Laikā no 27.novembra līdz 1.decembrim 6 Jelgavas novada jaunieši devās uz Vāciju, lai piedalītos starptautiskā jauniešu projektā, kura pamātā bija simulācijas spēle, lai iejustos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) pārstāvju no dažādām valstīm lomās. Jaunieši dalās savā pieredzes stāstā.
1.diena, 27. novembris
Satikšanās Jelgavas novada domē, jau no paša rīta izdevās apmuļķot Alvi, pateicām plkst.10.50, ka izbraucam no domes plkst.11.00. Alvis plkst.11.05 atskrēja uz Jelgavas novada domi, kaut vai pirms 15 min vēl tikai mājās tēju dzēra. Kad nonācām lidostā mums jau vietu bija aizņēmusi viena jauka Kristiņa, jeb Kristiāna tante, tāpēc nebija jāgaida rindā uz bagāžas nodošanu. Lidmašīna aizkavējās, mums vajadzēja izlidot plkst.14.45, bet mēs sākām lidojumu tikai plkst.15.30. Nonākot Frankfurtē, mēs visi, galvu pa kaklu skrienot, paspējām uz autobusu, kurš mūs ieveda lidlaukā uz nākošo lidmašīnu. Frankfurtē lidosta ir liela, tāpēc ļoti bieži pasažieri tiek pārvadāti ar autobusu. Ierodoties Diseldorfā, mēs sapratām, ka mums nav bagāža, piereģitrējuši pazudušo bagāžu uzzinājām, ka bagāža vēl ir Frankfurtē, jo to nepaspēja pārkraut nākamajā lidmašīnā, tāpēc gala rezultātā esam palikuši bez bagāžas. Vakarā no Diseldorfas mēs ceļojām pa lielceļu un 1 stundas laikā esam jau galā, Dortmundē, kur turpmākās naktis pavadījām kādā hotelī. Ap plkst.21.10, kad bijām nonākuši hotelī mēs, pirmkārt, kārtīgi paēdām, jo dienas garumā bijām ļoti izsalkuši, un pēc tam devāmies īsā pastaigā pa Dortmundes pilsētiņu, kas ir mazliet lielāka par Jelgavu, bet tajā dzīvo 11,4 reizes vairāk iedzīvotāju nekā Jelgavā, aptuveni 700 tūkstoši. Pilsēta ir ļoti skaista, ielas daudzviet bruģētas, sajūta tāda kā pastaigājoties pa Vecrīgu vai pa Rīgas centru. Gatavošanās Ziemassvētkiem Vācijā sākās jau pirms 1. decembra, jo, kad pastaigājāmies pa pilsētu, ielās tika uzstādīti mazi kioskiņi. Atgriežoties hotelī, visi kopīgi nodevāmies jauku vārdu izteikšana par bagāžu, kura tikai ap plkst. 21.00 tika nogādāta Diseldorfā, un tad saguruši visi likāmies uz auss, klausoties Alvja mīļāko grupu "Prāta Vētra". Tā nu beidzās mūsu pirmā diena garajā ceļojumā.
2. diena, 28. novembris
Otrdien no rīta, pēc brokastīm, mēs devāmies uz Reklinghauzenu, kur bijām Vācijas, Ziemeļreinas - Vestfālenes apgabala, neatliekamās palīdzības sakaru saņemšanas centrā, kur mums centra priekšnieks pastāstīja par centra būvēšanu un darbību. Pēc tam, tajā pašā ēkā, ciemojāmies pie apgabala ugunsdzēsējiem, kur viens no glābējiem stāstīja par ugunsdzēsēju ikdienu, darba laiku un glābšanas procesu. Tad mums bija iespēja iekāpt ugunsdzēsēju mašīnas pacēlājā un izbaudīt skatu no 33 metru augstuma. Vēlāk devāmies papusdienot ēkā, kur divas dienas vēlāk mums notika konference. Pēc pusdienām devāmies uz Reklinghauzenas centru, kur notika sagatavošanās process konferencei. Tur arī satikām jautro un izpalīdzīgo profesoru Andreasu Mīglihu, kurš mūs iecēla valsts prezidentu amatā un vēlāk pastāstīja par konferences norisi un mūsu katra pārstāvēto valsti, kuru bijām jau izpētījuši, esot vēl Latvijā. Lai sagatavotos atbildīgajam pasākumam - simulācijas spēlei - ANO plenārsēdei, profesors pieaicināja savus palīgus - vietējās universitātes studentus, kas arī bija ļoti izpalīdzīgi un atsaucīgi. Pēc semināra apciemojām vietējo ''jauniešu centru'', kur tā dalībnieki mums uzstājās ar savu sarakstīto repu. Pēc jauniešu priekšnesuma visi kopā ēdām picu un devāmies atpakaļ uz viesnīcu.
3. diena, 29. novembris
Trešdiena! Atpūta pirms atbildīgās plenārsēdes. No rīta devāmies pastaigā pa Dortmundes ielām. Redzējām Ziemassvētku tirdziņus un skaisti izrotātās ēkas. Vēlāk mēs atkal braucām uz blakus pilsētiņu Reklinghauzenu, kurā šoreiz projekta organizētāji bija paredzējuši mums orientēšanos pa vecpilsētu, kas bija ļoti interesanti. Pēc tam kopā ar poļu jauniešu grupu devāmies spēlēt boulingu. Pēc boulinga pavakariņojām un devāmies atpakaļ uz hoteli, lai gatavotos lielajām debatēm.
4. diena, 30. novembris
Beidzot ir pienākusi galvenā un atbildīgākā diena mūsu projektā. Kurš ir satraucies un kurš neizgulējies, bet kas jādara, tas jādara. Rīts sākas ļoti agri un ietērpjoties labākajās drānās, jo kā nekā šodien taču būsim prezidenti, kuri reprezentēs katrs savu valsti. Paēdām brokastis un devāmies uz konferenci Reklinghauzenu. Mēs nenobijāmies, neskatoties uz satraukumu. Konference ilga visas dienas garumā ar maziem pārtraukumiem. Konferencē mēs ieguvām lielisku pieredzi. Šeit netiek runāts par skolas pasākumos gūto pieredzi vai Latvijas mēroga pieredzi, bet gan par starptautisku pieredzi, kas arī ir lielākais ieguvums no šī projekta. Vēlāk pēc konferences devāmies uz ilgi gaidīto balli, kur mielojāmies ar asajiem vācu ēdieniem un klausījāmies labu mūziku. Super! Tālāk jau atpakaļ uz viesnīcu un likties pie miera. Bijām tiešām piekusuši. Šī bija lieliska diena.
5. diena. 1. decembris
Konference bija paskrējusi un nedēļa Vācijā arī pagājusi, laiks bija sapakot koferus un posties uz mājām. Tā kā mūsu lidmašīna bija tikai vakarpusē, projekta atbildīgās personas mums iedeva brīvo laiku, kuru veltījām Dortmundes tirdziņu un veikalu apmeklēšanai. Pusdienās mūs atkal sagaidīja vācu draugi ar kuriem gājām kopīgajās pusdienās Dortmundes restorānā. Pēc pusdienām pienāca šķiršanās laiks, atvadu sveicieni, cerības uz atkalredzēšanos un laimīga mājupceļa vēlējumi mūs pavadīja no vācu projekta partneriem. Šoreiz bez starpgadījumiem, piedzīvojumiem un pārpratumiem pēc pusnakts mūsu lidmašīna piezemējās Rīgas lidostā.
Kaut kas bija beidzies, bet kaut kas jauns jau plauka mūsu domās!
Informāciju sagatavoja projekta dalībnieki: Samanta Grūbe un Alvis Feldmanis no Kalnciema vidusskolas, Kristiāns Jānis Valentinovičs un Ģirts Grigorjevs no Vircavas vidusskolas, Armands Jonovs un Jānis Luinis no Elejas vidusskolas, un grupas līdere skolotāja Baiba Atmane.
Visiem jauniešiem šis bija pirmais starptautiskais pieredzes apmaiņas brauciens. Dalībnieki paši atzīst, ka projekta laikā daudz vairāk iepazina Apvienoto Nāciju Organizācijas darbības procesus un problēmas, kuras tā risina, gan ieguva jaunus draugus turpmākai sadarbībai.
”Es uzskatu, ka jauniešiem vajadzētu piedalīties šādos projektos, tāpēc, ka daudziem mūsdienu jauniešiem ir grūti sniegt publiskas runas un dalība projektos palīdz ne tikai tikt ar to galā, bet arī dod iespēju iegūt daudz pozitīvas pieredzes”, Jānis Luinis no Elejas vidusskolas (18 gadi).
“Projekts lika pārdomāt dažādas vērtības, iepazinos ar jauniem cilvēkiem un satiku jaunus draugus. Iepazinu pasauli no citu cilvēku acīm”, Kristiāns Jānis Valentinovičs no Vircavas vidusskolas (18 gadi).
