Lai pieminētu 110. gadadienu kopš latviešu strēlnieku pirmās kaujas, 11. oktobrī ikviens aicināts piedalīties izzinošā pārgājienā ar vēsturnieku stāstījumiem Tīreļpurvā.
Pārgājiena sākums būs Ziemassvētku kauju muzejā ("Mangaļi", Valgundes pagasts, Jelgavas novads) plkst. 11.00. Pārgājiena distance būs 7 km, tāpēc lūgums nodrošināties ar ērtu apģērbu un atbilstošiem apaviem. Pārģajiena noslēgumā paredzēts piemiņas brīdis pie pirmo trīs kritušo latviešu strēlnieku piemiņas akmens.
Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar Dagnis Dedumieti, tālr. 28349259.
Vēsturiskā izziņa.
Savu pirmo kauju latviešu strēlnieku vienības izcīnīja 1915. gada 25. oktobrī Tīreļpurvā, kad pie Kraslovskiem izvietotajai 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 2. rotai uzbruka 16. landšturma bataljona izlūkvienība. Uzbrucēji cieta neveiksmi, jo tieši šajā laikā vienību maiņas nolūkā pienāca 3. rotas strēlnieki praporščika Jāņa Šņukas vadībā. 3. rotas strēlnieki iesaistījās kaujā, uzbrūkot vāciešu flangam, un piespieda tos atkāpties.
1915. gada 17. oktobrī forsējot Lielupi pie Valgundes Vācijas armijas vienības sāka uzbrukumu Rīgas virzienā, lai saīsinātu fronti un ieņemtu izdevīgākas aizsardzības pozīcijas. Cenšoties atsist vāciešu uzbrukumu, kaujās Tīreļpurvā 1915. gada oktobrī tika iesaistītas arī latviešu strēlnieku vienības. 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 2. un 3. rota 23. oktobrī ieradās Tīreļpurva rajonā, lai veiktu izlūkošanu. Abās rotās bija seši virsnieki, 410 strēlnieki un divi ložmetēji.
Latviešu strēlnieki 25.oktobra kaujā guva pirmo kauju pieredzi un cieta pirmos zaudējumus. No ievainojuma vēlāk mirušo Kārlis Birkjānis apglabāja Antiņu brāļu kapos, bet pirmos trīs kritušos strēlniekus – Voldemāru Timmu, Andreju Stūri un Joņu Gavenas – 1915. gada 28. oktobrī svinīgi izvadīja no Rīgas Latviešu biedrības nama un apglabāja speciāli ierādītā vietā pie Meža kapiem. Tur vēlāk, apglabājot nākamajās cīņās kritušos, izveidojās Rīgas Brāļu kapi.
Tautas iesaiste izvadīšanā izvērtās par milzīgu manifestāciju, kas sabiedrībā radīja vēl nebijušu nacionālu pacēlumu un lepnumu par saviem karavīriem.
1990.gadā ar Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības atbalstu pirmās latviešu strēlnieku kaujas vietā atklāja tēlnieka Ulda Sterģa veidoto piemiņas akmeni.