22. – 23.oktobrī norisinājās tradicionālais Jelgavas novada tūrisma uzņēmēju un gidu brauciens, ko rīko Europe Direct centrs Jelgavā. Šī gada brauciena galamērķis – Latgale.
Pirmā pieturvieta – kafejnīca “Kalniņā” Aknīstē, kur tiek ieturētas arī gardas un sātīgas brokastis. Kafejnīca darbojas no 2007.gada. Saimnieks iepazīstina ar kompleksa pakalpojumiem – te pieejamas arī naktsmītnes, SPA un fitnesa centrs, kas izveidoti LEADER projektu ietvaros, nesen atklāta atpūtas vieta pie ūdens, kas ietver peldvietu un pārģērbšanās kabīni, rotaļu elementus bērniem un tiek izmantota nometņu rīkošanai. Nākotnes plānos ietilpst namiņu izbūve nakšņošanai. Galvenā atziņa – nepieciešamas pārmaiņas un jauninājumi, kas piesaista esošos un jaunus klientus. Visu kompleksu apsaimnieko ģimenes uzņēmums – vecāki un bērni, tiek piesaistīti algoti darbinieki. Uzņēmums sevi reklamē sociālajos tīklos – FB, IG, TikTok.
Nākamais galamērķis – Krāslava, kur braucējus ar īstu latgaļu sirsnību un laipnību sagaida Krāslavas Tūrisma informācijas centra vadītāja Tatjana Kozačuka. Tatjana ir īsta dzimtās vietas patriote un viņas nerimstošā enerģija ļāvusi realizēt vairākus Latvijas – Lietuvas – Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programma projektus, piemēram, Bella Cusina, kura ietvaros vienā no vēsturiskajām Krāslavas pils kompleksa ēkām – bijušajā grāfa Plātera pārvaldnieka mājā – ierīkots Starptautiskais kulinārā mantojuma centrs. Latgales reģions ir pilntiesīgs Eiropas reģionālā kulinārā mantojuma tīkla dalībnieks. Ēkā izvietojies arī TIC, degustāciju un semināru zāle, ēkas 3.stāvā pirms sešiem gadiem izvietojusies leļļu izstāde, kur aizraujoša stāstījuma pavadījumā var iepazīties ar 2000 lellēm izmērā no 3 cm līdz 1 metram.
2021. gadā vienā no pils kompleksa ēkām izveidots Krāslavas Amatniecības centrs, kurā darbojas sekojošas darbnīcas:
- Keramikas darbnīca. Darbnīcā var uzņemt līdz 40 cilvēkiem. Apmeklētāji iepazīstas ar arodu un podnieku vadībā iesaistās keramikas suvenīra izgatavošanā.
- Kokapstrādes darbnīca. Darbnīcā var uzņemt līdz 15 cilvēkiem. Apmeklētāji iepazīstas ar arodu un kokmeistara vadībā iesaistās koka suvenīra izgatavošanā.
- Aromātu darbnīca. Darbnīcā var uzņemt līdz 20 cilvēkiem. Apmeklētāji iepazīstas ar aromātisko izejvielu daudzveidību un vīraka, garšaugu, eļļu un smaržu izmantošanu.
- Aušanas darbnīca. Darbnīcā var uzņemt līdz 12 cilvēkiem. Apmeklētāji iepazīstas ar arodu un audējas vadībā izgatavo austu vai pītu suvenīru.
- Stikla dekoru darbnīca. Darbnīcā var uzņemt līdz 20 cilvēkiem. Apmeklētāji apgūst vitrāžas izgatavošanu Tiffany tehnikā un meistares vadībā izveido stikla mozaīkas suvenīru.
- Latgales kulinārā mantojuma darbnīca var uzņemt līdz 40 cilvēkiem. Apmeklētāji iepazīstas un izbauda Krāslavas novada kulināro mantojumu jeb vietējo mājražotāju produkciju (mājas kūpinājumi, maize, Krāslavas gurķi, siers, tēja, konditorejas izstrādājumi).
Ar katru no amatniekiem pašvaldība ir slēgusi līgumu, amatnieki maksā tikai par patērēto elektrību, pārējās izmaksas (t.sk., arī apkuri ar granulām, ko iepērk pašvaldība) sedz pašvaldība, jo darbnīcas strādā apmeklētāju un tūristu labumam. Darbnīcas saņēmušas vairākas balvas, piemēram, Eksporta un inovācijas balvu 2021 kā eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts, kurā naudas balva 3000 EUR vērtībā izlietota amatnieku un tūrisma uzņēmēju pieredzes apmaiņas braucienam. Tūrisma informācijas centrs lielu uzsvaru liek uz savu uzņēmēju izglītošanu un pieredzes apmaiņas organizēšanu, regulārām kopīgām sanāksmēm.
Nākamais pieturas punkts un vieta, kur pusdienās baudīt Latgales kulināro mantojumu, ir lauku sēta “Klajumi”, kuras pirmsākumi meklējami 1936. gadā, kad saimnieces vectēvs šeit iegādājās zemi. Tajā laikā darbojās nosacījums – ja uz zemes cēla mūra ēku, tad varēja pirkt 30 ha un 50% izmaksu dzēsa valsts. Tas darīts ar mērķi noturēt cilvēkus pierobežā un pasargāt to no aizaugšanas un pamestības, kā arī stiprināt tās aizsardzību. Saimnieki arī šodien saka – Latvija nevis beidzas šeit, bet Latvija sākas šeit! Vēlāk, atgūstot zemes, tās atkal bija aizaugušas, pamazām iesaistoties arī tūrismā, sākotnēji pat piedāvājot bezmaksas ekskursijas, pēc tam paplašinot piedāvājumu ar nakšņošanu, ēdināšanu. Līdztekus tiek veikts ciltsdarbs ar zirgiem, nodrošināta reitterapija, rīkotas bērnu nometnes. Saimniecībā nodarbināti 6 strādnieki un ģimene ar 3 dēliem.
Kā atzīst viens no pieredzes apmaiņas brauciena dalībniekiem, “Viesu līču” vadītājs M. Jansons: ““Klajumi” ir uz taisna un plata izaugsmes ceļa, kur mācīšanās un mācīšana nebeidzas, un to laikam sauc par sinerģiju! Biju tur 3. reizi un izaugsmi varu vērtēt kā lielisku!”
Dienas noslēgumā tiek apmeklēta cietā siera ražotne pie mājražotājas Ludmilas Peculevičas. Ražotne atklāta 2023. gada augustā, Leader projektā iegādāts aprīkojums 15 tūkstoši eiro apmērā. Terase un siera darītava izveidota par saviem līdzekļiem. Saimniecei ir 3 govis, no kuru piena vasarā siers tiek ražots vienu reizi divās dienās, ziemā – reizi nedēļā. Saimniece joprojām daudz mācās, eksperimentē un ražo arvien jaunas siera šķirnes.
Nakšņošana atpūtas kompleksā “Lejasmalas”, kas ierīkots gleznainā vietā Lejas ezera krastā, saimniekiem mantojot 20 ha zemes. Sākotnējā ideja bija šeit ierīkot fermu, tad kokzāģētavu. Tad izveidotās guļbūves ar kaimiņa – investora – atbalstu pārtapušas modernās viesu mājās. Ir divas viesu mājas ar plašām banketu zālēm un numuriņiem nakšņošanai. Specializācija – kāzu rīkošana, vidēji gadā 40 – 50 kāzas. Ir divas mājiņas jaunlaulātajiem uz salām ezerā. Ziemā vairāk tiek rīkoti semināri, konferences. Vasarā nodarbināti ap 20 darbiniekiem (galvenokārt studenti), ziemā ap 10.
Nākamā rītā ceļš veda uz Andrupenes lauku sētu. Muzeja pamati ielikti 1999. gadā, pirms tam pakalns apaudzis ar mežu, bet versija par pilskalnu nav attaisnojusies. Muzejs atklāts 2000. gadā, galvenās ēkas (dzīvojamā māja un klēts) pārvestas no Libiņu sādžas, pārējās – smēde, pirts, podnieku darbnīca – izveidotas dažādu projektu ietvaros. Gide ar interesantu stāstījumu atklāja Latgales lauku sētas dzīves ritu 19. – 20.gadsimtā. Muzejs piedāvā Latgales kulinārā mantojuma degustāciju, apmeklējums ap 5000 cilvēkiem gadā.
Nākamais apmeklētais objekts Jaundomes muiža, kur bijušajā stallī ierīkots Vides izglītības centrs. To projekta ietvaros paveica Dagdas novada pašvaldība, centrs atklāts 2012. gadā. Komplekss atrodas pie Ežezera, muižas laikos te apsaimniekoti 100 ha zemes. Centrā daudzveidīga ekspozīcija par Latvijas dabas vērtībām – dzīvniekiem, putniem, zivīm, tikpat daudzveidīgs un aizraujošs gides stāstījums.
Brauciena noslēgums ar pusdienām atpūtas namā “Karina home”, kur brauciena dalībniekus sagaida saimniece. Šeit atpūtai pieejami četri viesnīcas numuriņi, pirts, džakuzi, viesību zāle. Komplekss darbojas kopš 2021.gada. Saimniece dzirkstī enerģiju un lielu uzņēmību, ieguvusi vairākas augstākās izglītības un joprojām mācās. Latgalietes sirds plašums izskan nelielā koncertprogrammā, ko saimniece veltī viesiem.
Jā, Latvija tiešām sākas līdz ar tās robežu! Stipri, uzņēmīgi, darbīgi un varoši cilvēki. Koptas lauku sētas, mājas, tūrisma mītnes. Tāds ir iespaids par šo braucienu. Un nevienam nav ļauts žēloties, jo šie cilvēki ir īsti Latgales un Latvijas patrioti!
No dalībnieku atziņām pēc brauciena:
M. Jansons, “Viesu līči”
“Latvijā vairs nav nomaļu! Krāslava kopta un pašpārliecināta savā izaugsmē. Interesanti, ka daudzviet redzamas rekonstrukcijā “iesaldētas’’ muižu kungu ēkas, bet sakoptas un apgūtas darbam ir saimniecības ēkas. Tas ir simptomātiski, jo norāda uz kultūras pieminekļa statusa divejādo ietekmi atjaunošanas un saglabāšanas gaitā.
Prieks, ka pierobežas novados veidojas uzņēmumi kuri izcili ražo produktus un uzņem viesus, turklāt atrod metodes attīstības līdzekļu piesaistei un nemaz nebēdā, ka Rīga tālu. Andrupenes lauku sētā ar apbrīnu par izdarīto ciemojāmies ne tikai mēs, bet arī Brīvdabas muzeja vadība izteikusi atzinību. Visos uzņēmumos atspoguļojas vietējo pašvaldību interese, līdzdalība un dažādu veidu atbalsts, protams arī ES fondu stimulējošā ietekme.”
Lolita Duge, z/s “Terēni”
“Brauciens deva pozitīvu iedvesmu, jo, neskatoties, ka Latgales reģions un kopumā Latvija nav blīvi apdzīvota, visos apskates objektos bija pozitīvs noskaņojums, ar nākotnes vīziju un neatlaidīgu darbu. Man personīgi ļoti svarīgi šobrīd iegūt informāciju par seno ēku atdzimšanu, redzējām interesantus būvelementus un dizainu. Krāslavas pilsētā pie pils bijušais zirgu stallis, Jaundomes vides un izglītības centrs. Un pārliecinājos, ka veiksmes atslēga ir vietējais cilvēks - kurš iedvesmo, pārliecina pārējos un pilnveido sevi, dod nenovērtējamu pienesumu apkārtējai sabiedrībai. Un noteikti nedrīkst pieļaut, ka visa attīstība jāvērš uz pilsētu, kur daudz iedzīvotāju. Labus, komfortablus pakalpojumus (SPA, kafejnīcas, kultūras pasākumus, sporta zāles...utt.) vajag ikvienam iedzīvotājam, arī lauku reģionos!”
Artis Jansons, "Senlīči Hotel"
“Brauciena laikā bija iespēja iepazīties ar bagātīgu vēsturiskā mantojuma piedāvājuma interpretāciju Latgalē. Krāslavā iepazinām īpašu piedāvājumu vietējo mājražotāju izpildījumā, ietverot tradicionālās nozares mūsdienīgā izpildījumā. Sadarbībā ar pašvaldību, realizējot ES līdzfinansētos pārrobežu projektus, radīts piedāvājums, kas ļauj mijiedarboties vietējām ražošanas tradīcijām ar mūsdienu meistaru piedāvājumu. Papildus mijiedarbība tiek panākta, iesaistot meistarklasēs tūristus. Latgalē ļoti izteikti piedāvājumā dominē tūrismam pielāgoti pakalpojumi, kā arī gan vietējiem iedzīvotājiem, gan iebraucējiem izmantojamas meistarklases – labbūtības, garīgās veselības un personības izaugsmes veicināšanai. Pielāgojot esošās vēsturiskās ēkas, piesaistot projektos pieejamo finansējumu, tiek saglabāts materiālais mantojums, bet aizpildot tās ar meistarklašu piedāvājumu nemateriālā mantojuma popularizēšanai, tiek panākts dubults efekts. Bija lieliska iespēja iepazīties ar uzņēmēju risinājumiem pakalpojuma dažādošanai, laika gaitā papildinot sākotnējo piedāvājumu, apaudzējot to ar papildpakalpojumiem, kas palielina iespēju piesaistīt vairāk tūristu un piedāvāt bagātīgāku klāstu pakalpojumiem, kas pagarina tūrista atrašanos šajās reģionāli attālinātajās teritorijās un piesaista finansiāli nodrošinātāku klientu ilgāku periodu. Īpaši interesanti bija salīdzināt kulinārā mantojuma dažādās interpretācijas pie dažādiem ēdinātājiem. Ļoti vērtīgi profesionālajai izaugsmei vērtējamas individuālās sarunas ar uzņēmējiem par viņu pieredzi, izvēlētajiem risinājumiem biznesa piedāvājumu veidošanā, iekšējo motivāciju. Īpaši jāakcentē visās apmeklētajās vietās izteiktā pašvaldības iesaiste vietējās uzņēmējdarbības atbalstā un tūristu piesaistē.”
