Foto: Jelgavas valstpilsētas pašvaldības publicitātes foto
Atkritumu poligonā “Brakšķi”, piesaistot Eiropas Savienība Kohēzijas fona finansājumu, izbūvēta un augusta pirmajā nedēļā svinīgi atklāta bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) pārstrādes rūpnīca. Poligonā uzstādīta bioloģiski noārdāmo atkritumu anaerobās fermentācijas iekārta, 20 000 kvadrātmetru platībā izbūvēts asfaltēts laukums, kas paplašina stacijas teritoriju un reizē palielina arī atkritumu pieņemšanas un uzglabāšanas platību, kā arī izbūvēta jauna sadzīves atkritumu pieņemšanas nojume. Lai palielinātu šķirošanas jaudas un atšķiroto atkritumu veidus, kompleksā nodrošinātas arī atkritumu šķirošanas iekārtas.
Nešķirotie sadzīves atkritumi poligonā tiek nogādāti no Jelgavas valstspilsētas, Jelgavas un Dobeles novada, kā arī Bauskas novada administratīvajām teritorijām. Pērn “Brakšķos” no atkritumu radītājiem pieņemtas kopumā 39 793 tonnas atkritumu, no tām 29 506 tonnas bija nešķirotie sadzīves atkritumi, tostarp 13 066 tonnas – bioloģiski noārdāmie. Ņemot vērā, ka ik gadu tieši bioloģiskie atkritumi veido 30–40 procentus no kopējās atkritumu plūsmas, šo atkritumu veida pārstrādes tehnoloģiju modernizācija un attīstība pēdējo gadu laikā bija katra Latvijas poligona lielais mērķis un nepieciešamība.
Līdz šim “Brakšķos” atšķirotie un dalīti savāktie BNA (piemēram, virtuves pārtikas atliekas, dārzeņu un augļu atkritumi, puķes, nopļauta zāle un koku lapas) tika ievietoti biošūnā, kur to pārstrāde ilga 10 līdz 12 gadus. Savukārt jaunās iekārtas nodrošinās iespēju šo laiku samazināt līdz diviem mēnešiem. BNA pārstrādes iekārtu jauda paredzēta ne mazāk kā 19 000 tonnas gadā, kas ir optimāla kapacitāte, lai apstrādātu esošo atkritumu plūsmu.
Jaunajā BNA iekārtu kompleksā tiks pielietota anaerobās fermentācijas tehnoloģija, kas praksē nozīmē, ka mikroorganismi bezskābekļa vidē sadalīs bioloģiski noārdāmo materiālu. Savukārt materiāls, ko iegūs pēc atkritumu pārstrādes, sākumā tiks izsijāts, lai atdalītu nevēlamos mehāniskos piemaisījumus, piemēram, stikla vai plastmasas gabaliņus, un atkarībā no iegūtā materiāla kvalitātes, to varēs izmantot tautsaimniecībā.
Ieguvums no pārstrādātajiem bioloģiskajiem atkritumiem būs iegūtais tehniskais komposts. To var izmantot lauksaimniecībā, vismaz daļēji aizstājot ķīmiski ražotus mēslošanas līdzekļus un samazinot augsnes piedevu lietošanu lauksaimniecībā. No bioloģiskajiem atkritumiem iegūtais komposts satur virkni organisko savienojumu, kas uzlabo augsnes struktūru un auglību. Turklāt no bioloģisko atkritumu pārstrādes kā blakus produkts tiks iegūta biogāze, ko paredzēts izmantot siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai.
ES un valsts politika ir vienkārša – jo lielāks nešķiroto atkritumu apjoms, jo vairāk atkritumu nonāk poligonā, jo dārgāk par tiem jāmaksā. Dabas resursu nodokļa (DRN) likme valstī ir sava veida instruments, kas veicina atkritumu šķirošanu un katru gadu tā turpina pieaugt. Kopš 2016. gada, kad pieņemti likuma grozījumi par pakāpenisku DRN likmes paaugstināšanu, tā ir palielinājusies deviņas reizes: no 12 eiro par tonnu tad līdz 110 eiro par tonnu šogad, un līdz 2026. gadam tā plānveidā paaugstināsies līdz 130 eiro par tonnu.
Materiāla tapšanai izmantota Jelgavas valstspilsētas pašvaldības publicitātes informācija.
