Jau otro gadu augusta beigās un septembrī Zemgales vidienē norisināsies festivāls “Zemgales ērģeles” – kultūras notikumu cikls, kas, kā ierasts, cels godā šī apvidus vēsturiskās ērģeles. Patiesībā šie ērģeļsvētki ir jau 2011.–2017. gadā aizskandēto Zemgales ērģeļu dienu turpinājums. Un, ja pērn festivāls “Zemgales ērģeles” sauca klausīties tikai Jelgavas novada ērģeles, tad šogad kultūras programma uzsāks atgriezties kādreizējos Zemgales ērģeļu dienu mērogos un ietieksies arī Bauskas un Dobeles novadā.
Festivālu veidos pieci koncerti piecos dievnamos sestdienu vakaros no augusta beigām līdz septembra izskaņai. Kultūras programmai izvēlētie dievnami lepojas ar vēsturiski un mākslinieciski vērtīgām ērģelēm, kuras būvētas dažādos laikmetos un stilos no 19. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta 30. gadiem. Un šo bagātību mums palīdzēs atklāt gan daudzsološi talanti, gan jau plaši pazīstami skaņu mākslinieki.
30. augustā plkst. 18 Bauskas Sv. Gara luterāņu dievnamā ar koncertu “Bahs. Buravickis. Stivriņa” festivālu atklās ērģelniece Ilona Birģele un sitaminstrumentāliste Virdžīnija Laube-Vītiņa – spilgts un neparasts duets, kura dalībnieces atgādina: “Protam atrast jaunas skaņas un iepriecināt klausītājus ar jaunu interpretāciju!” Koncertā līdzās Johanam Sebastiānam Baham, kura 340 gadus šogad atzīmējam, tiks mūzikā cildināts vēl kāds jubilārs, precīzāk – jubilāre: tieši augusta nogalē latviešu skaņradei Renātei Stivriņai apritēs 40! Turklāt koncerts īpašs arī ar to, ka tajā izskanēs veseli divi jaundarbi, kas veltīti tieši koncertantēm; vienu no jaunajiem opusiem rakstījusi tikko pieminētā gaviļniece, otru – eksperimentēt kārais Latvijas skaņradis Platons Buravickis. Bauskas dievnama ērģeles 1891. un 1901. gadā divos cēlienos būvējis pirmais latviešu profesionālais ērģeļbūvnieks Mārtiņš Krēsliņš, un šis ir viņa lielākais instruments, kā arī raženākās vēsturiskās ērģeles Zemgalē un prāvākās, ko jelkad uzcēlis latviešu meistars.
6. septembrī plkst. 18 Kalnciema jeb Kalnciema-Klīves luterāņu dievnamā Jelgavas novada Valgundes pagastā koncertēs Ligita Sneibe – pazīstama latviešu ērģelniece no Zviedrijas. Viņa piedāvās klausītājiem šī festivāla iedvesmotu programmu “Zemgalē un tālu projām”, kas pavērs durvis uz Franciju, Vāciju, Zviedriju un Igauniju (to programmā pārstāvēs dzīvais klasiķis Arvo Pērts, kurš piecas dienas pēc šī koncerta svinēs savus 90) un daudzinās latviešu komponistus, kuriem ir vai ir bijusi saikne ar Zemgali, – Jēkabu Mediņu, Marģeri Zariņu (kopš kura dzimšanas aprit 115 gadu), Paulu Dambi un Indru Riši. Komponists, kordiriģents un ērģelnieks Jēkabs Mediņš, kuram šogad martā svinējām 140. dzimšanas gadskārtu, cieši saistīts arī ar koncerta norises vietu – Kalnciema dievnamu; tajā viņš pagājušā gadsimta 30. gados muzicējis draudzes galvenā ērģelnieka godā, kā arī, domājams, stāvējis klāt ērģeļu piedzimšanai. Un tādēļ satikšanās ar Jēkaba Mediņa mūziku tieši šajā dievnamā un šī instrumenta balsīs allaž ir īpašs piedzīvojums. Ērģeles 1934. gadā cēlis latviešu ērģeļmeistars Andrejs Sūnāklis, un Kalnciema dievnama instruments ir neparasts vairāku iemeslu dēļ. Kādu? To uzzināsiet, apmeklējot koncertu!
13. septembrī plkst. 18 uz koncertu sauks Zaļās draudzes luterāņu dievnams Jelgavas novada Zaļeniekos. “Baroka universs” – tādus gluži vai kosmiskus augstumus sola ērģelnieces Larisas Carjkovas soloprogramma ērģeļmūzikas vakaram šajā Dieva templī. Te klausītājs iepazīs trīs atšķirīgus laikmetus un komponistus, kurus vieno baroka mūzikai raksturīgais improvizācijas gars, polifoniskais balsu vijums, vieglums un izsmalcinātā krāsu bagātība. Ērģeles 1862. gadā darinājis Liepājas ērģeļmeistars Karls Pēters Oto Hermanis, kurš dzīvojis arī Zemgalē.
20. septembrī plkst. 18 Dobeles luterāņu dievnamā gaidāms koncerts “No Baha līdz Frankam”. Un, ja citos “Zemgales ērģeļu” koncertos šogad spēlēs un dziedās jau ļoti atzīti mākslinieki, tad Dobelē dzirdēsim jaunāko paaudžu mūziķus – tenoru Daini Kalnaču un ērģelnieci Alisi Sīmani, kura pērngada Zemgales ērģeļu svētkos asistēja ērģelniekiem pie ērģeļu spēles galda, šķirot nošlapas, spaidot un raustot reģistru slēdžus. Dobelē skanēs arī Georga Frīdriha Hendeļa mūzika – viņš, tāpat kā Johans Sebastiāns Bahs, ne tikai ir baroka mūzikas dižmeistars, bet arī dzimis pirms 340 gadiem. Arī Dobeles dievnama ērģeles, tāpat kā Zaļenieku instrumentu, cēlis ērģeļmeistars Karls Pēters Oto Hermanis, tikai pāris gadu vēlāk – 1864. gadā.
Festivāls izskanēs 27. septembrī plkst. 18 Sesavas luterāņu dievnamā Elejas pagastā, Jelgavas novadā ar koncertu “Latviešu skaņraži trīs gadsimtos”. Un tajā mūs valdzinās leģendārais tenors Ingus Pētersons, kā arī ne mazāk leģendārais ērģelnieks un komponists Aivars Kalējs, kuru pazīst tālu aiz mūsu zemes robežām. Un varbūt arī tas, ka ļoti klasisku repertuāru dzirdēsim balsī, ko esam raduši dzirdēt estrādes žanrā, būs kāda priekšstata robežu šķērsošanas brīdis; nemaz nerunājot par to, ko dzirdēsim skanam uz ērģelēm... Šis skanīgais instruments Sesavas dievnamā iebūvēts 1860. gadā – tātad pirms 165 gadiem (vēl apaļākas jubilejas svinamas kopš dažu programmā iekļauto skaņražu piedzimšanas: Emīla Dārziņam, piemēram, šogad pusotrs gadsimts, Bruno Skultem un piemirstajam Arvīdam Žilinskim – katram pa 120; Jānim Mediņam gan tikai tāds pusapaļš skaitlis – 135).
Svinot to, ka atjaunoto Zemgales ērģeļsvētku robežas aug garumā, festivālu konceptuāli caurvīs doma par izvērsumu, paplašinājumu un – jo īpaši – robežu šķērsošanu, kāpšanu pāri novadu, zemju, laikmetu, māksliniecisko formu un ierastā robežām. Kā “brīdināja” viens no mūziķiem, koncertos tiks pārkāptas visas iespējamās pieklājības robežas; gaidāmas spēles ne vien ar ērģeļu balsīm, bet arī ar stiliem un skaņdarbu formām, žanriem un noskaņām. Līdzās gaidītajam būs muzikāli pārsteigumi, blakus nepārejošām vērtībām – gaistoši plaiksnījumi. Aicinām to visu piedzīvot – saklausīt un sajust!
Ieeja koncertos bez maksas, bet vēlami ziedojumi draudzēm. Pēc katra koncerta lūkosim iepazīt ērģeles tuvplānā. Zemgales ērģeļu svētkus atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un rīko Jelgavas novada pašvaldība sadarbībā ar dievnamu draudzēm un Kalnciema muzeju.
Informāciju sagatavoja festivāla mākslinieciskais vadītājs Dāvis Beitlers
