“No brīža, kad es ierados Rīgas lidostā, es zināju, ka man ir jāizkāpj no savas komforta zonas, un putnam bija īstais laiks izplest spārnus.” Pēc pusgada brīvprātīgā darba veikšanas Latvijā, vēlamies dalīties ar Francijas jaunietes pieredzes stāstu.
“Sveiki, mans vārds ir Šarlote Gautjē un man ir 19 gadi. Es esmu no franču ģimenes, kurā ir 2 vecāki brāļi. Es dzīvoju Francijas dienvidos netālu no Bordo. Pēc pēdējā vidusskolas gada es nolēmu veikt pārtraukumu nepilnu gadu un izvēlējos Eiropas Brīvprātīgo darbu programmā “Erasmus +”. Un tā es devos uz Latviju, lai projekta ietvaros 6 mēnešus veiktu brīvprātīgo darbu (no 10. oktobra līdz 23. aprīlim) organizācijā Zemgales NVO centrs, Jelgavā."
Kāpēc Tu nolēmi veikt brīvprātīgo darbu?
Pirmkārt, es nolēmu veikt brīvprātīgo darbu, lai uzlabotu savu angļu valodas līmeni, jo ir svarīgi, lai būtu labs līmenis vai vismaz ir pamata zināšanas valodā. Otrkārt, es gribēju ceļot, atklāt apkārtējo vidi, atklāt jaunu kultūru un satikt interesantus cilvēkus. Pēdējā laikā man bija vēlēšanās apstāties, lai kaut nedaudz strādātu pie sevis, domātu par savu nākotni, to, ko vēlētos darīt, un iegūtu vairāk prasmju. Bija ļoti viegli izvēlēties galamērķi, tas bija acīmredzami! Esmu adoptēta un dzimusi Latvijā, tāpēc tā bija laba iespēja uzzināt vairāk par savu valsti.
Kādas bija Tavas pirmās dienas pēc ierašanās Latvijā ?
Manas ierašanās dienā 10. oktobrī mani ļoti labi sagaidīja Kristīne un Uldis. Viņi ieradās sagaidīt mani lidostā ar lielu Latvijas karogu un lielu smaidu, es vienmēr to atcerēšos!
Es ierašanos viegli izdzīvoju, jo diezgan viegli pielāgojos. Turklāt es satiku vienu no saviem istabas biedriem - Kseniju no Vācijas, kas arī veic brīvprātīgo darbu Latvijā. Mēs pirmajās dienās gājām iepazīt Jelgavu, un Ksenija man parādīja, kur es varu iegādāties pārtiku, doties ēst, iegādāties kafiju, kur atrodas autoosta un dzelzceļa stacija ... visu labo! Un dažas dienas pēc tam, kad es satiku Salomi no Gruzijas (Eiropas brīvprātīgā darba veicēja Latvijā), es priecājos dalīties istabā ar viņu.
Bet šajā brīdī joprojām pastāvēja valodas barjera. Es nebiju apmierināta ar savu angļu valodas līmeni. No brīža, kad es ierados Rīgas lidostā, es zināju, ka man ir jāizkāpj no savas komforta zonas, un putnam bija īstais laiks izplest spārnus.
Ko Tu izdarīji un ko iemācījies brīvprātīgā darba laikā?
Šo vairāku mēnešu laikā man bija iespēja piedalīties vairākos pasākumos (Latvijas neatkarības dienā, Ledus skulptūru festivālā Jelgavā, koncertos, maizes cepšanā, keramikas gatavošanā, u.c.) un dažos vietējo jauniešu organizētos pasākumos Jelgavas novadā (disku golfs, Elejas Muižas kauss, Jaungada ballītē, u.c.). Brīvajā laikā katru nedēļu es devos aust uz Zaļenieku pagastu (pie Sarmītes Vīpules), tas bija ļoti patīkams brīdis, jo tas bija relaksējoši, un es varēju strādāt pie savas pacietības ... jo, jā, tas prasa daudz pacietības un smalkuma.
Decembra mēnesī es devos uz Zaļenieku pamatskolu, lai tiktos ar skolēniem un mācītu viņiem franču valodu. Sākumā man bija stress, jo es baidījos, ka skolēniem tas neinteresēs. Manas bažas ātri izzuda! Es satiku brīnišķīgus jauniešus, kas priecājās iemācīties dažus vārdus franču valodā, uzzināt vairāk par Franciju un uzzināt vairāk par mani un manu pieredzi. Pēdējā dienā skolā es saņēmu daudz kartīšu no jauniešiem, kurās man novēlēja vislabāko savas pieredzes turpināšanai, un tas man deva daudz spēka. Pēc tam es piedalījos angļu valodas mācību stundās Elejas vidusskolā, bet nu jau ar mazāku uztraukumu pēc pirmās pieredzes. Īss laiks, bet ļoti labas atmiņas! Es varēju satikt ļoti jaukus skolotājus un strādāt ar jauniešiem.
Kāda Tev bija saikne ar vietējiem iedzīvotājiem?
Es domāju, ka nav grūti aizbraukt ar autobusu vai vilcienu, nopirkt ēdienu vai kādu lietu? To var izdarīt ikviens! Bet dažreiz tas nenotiek tā, kā tu gaidi, jo tad, kad esi nonācis grūtībās un satiecies ar cilvēkiem, kuri nerunā angliski vai kuriem nav laika paskaidrot ... tu ne vienmēr vari justies gaidīts. Beigās jau tu pielāgojies, iemācies atrast risinājumus, kā sazināties, kā saprasties, un tad paliek vieglāk.
Visiem ir vajadzīgs pielāgošanās brīdis, daži cilvēki pielāgojas ātrāk nekā citi. Neskatoties uz dažu latviešu kautrīgumu, es varēju redzēt, ka viņi ir gatavi mani uzņemt un integrēt.
Vienu reizi Linda (Linda Rumpe, jaunatnes lietu koordinatore Valgundes pagastā) mani uzaicināja daļu dienas pavadīt dzīvnieku patversmē un kopā ar citiem jauniešiem. Paldies viņai, jo es pavadīju lielisku dienu!
Ko Tu ieguvi no brīvprātīgā darba?
Brīvība! Es jūtos autonoma un brīva. Tu dari to, ko vēlies un kas Tev patīk visvairāk, esi tur, kur vēlies būt un kad vēlies, un ar ko vēlies.
Dalīšanās! Es priecājos, ka esmu dalījusies lieliskos brīžos, kas man atmiņā paliks vienmēr. Brīži ar jauniešiem, kuri ir daudz atvērtāki un pieņemoši (vairāk nekā es domāju) un es strādāju ar vērtīgiem cilvēkiem.
Es iznāku no šīs skaistās pieredzes ar lielāku briedumu, ar citām vīzijām par lietām un pateicos visiem cilvēkiem, kuri mani pavadīja šo 6 mēnešu laikā un kuri deva ieguldījumu manā evolūcijā.
Novēlējumus ikvienam no Šarlotes: “Ja Tu vēlies doties prom, dodies! Neklausieties cilvēkos, kuri ērti sēž uz dīvāna un saka, ka "ceļošana jums neko daudz neatnesīs". Tieši pretēji, aizdošanās prom no mājām dos jums vairāk, nekā viņi domā, un vairāk, nekā jūs domājat.”
Brīvprātīgā darba projektus Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra. Šarlote brīvprātīgo darbu veica Jelgavas novadā darba ar jaunatni jomā sadarbībā ar projekta vadošo organizāciju biedrību “Zemgales NVO centrs”, kam Latvijā ir brīvprātīgā darba uzņemšanas un nosūtīšanas atļauja.
