Novembra sākumā Spānijas pilsētā Santjago de Kompostela notika otrā CERV projekta “GREENgaged Citizens: European Network for Local Climate Action/ Iesaistītie pilsoņi: Eiropas tīkls vietējām klimata pārmaiņām” tikšanās. Tās tēma: ilgtspējīgs tūrisms.
Santjago de Kompostela atrodas Galisijas reģionā un ir viens no 17 Spānijas reģioniem. Eiropā reģions atpazīstams pēc Santjago ceļa, Spānija, savukārt, zināms kā reģions, kur bieži līst (vairāk kā pusi no gada dienām), kā arī ar savu kvalitatīvo virtuvi. Pašā Spānijā to sauc par reģionu “tālu rietumos” jeb tālu no galvaspilsētas Madrides, līdz ar to šeit saglabājusies kultūra, kas līdzinās ķeltu kultūrai. Reģionu ik gadu apmeklē ap 5 miljoniem tūristu.
Santjago de Kompostela ir galamērķis pusmiljonam svētceļnieku katru gadu, kas pilsētā galvenokārt ierodas kājām. Pilsētā ir ap 100 000 iedzīvotāju, ap 22 000 studentu. Santjago katedrālē glabājas Svētā Jēkaba (viens no 12 apustuļiem) pīšļi krāšņā sudraba relikvārijā. Eiropā Santjago ceļš šķērso 29 valstis, tā kopgarums 83 tūkstoši kilometru, Spānijā tas integrē visus autonomos reģionus un ir 18 tūkstoši km garš, Galisijā tas šķērso 133 pašvaldības un tā garums šeit ir 1800 km. Santjago saplūst 7 ceļi, populārākais no tiem ir Francijas ceļš, pa kuru ierodas 45% no visiem svētceļniekiem. Svētceļnieki pa Jēkaba ceļu dodas jau kopš 9.gadsimta, tas uzskatāms par pirmo kultūras ceļu Eiropā – pa to iet 180 dažādu tautību cilvēki, kas iepazīst Spāniju, bet vienlaikus atstāj arī savas kultūras nospiedumus. Tas vieno kultūras, valstis un cilvēkus. Arvien pieaug Portugāles ceļa popularitāte (ar sākumpunktu Porto). Ceļa atpazīstamības zīme ir dzeltena bulta un gliemežvāks. Lai saņemtu sertifikātu par noietu ceļu, ir jānoiet vismaz 100 km. Vietējie joko, ka ceļš darbojas kā Tinderis, jo, to ejot, iepazinušies daudzi pāri. Tā kā pamatā ceļš tiek veikts kājām, var teikt, ka tūrismam Galīsijā ir neliela ietekme uz vidi, pašvaldības ceļa posmā ir aktīvi iesaistītas tūrisma aktivitātēs un tiek patērēta vietējā produkcija. Santjago nav tikai svētceļnieku ceļa mērķis. Pilsēta piedāvā arī urbāno un kultūras tūrismu, konferenču un sanāksmju tūrismu, akadēmisko un valodas tūrismu. Tomēr jāatzīst, ka kopš pagājušā gadsimta 80-tiem gadiem, kad Santjago iekļāva UNESCO pasaules mantojuma sarakstā (1985.gads), Eiropas Padome Jēkaba ceļu atzina par pirmo kultūras ceļu Eiropā (1987.) un to iekļāva UNESCO pasaules mantojuma sarakstā (1993.), ir ievērojami pieaugusi tūrisma pakalpojumu kvalitāte. Svētceļnieku skaita pieaugums ir bijis stimuls pilsētas transformācijai no tūrisma un urbānās attīstības skatu punkta.
Ilgtspēja tūrismā nozīmē jaunas pieredzes gūšanu, vienlaikus respektējot vietējos resursus. Tūrisma nozare rada 8% no CO2 izmešiem, šim rādītājam ir tendence pieaugt. Vienlīdz skaidrs, ka lielāko izmešu daudzumu sniedz ceļošana ar lidmašīnu, kam seko apvidus un vieglie auto, vismazāk izmešu uz personu sastādot prāmim. Spānijas tūrisma stratēģijas līdz 20230.gadam mērķis ir izstrādāt pamatu pārejai uz ilgtspējīgu tūrisma modeli, kas balstās uz nozares konkurētspējas paaugstināšanu, dabas un kultūras vērtībām, kā arī vienmērīgu tūrisma ieguvumu un slogu sadali. Nozarē arī vērojamas pārmaiņas, cilvēkiem kļūstot atbildīgākiem un izvērtējot pārvietošanās iespējas. Tā, piemēram, Zviedrijā avio pasažieru skaits pat pēc-Covid laikā nav atgriezies iepriekšējās robežās (38 miljoni 2019.gadā pret 27 miljoniem 2023.gadā).
Ir skaidrs, ka Svētā Jēkaba ceļš ir Galīcijas un Santjago de Kompostelas tūrisma atpazīstamības zīme. Kāda tā ir? Noteikti ar pozitīvu pienesumu reģiona ekonomikai, turklāt nodrošinot noteiktu ilgtspēju, jo svētceļnieku pārvietošanās pamatā notiek kājām. Tomēr vienlaikus nepieciešams vērtēt, kāda ir to ietekme uz dabas resursiem. Tādēļ arī izstrādāta tūrisma stratēģija, kas paredz tūrisma piedāvājuma dažādošanu un tā sloga izlīdzināšanu. Nenoliedzami, pilsētai ir sava aura, kur savijas ķeltu un galisiešu tradīcijas, kas to padara atšķirīgu un tik pievilcīgu.
Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
