Jelgavas novada pašvaldības pārstāvji atgriezušies no biedrības Inovāciju aplis (Innovation Circle Network) gadskārtējās konferences “Kopienas pārmaiņu procesā – globālie izaicinājumi”, kas šoreiz notika Varšavā.
Pasākuma ietvaros vairākas no biedrības partnerorganizācijām un biedriem prezentēja risinājumus klimatneitrālas sabiedrības veidošanā.
Suvalku pašvaldība Polijā informēja par aktivitātēm, kas plānotas vai jau tiek veiktas pašvaldībā klimata pārmaiņu radīto seku mazināšanai. Pašvaldībā ir veikta temperatūras kartēšana un, pamatojoties uz iegūtajiem datiem, izstrādāts stratēģiskais dokuments drošas un tīras vides saglabāšanai. Suvalkus paredzēts veidot par zaļāku pilsētu, plānojot papildu apstādījumus - īpaši pie stāvlaukumiem un gar maģistrālēm, tāpat plānots ierīkot zaļas sabiedriskā transporta pieturvietas, tās papildinot ar krūmu un vīnstīgu stādījumiem. Tāpat tiks veidoti sensorie dārzi, iekļaujot tajos augus un elementus, kas veido interaktīvas zonas smaržai, redzei, dzirdei, pieskārieniem, garšai. Ir plānots ierīkot īpašus drošos “tuneļus”, kas ļautu savvaļas dzīvniekiem, piemēram, ežiem, vāverēm, drošāk pārvietoties pa pilsētu. Tiek veidota arī zema emisijas līmeņa transporta sistēma – gan autobusi, gan nomas velo (16 velo nomas stacijas, 160 velosipēdi – 142 klasiskie, 15 elektriskie un 3 tandēma), kas ļaus samazināt CO2 izmešus par 62%. Redzams, ka velosipēdu noma ir populāra, jo 2021.gadā uzskaitīti 40 tūkstoši nomas gadījumi, bet 2023.gadā - jau 58 tūkstoši. Līdztekus 19 zemu emisiju autobusiem, kas jau kursē pilsētā, tiek plānots iepirkt vēl 15 elektroautobusus.
Arī Fredrikstades pašvaldība Norvēģijā ir izstrādājusi pašvaldības klimata plānu. Tas paredz CO2 samazinājumu par 60% līdz 2030.gadam, salīdzinot ar 2016.gadu. Plānā liels uzsvars tiek likts uz lietām un darbiem, ko klimata seku mazināšanai var veikt iedzīvotāji. Tāpat plānots veidot satiksmes tīklu, veicinot iedzīvotāju pārvietošanos ar kājām vai velosipēdu, vai izmantojot sabiedrisko transportu. Pašvaldība nosacīti iedalīta zonās, kas atrodas 10, 30 vai 60 minūšu brauciena attālumā no centra. 4000 pilsētas iedzīvotāju dzīvo vai strādā zonā, kas no centra atrodas 10 minūšu brauciena attālumā ar velosipēdu, bet pamatā izmanto privāto automašīnu, lai tur nokļūtu. Līdz ar to uzsvars tiks likts uz iedzīvotāju paradumu maiņu, tādējādi gan samazinot satiksmi pilsētas centrā, gan veidojot zaļāku dzīves vidi un veselīgākus paradumus. Lai to veicinātu, pilsētā tiek strauji veidotas un popularizētas velo joslas. Tāpat arī pašvaldība nodrošina regulāru bezmaksas kuģīšu satiksmi starp pilsētas centrālo daļu un vecpilsētu, ko atdala Glommas upe. Tiek veicināta elektroauto izmantošana – veidots labs uzlādes staciju tīkls, tām ir zemākas autostāvvietu izmaksas un ceļu nomas maksa. Tiek arī strādāts ar ražojošām sfērām, sekojot cirkulārās ekonomikas pamatprincipiem un veidojot biznesa parkus, kur viena uzņēmuma “atkritumi” tiek izmantoti kā otra uzņēmuma izejvielas. Liela uzmanība tiek pievērsta informatīvām kampaņām.
Profesors Klifs Hāgs no Skotijas savā prezentācijā atzīmēja, ka klimata krīze, karš Ukrainā, nestabilā ekonomiskā situācija pasaulē, kā arī Covid 19 pandēmijas sekas diemžēl kavē ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu. Sākotnēji to sasniegšanā bija vērojams progress, bet diemžēl tagad, esot vidus posmā, var teikt, ka tikai trešdaļa no valstīm sasniegs mērķi mazināt nabadzību; 575 miljoni cilvēki 2030.gadā dzīvos izteiktā nabadzībā un pasaulē tiek piedzīvots tāds bada līmenis, kāds tas nav bijis kopš 2005.gada. Pieļaujamo sasilšanu par 1.5 grādiem pasaule pārsniegs jau 2035.gadā. Lai to novērstu, CO2 emisijas jāsamazina jau šobrīd un līdz 2030.gadam (7 gadu laikā) tām jābūt samazinātām uz pusi. Analizējot ES valstu progresu, var teikt, ka 66% mērķu ir sasniegti vai esam ceļā uz to, 20% ir vērojams neliels progress, savukārt regress vērojams 13% rādītāju. Kā galvenos rādītājus, kas netiek sasniegti, var minēt arī atbildīgu patēriņu un ražošanu, un ilgtspējīgas pārtikas sistēmas izveidi (SDG 2 un SDG 12-15).
Vidzemes tūrisma asociācija iepazīstināja ar zaļo ceļu (greenways) sniegtajām iespējām uzņēmējiem Latvijā. Zaļie ceļi ir tie, pa kuriem nepārvietojas ar motorizētiem transportlīdzekļiem. Latvijā tādi pamatā ir senie dzelzceļi, kas tiek pārveidoti par ilgtspējīgiem tūrisma maršrutiem, piemēram, bijušais dzelzceļa tilts pār Gauju Jaunpiebalgā, tilts pār Briedes upi Valmierā. Līdztekus paveras iespējas revitalizēt bijušās staciju ēkas. Kā labie piemēri šeit minami: Suntažu dzelzceļa stacija, kas pārtapusi par dizaina viesnīcu; Alojas stacija, kur šobrīd darbojas picērija; Ērgļu stacija, kur saimnieko Māris Olte – vieta tūristiem un radošumam. Tas nozīmē, ka, sakārtojot kādu vietu, ceļa posmu, tiltu, tiek dota iespēja atdzīvoties un attīstīties arī apkārtnei.
Pasākuma ietvaros bija iespēja iepazīties ar Norblinas fabrikas rajonu, kur senās industriālās rūpnīcas vietā, saglābjot senos reliktus, piemēram, sliedes, domnas, izveidotas kafejnīcas, restorāni, biroji, veikali, kino, eko produktu tirdziņš, muzejs. Šobrīd komplekss ar panākumiem darbojas divus gadus. Jau kopš atvēršanas pirmajām dienām tas kļuvis par Varšavas iedzīvotāju un viesu iemīļotu atpūtas vietu.
Vairāk informācijas par pasākumu un prezentācijas ir pieejamas šeit: https://www.innovationcircle.no/facing-global-challenges-in-european-communities.6621208-97612.html
