ārkārtas situācijās un civilās aizsardzības kapacitātes stiprināšanu.
Projekta mērķis ir stiprināt pārrobežu pašvaldību ārkārtas reaģēšanas, ugunsdrošības un civilās aizsardzības spējas un sadarbību, lai novērstu ar klimata pārmaiņām saistītos riskus. Izmērāmie mērķi ietver kopīgus civilās aizsardzības pasākumus un infrastruktūras attīstību, samazinot dzīvībai un īpašumam nodarītā kaitējuma risku, kas dod labumu vietējām kopienām un plašākam iedzīvotāju lokam.
Projektā paredzētas arī citas pieredzes apmaiņas vizītes starp partneru pašvaldībām, semināri un apmācības par klimata pārmaiņu riskiem, informatīvas kampaņas, kā arī jauna aprīkojuma iegāde un infrastruktūras attīstības nodrošināšana, lai vairāk stiprinātu pašvaldību reaģēšanas spējas. Projektā partneri jau ir iegādājušies arī katastrofu novēršanas aprīkojumu, piemēram, ūdens sūkņus, ārkārtas dienesta telti, ģeneratorus, laivas, dronus, novērošanas sistēmas un ūdens līmeņa mērīšanas stacijas. Projekta noslēgumā paredzēta konference, lai dalītos zināšanās un pieredzē, veicinot pielāgošanos klimata pārmaiņām un riska novēršanu pārrobežu reģionā.
Vizītē piedalījās ar civilās aizsardzības jautājumiem saistītie speciālisti un operatīvo dienestu pārstāvji no Zemgales plānošanas reģiona, Aizkraukles novada pašvaldības, Bauskas novada pašvaldības, Jelgavas novada pašvaldības, Jonišķu rajona pašvaldības administrācijas un Pakrojas rajona pašvaldības administrācijas. Jelgavas novadu pārstāvēja Pašvaldības policijas priekšniece; Darba aizsardzības, ugunsdrošības un civilās aizsardzības speciālisti, Elejas pagasta pārvaldes vadītājs un Projektu nodaļas pārstāvis.
Vizīti atklāja Jonišķu mēra pienākumu izpildītājs Gediminas Čepulis. Jonišķu pašvaldības projektu vadītājs sniedza pārskatu par projekta “Safe Response” virzību vietējā kontekstā, izceļot tā mērķus, galvenās aktivitātes un rezultātus, tostarp radušās problēmas ar infrastruktūras objekta attīstību – moduļa māju konteinera iegādi vietējā VUGD vajadzībām, aprīkojuma iegādi dienestiem un apmācību programmām. Tā kā moduļa konteinera iegāde tiek pārtraukta, tad alternatīva ir iegādāties mobilo ugunsdzēšanas aprīkojumu (ūdens sūknēšanas/laistīšanas aprīkojums, kas izvietojams uz piekabes), kas ērti izmantojams vietās ar ierobežotu piekļuvi, piemēram: purvos, mežā.
Jonišķu civilās aizsardzības speciālists un Īpašuma pārvaldes vadītājs prezentēja civilās aizsardzības komisijas uzdevumus, tās izaicinājumus, krīzes un katastrofu situāciju preventīvos darbus un esošo situāciju, tostarp arī speciālisti izveidotās štata vietas speciālista pienākumus kopš 2023.gada, kura pārziņā ir visi civilās aizsardzības jautājumi novadā, pārzinot patvertņu jautājumus, komunikācijas plānus un algoritmus krīzes situācijās. Speciālisti prezentēja mājaslapu www.lt72.lt, kas ir Lietuvas iedzīvotāju sagatavošanas ārkārtas situācijām platforma. Tā piedāvā detalizētus norādījumus par rīcību dabas, tehnoloģisko vai sociālo apdraudējumu gadījumos, tostarp atomreaktoru avārijās. Vietne sniedz arī informāciju par brīdinājumu sistēmām, piemēram, sirēnām un īsziņu paziņojumiem, un piedāvā instrukcijas, kā iestatīt mobilos tālruņus šo paziņojumu saņemšanai. Papildus tiek piedāvāti resursi, lai sagatavotu ģimenes ārkārtas plānus un izveidotu nepieciešamo preču krājumus 72 stundu periodam līdz palīdzības saņemšanai. Vietne ir pieejama lietuviešu un 2 citās svešvalodās, padarot to pieejamu plašākai auditorijai. Jonišķu pašvaldībā izvietotas 10 sirēnas, kas tiek regulāri pārbaudītas pēc iepriekš saskaņota grafika, savukārt plānā ar EEZ finansējumu ir plānots izvietot līdz 42 sirēnām, kas veic agrīno apziņošanas funkciju, tādā veidā nodrošinot iespēju sasniegt 75% iedzīvotāju. Novada teritorijā izveidotas un marķētas kopā 34 drošas patvertnes (31 ilgstošākai uzturēšanās), kopumā nodrošinot 52% iedzīvotāju patvēruma iespējas krīzes gadījumos. Patvertnes iekārtotas dažādos objektos piemēram: pagrabos zem viesnīcas vai kafejnīcām.
Tāpat kā Jelgavas novads, arī Jonišķi pieredzēja 2024. gada 28.-29.jūlija lietavas, kādēļ nācās sasaukt krīzes vadību un cīnīties ar sekām, kur kompensācijās vien no valsts nācās iedzīvotājiem izmaksāt 40290 eur, savukārt no pašvaldības budžeta neparedzētiem gadījumiem (Jonišķu mēra fonds) 62480 eur. Jāteic, ka Jonišķu pašvaldībai ir izstrādāti rezerves plāns un rīcības protokols gadījumos, ja pazūd elektrība un sakari, kas tika pieredzēti 2023.gada jūlija vētrā. Pašvaldības rīcībā ir automašīna aprīkota ar apziņošanas skaņas ierīcēm, ko nodrošina arī policijas un ugunsdzēsēju dienesti.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta iecirknī Joniškos dalībnieki tika iepazīstināti ar telpām, aprīkojumu, dežūru formātiem, darba specifiku. Vizīte sniedza vērtīgu ieskatu par ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbības aspektiem un gatavību ārkārtas situāciju risināšanā Šauļu reģionā. Kopumā iecirknī nodarbināti 33 ugunsdzēsēji un 7 administratīvie darbinieki. Jāteic, ka uz jautājumu, vai notiek aktīva komunikācija vai sadarbība ar pārrobežas kolēģiem, piemēram VUDG Eleja, nākas secināt, ka esot bijis tikai vienreiz izsaukums dzēst lauku Latvijas pusē. Jonišķu pašvaldībā papildu vēl ir izvietoti 6 atsevišķi VUGD punkti ciemos, apmeklējot VUGD punktu Skaistgirys ciemā (aptuveni 700 iedzīvotāji) varēja iepazīties ar darba specifiku un aprīkojumu. Katrā no VUDG punktiem tiek nodarbināti 9 ugunsdzēsēji, posteņi tiek daļēji finansēti no pašvaldības (ēkas uzturēšana, aprīkojums, komunālie maksājumi) un valsts (darbinieku algas). Posteņos ir arī pieejams brīvprātīgo ugunsdzēsēju saraksts nepieciešamības gadījumā, tomēr šie brīvprātīgie drīkst piedalīties mazāk bīstamos uzdevumos, dēļ tā, ka netiek nodrošināti ar veselības apdrošināšanu.
Pasākumā tika uzsvērta pašvaldības reaģēšana uz lietavu izraisītajiem laika apstākļiem, tostarp elektroapgādes pārtraukumiem, komunikācijas traucējumiem un infrastruktūras bojājumiem, sevišķi jau 2023.gada vasaras vētras laikā, kad Žagarē vētra nopostīja 3 daļu parka (nogāzti vai bojāti 2529 koki) un fiksēts letāls gadījums. Vietējā kopiena bija ļoti liels atbalsts vētras seku likvidācijai, jo operatīvie dienesti vieni paši ar uzdevumiem netika galā, 2 dienas nebija ne elektrības, ne sakaru.
Vizīte noslēdzās ar tīklošanas sesiju, kurā projekta partneri apsprieda gūtās atziņas un plānoja turpmākās aktivitātes. Dalībnieki vienojās turpināt sadarbību arī tiešsaistes sanāksmēs, citās pieredzes apmaiņas vizītēs, lai nodrošinātu projekta veiksmīgu īstenošanu un pārrobežu sadarbības veicināšanu starp pašvaldībām un operatīvajiem dienestiem.
Līdz šim Jelgavas novads no projekta līdzekļiem ir īstenojis šādas aktivitātes un iegādājies aprīkojumu civilās aizsardzības spēju vairošanai:
- Organizēta pieredzes apmaiņas vizīte projekta partneriem Jelgavas novadā
- Pabeigti infrastruktūras darbi - Esoša ūdens rezervuāra atjaunošana un ūdens ņemšanas vietu izbūve ugunsdzēsības vajadzībām Jēkabniekos, Svētes pagastā, Jelgavas novadā
- Iegādāts aprīkojumu un inventārs civilās aizsardzības kapacitātes stiprināšanai (operatīviem nolūkiem un dažādiem laika apstākļiem - ārkārtas dienestu piepūšamā telts ar karstā gaisa pūtēju, 2 strāvas ģeneratori, rezerves ar degvielas kannām; jaudīgs ūdens sūknis; strāvas konvertori ierīču uzlādei un rokas lukturi pašvaldības policijai; glābšanas nestuves glābšanai uz ūdens; personu evakuācijas nestuves).
Šogad novadā vēl plānots organizēt izglītojošu kampaņu par ugunsdrošību 16 izglītības iestādēs, apmācības pašvaldības speciālistiem un izglītības iestāžu vadītājiem par reaģēšanu/operatīvo rīcību krīzes situācijās, apmācības pašvaldības policijai – glābšanai uz ūdens, organizēt kopīgas pārrobežu katastrofu simulācijas mācības Elejā; iegādāties papildu aprīkojumu – 2 salokāmie galdi un 16 salokāmie krēsli ārkārtas dienestu teltij, pagarinātāju 50 m, apgaismojumu telts iekšienei, elektrības sadalītāju, papildu degvielas kannu dīzeļdegvielai priekš karstā gaisa sildītāja un elektrības kabeļus strāvas ģeneratoru pieslēgvietām.
Kopējo projekta budžetu veido 673 755,26 EUR; ERAF finansējuma daļa 539 004,20 EUR, Jelgavas novada pašvaldības daļa 107 250,25 EUR (atbalsta intensitāte - 80% ERAF līdzfinansējums, 10% valsts budžeta dotācija, 10% Jelgavas novada pašvaldības līdzfinansējums.
Projekts Nr. LL-00077 “Reaģēšana uz klimata pārmaiņu riskiem un ekstremāliem laikapstākļiem, to novēršana Latvijas un Lietuvas pārrobežu reģionā / Safe Response” tiek īstenots Interreg VI-A Latvijas–Lietuvas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros. Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Jelgavas novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.
Vairāk informācijas: https://latlit.eu/theprojects/safe-response/
