Aizritējušas pirmās 100 Jelgavas novada domes jaunā sasaukuma darba dienas. Kaut arī šis laika sprīdis ir salīdzinoši neliels, domes vadība – priekšsēdētājs Ingus Zālītis, priekšsēdētāja vietnieki Ilze Vītola un Oskars Cīrulis, atskatoties uz šajā periodā paveikto, iezīmē darbības virzienus un prioritātes nākamajam darba cēlienam. Savukārt aktuālo finanšu situāciju skaidro pašvaldības izpilddirektora pienākumu izpildītājs Kaspars Sniedzītis.
Domes priekšsēdētājs Ingus Zālītis: Strādājam pie visu Jelgavas novada pagastu līdzsvarotas attīstības
Pirmajos darba mēnešos esam nosprauduši noteiktu darbības kursu, lai strādātu kā vienota komanda un pieņemtu iedzīvotājiem un novadam nozīmīgus lēmumus stabilai pašvaldības darbībai un attīstībai. Jau sākotnēji minēju, ka būtiski strādāt pie visu Jelgavas novada pagastu līdzsvarotas attīstības, tādēļ meklējam risinājumus, lai šī ģeogrāfiski plašā teritorija varētu saimnieciski funkcionēt un nodrošināt vienlīdz labu pakalpojumu pieejamību. Vēlos, lai novada iedzīvotāji jūt, ka tiek sadzirdēti, ka viņu intereses ir pārstāvētas un pieņemtie lēmumi ir kvalitatīvi un ilgtspējīgi.
Sabalansēta pašvaldības budžeta plānošana un izstrāde 2026. gadam, kā arī efektīva pašvaldības finanšu resursu pārvaldīšana, līdzsvarota un pārdomāta Eiropas Savienības fondu finansēto projektu īstenošana, infrastruktūras, skolu tīkla sakārtošana un modernizēšana, iedzīvotājiem pieejamu pakalpojumu nodrošināšana jebkurā novada teritorijā – tie ir būtiskākie mūsu darbības virzieni.
Šajos mēnešos ir veikts mērķtiecīgs darbs, pārskatot tēriņus un meklējot iespējas optimizēt pašvaldības darbu, mazināts budžeta deficīts, veikti budžeta grozījumi, kā arī pieņemts lēmums par 1 miljona eiro aizņēmumu, ko pašvaldība vajadzības gadījumā varēs izlietot, lai īstenotu savas funkcijas nepieciešamajā apjomā. 2024. gadā, plānojot 2025. gada budžetu, iepriekšējais domes sasaukums bija plānojis, ka būs nepieciešams aizņēmums 1,8 miljonu eiro apmērā, taču septembrī dome pieņēma lēmumu par 1 miljona eiro aizņēmumu, kas pierāda to, ka, pareizi saimniekojot, budžeta deficītu izdevies samazināt. Lielākais darbs pie pašvaldības budžeta gan vēl tikai priekšā. Jāatzīst, ka budžeta plānošana 2026. gadam būs izaicinājums, taču mēs darām visu, lai būtu iespējams apstiprināt sabalansētu budžetu ar iespējami mazāku negatīvo ietekmi uz pašvaldības pakalpojumu kvalitāti. Nedrīkstam pašvaldības budžetā meklēt optimizācijas variantus kā ilgtermiņa variantu, bet jāstrādā pie tā, lai budžeta ieņēmumi būtu lielāki un šos līdzekļus varētu novirzīt attīstībai.
Aktīva pilsoniskā sabiedrība, kas iesaistās svarīgu jautājumu risināšanā, var būt labs instruments un būtisks atbalsts pašvaldības darbā. Viens no mūsu mērķiem ir atklāta komunikācija ar iedzīvotājiem un aktīva iedzīvotāju padomju iesaistīšana pašvaldības procesos. Esam aizsākuši tradīciju regulāri komunicēt ar iedzīvotāju padomēm, lai apzinātu pagastu vajadzības, uzklausītu ierosinājumus un idejas. Kaut arī iedzīvotāju padomes ir samērā jauns sabiedrības līdzdalības veids, tās jau ir pierādījušas savu ilgtspēju un jaudu, iesaistoties iedzīvotājiem būtisku jautājumu risināšanā. Vēlamies šo resursu izmantot pēc iespējas jēgpilnāk, apspriežot iespējamās sadarbības iespējas gan komunikācijā ar iedzīvotājiem un kopienu stiprināšanā, gan iesaistot civilās aizsardzības plānos, lai stiprinātu mūsu novada kopējās spējas. Šobrīd iedzīvotāju padomes darbojas 12 Jelgavas novada pagastos, bet aicinām arī citus pagastus sarosīties un izveidot padomi savu interešu pārstāvībai.
Kaut arī ir jautājumi, kas valstiski joprojām nav sakārtoti, piemēram, par “pieejamības skolām”, mēs savu mājasdarbu esam izpildījuši, proti, dome Elejas vidusskolai un Kalnciema vidusskolai noteica pieejamības skolas statusu Jelgavas novada pašvaldības dibināto izglītības iestāžu ekosistēmā, nostiprinot šo skolu nozīmi novada kontekstā. Jāatzīst, šis bija politisks lēmums, pašvaldības izvēle, jo nedrīkst pieļaut situāciju, ka nepieņemtu lēmumu, neizlēmības dēļ zaudētāji būtu bērni, jaunās ģimenes. Mūsu mērķis ir gādāt, lai ilgtermiņā Jelgavas novadu par savu mājvietu izvēlētos pēc iespējas vairāk ģimeņu, lai šeit būtu pieejama kvalitatīva izglītība, interešu izglītības pulciņi, sakārota infrastruktūra, iedzīvotājiem nepieciešamie pakalpojumi.
Priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Oskars Cīrulis: Mums ir potenciāls uzlabot uzņēmējdarbības vidi
Aktīvi sekojot līdzi Latvijas tautsaimniecībā notiekošajiem procesiem un līdzdarbojoties jautājumu risināšanā ar atbildīgajām valsts pārvaldes institūcijām un sadarbības partneriem, tautsaimniecības attīstības jomā Jelgavas novadā būtiskākie temati šobrīd ir atbalsta mehānisms uzņēmējiem, vides, civilās aizsardzības un reģionālas politikas jautājumi.
Vēl viens tālejošs mērķis ir veicināt sadarbību ar Jelgavas valstspilsētu. Pirmie soļi jau ir sperti, proti, kopš 2023. gada janvāra darbojas Jelgavas valstspilsētas un novada Dzimtsarakstu nodaļa, izveidots sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāns un komisija, taču mūsu nolūks ir nostiprināt sadarbību arī citās jomās, piemēram, izglītība, sports, drošība, tūrisms.
Lai uzlabotu un efektivizētu pašvaldības darbu, uzsākts darbs pie birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanas. Viens no mūsu mērķiem ir panākt dokumentu ātrāku apriti, piemēram, iesniegumu izskatīšanas termiņa saīsināšana, atļauju izsniegšanas vienkāršošana, kas atvieglotu arī uzņēmēju ikdienas darbu.
Uzņēmējdarbības attīstība ir pamats ilgtspējīgai ekonomikai, tādēļ uzskatu, ka mums ir potenciāls uzlabot uzņēmējdarbības vidi. Ar mērķi pašvaldībai veidot ciešāku sadarbību ar uzņēmējiem, pārrunāt aktuālos problēmjautājumus uzņēmējdarbības vides attīstības izaicinājumus un iespējas, aizsākta tradīcija tikties ar novada uzņēmējiem un attiecīgās jomas valsts un nevalstiskajām organizācijām. Katrai uzņēmējdarbības nozarei ir sava specifika, problēmas un vajadzības, taču ir jautājumi, kas aktuāli ikvienam, piemēram, sakārtota ceļu infrastruktūra. Pērn Jelgavas novadā realizēti 11 nozīmīgi ceļu projekti ar kopējo garumu vairāk nekā 25 kilometri – gan uzņēmējdarbības vajadzībām, gan iedzīvotāju un novada viesu ērtībām. Vēlos izcelt veiksmīgo pašvaldības un uzņēmēju sadarbību tā saukto uzņēmēju ceļu projektu īstenošanā. Papildus jau uzlabotajiem, gaidot nākamo projekta uzsaukumu, projektēšana uzsākta vēl pieciem ceļa posmiem Elejas, Lielplatones, Vilces un Līvbērzes pagastā.
Tāpat iedibināta jauna, cerams, ilgtspējīga tradīcija “Dialogs”, jeb tikšanās forma, kur pie viena galda sēžas uzņēmēji un pašvaldība, lai atklāti runātu par uzņēmējdarbības aktualitātēm, dalītos pieredzē un kopīgi domātu par uzņēmējdarbības vides attīstību. Nākamais “Dialogs” plānots novembrī.
Uzsvaru liekot uz atbalsta instrumentu pieejamību Jelgavas novada uzņēmējiem, teritoriju attīstību novada ekonomiskajai izaugsmei un investoru piesaisti, pašvaldība ir izstrādājusi jaunu atbalsta instrumentu - nekustamo īpašumu datu bāzi un investīciju objektu karti, kas publicēta Jelgavas novada pašvaldības tīmekļvietnē www.jelgavasnovads.lv. Kartes mērķis ir sniegt iespēju uzņēmējiem, potenciālajiem investoriem un citiem interesentiem ērti iegūt vienotu informāciju par Jelgavas novadā pieejamām telpām vai zemi uzņēmējdarbības veikšanai un attīstībai. Kartē ir pieejama informācija par nekustamajiem īpašumiem, kas pieder pašvaldībai, taču aicinām arī juridiskās un fiziskās personas, kas vēlas iznomāt vai pārdot uzņēmējdarbības veikšanai piemērotus īpašumus - zemi, nedzīvojamas telpas, būves -, iesniegt informāciju publicēšanai.
Taču mūsu ilgtermiņa mērķis ir industriālā parka izveide, attīstot jaunu uzņēmējdarbības un ražošanas zonu, izveidojot nepieciešamo inženiertehnisko un transporta infrastruktūru, lai piesaistītu investīcijas un radītu jaunas darba vietas iedzīvotājiem.
Apzinoties ģeopolitisko situāciju pasaulē un ņemot vērā klimata pārmaiņu sekas, svarīgi ir būt zinošam, nodrošinātam un sagatavoties krīzes situācijai. Spēcīga civilās aizsardzības sistēma iespējama tikai tad, ja tās veidošanā un stiprināšanā iesaistās katrs indivīds, kurš zina, kā rīkoties, piemēram, ilgstoša elektrības pārrāvuma, plūdu, postošas vētras vai militāra iebrukuma gadījumā. Pēdējos gados pastiprināta uzmanība tiek pievērsta drošības, aizsardzības un civilās aizsardzības jautājumiem – organizētas gan valsts mēroga, gan reģiona nozīmes mācības, informatīvās kampaņas. Arī Jelgavas novads aktīvi iesaistās šajos procesos, piemēram, strādājot sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas ietvaros, gādājot krīzes situācijās nepieciešamo nodrošinājumu, kā arī veicot patvertņu apzināšanas un sakārtošanas. Sākotnēji, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, projekta ietvaros iecerēts pielāgot astoņas pašvaldības patvertnes, kuras, vērtējot dažādus atbilstības kritērijus, par prioritārām atzinis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Patvertņu ierīkošana prasa lielus finanšu ieguldījumus, tādēļ arī šajā jomā gaidām lielāku atbildīgo ministriju iesaisti.
Priekšsēdētāja vietniece izglītības, sporta, kultūras un labklājības jautājumos Ilze Vītola: Mūsu darba centrā ir iedzīvotājs
Ik gadus ievērojamākais izdevumu apjoms pašvaldības budžetā paredzēts tieši izglītības jomai, piemēram, 2025. gadā izglītībai atvēlēti 46% no plānotajiem kopējiem pamatbudžeta izdevumiem. Saglabāt iespēju iegūt izglītību, tostarp vidējo izglītību, skolā, kas atrodas pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, ir viens no mērķiem, ko esam izvirzījuši. Notiek mērķtiecīgs darbs pie izglītības piedāvājuma paplašināšanas un izglītojamo piesaistes, piemēram, piedāvājot jaunus padziļinātos kursus vidusskolās, īstenojot dažādus projektus un tādējādi uzlabojot skolu kapacitāti STEM piedāvājuma dažādošanā, kā arī tiek strādāts pie izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas. Tāpat pašvaldība turpina nodrošināt, lai katram skolēnam būtu drošs nokļūšanas ceļš uz skolu, siltas pusdienas un iespēja attīstīt talantus.
Šobrīd īstenošanā ir vairāki projekti, lai uzlabotu izglītības iestāžu telpu stāvokli un materiāltehnisko nodrošinājumu – Elejas vidusskolas mājturības un tehnoloģiju darbnīcas atjaunošana un ēkas energoefektivitātes uzlabošana, telpu pielāgošana ēkā Skolas ielā 4B Ozolnieku Mūzikas skolas vajadzībām, iekšējās infrastruktūras uzlabojumi Staļģenes pamatskolā, Vircavas pamatskolā un Vircavas pamatskolas Platones filiālē. Ozolnieku vidusskolā plānota skolas energoefektivitātes paaugstināšana, kas paredz arī jaunu siltumtīklu izbūvi, ventilācijas ierīkošanu un citus uzlabojumus, un četru mācību telpu pārbūve un labiekārtošana STEM mācību priekšmetu padziļinātai apguvei, kas tiks īstenota, līdzko pašvaldība saņems Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Tāpat norit darbs pie projektēšanas plānošanas uzdevuma Aizupes pamatskolas piebūves būvprojekta izstrādei.
Taču jāmin, ka visi darbi secīgi tiek plānoti atbilstoši Izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijai 2024.-2029. gadam, lai tie būtu saskaņā ar stratēģijā izvirzītajiem mērķiem, veidojot daudzpusīgu, iedzīvotāju vajadzībām un aktuālajām tendencēm atbilstošu izglītības pakalpojumu pieejamību Jelgavas novada teritorijā. Paralēli norit darbs arī pie šī plānošanas dokumenta pārskatīšanas, lai izglītības jomas attīstība notiktu saskaņā ar pašvaldības iespējām, rūpīgi izvērtējot nepieciešamību un lietderību.
Septembrī aizsākām jaunu iniciatīvu – domes deputātu vizītes novada izglītības iestādēs, lai klātienē iepazītu to ikdienu, darbības izaicinājumus, pārrunātu attīstības ieceres un nepieciešamos uzlabojumus, tādējādi veicinot izpratni par iekšējiem procesiem iestādēs. Šādas tikšanās sniedz iespēju uzklausīt iestāžu vadību un pedagogus, kā arī gūt pilnīgāku priekšstatu par izglītības iestāžu stiprajām pusēm un nepieciešamajiem uzlabojumiem, kas savukārt palīdz pieņemt izsvērtus un uz novada attīstību vērstus lēmumus. Septembrī deputāti apmeklēja Elejas izglītības iestādes, oktobra sākumā – Ozolnieku, bet nākamā vizīte plānota uz izglītības iestādēm Ānē, Brankās un Tetelē.
Lai sabiedriskajos procesos iesaistītu arī jaunāko paaudzi, aktīvi norit darbs ar novada jauniešiem. Vērts minēt, ka septembra izskaņā aizvadīts pirmais Jelgavas novada jaunatnes līdzdalības festivāls “Es. Tu. Mēs. Jaunieši.”, kurā vienkopus pulcējās domes deputāti, jaunieši un jaunatnes darbinieki, lai neformālos apstākļos komunicētu, sadarbotos un kopīgi rastu risinājumus jauniešiem aktuālām problēmām.
Labklājības jomā aktīvi tiek strādāts pie sociālās aizsardzības un iekļaušanas jautājumiem, veselības veicināšanas aktivitātēm dažādām mērķauditorijām, sociālās palīdzības pieejamības, lai uzlabotu dažādu iedzīvotāju grupu dzīves kvalitāti. Tāpat uzturam regulāru kontaktu ar biedrību “Jelgavas novada seniori”, politiski represēto biedrību, lai izzinātu viņu vajadzības. Īpašs prieks, ka šoruden plaši remontdarbi uzsākti sociālās aprūpes centra “Zemgale” B korpusā, kuru laikā tiks veikti ievērojami uzlabojumi klientu un darbinieku ērtību palielināšanai, kā arī sniegto pakalpojumu vides un kvalitātes uzlabošanai.
Kopš 2015. gada Jelgavas novads darbojas Nacionālo Veselīgo pašvaldību tīklā un līdz šim ir realizējusi dažādus projektus, kas vērsti uz visaptverošu sabiedrības veselības uzlabošanu. Arī šobrīd projekta ietvaros iedzīvotājiem pieejamas dažādas aktivitātes - semināri, lekcijas, praktiskās nodarbības un treniņi.
Latvijā, it īpaši lauku reģionos, joprojām aktuāla problēma ir ģimenes ārstu trūkums. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi primārās veselības aprūpes pakalpojumiem, uzsākts projekts, kura ietvaros paredzēta ģimenes ārstu prakšu labiekārtošana Elejā un Valgundē. Tāpat notiek ģimenes ārsta prakses telpu uzlabošana Līvbērzē. Ņemot vērā cilvēkresursu trūkumu, tiek turpināta Jelgavas novada profesionālo stipendiju ārstniecības personām un sociālajiem darbiniekiem izmaksāšana. Esam uzsākuši sarunas ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti par sadarbības iespējām, kas sniegtu atbalstu Jelgavas novada skolēniem, veicinātu jauno speciālistu piesaisti.
Mūsu darba centrā ir cilvēks, viņa vajadzības, intereses un ikdienas izvēles, tādēļ cenšamies uzturēt dialogu ar ikvienu iedzīvotāju grupu. Esam priecīgi, ka pagastos notiek aktīva sporta un kultūras dzīve, ir pieejams daudzveidīgs aktivitāšu centru piedāvājums, darbojas plašs jauniešu centru tīkls un iedzīvotāji novērtē un labprāt izmanto viņiem sniegtās iespējas.
Izpilddirektora pienākumu izpildītājs Kaspars Sniedzītis: Šī brīža finanšu situācija ir stabila
Pašvaldības deviņu mēnešu budžeta izpilde rāda, ka šobrīd pamatbudžeta ieņēmumi ir 53,7 miljoni eiro, tai skaitā pašvaldības budžeta ieņēmumi bez mērķdotācijām un Eiropas Savienības fonda līdzekļiem projektu līdzfinansējumam, ir 36,5 miljoni eiro, kas atbilst pašvaldības deviņu mēnešu ieņēmumu plānam. Savukārt pamatbudžeta izdevumi - 50,6 miljoni eiro, tai skaitā izdevumi bez mērķdotācijām un Eiropas Savienības projektu finansējuma ir 32,9 miljoni eiro, kas ir 85% no deviņu mēnešu izdevumu plāna. Valsts kases aizdevuma līdzekļus pašvaldība izmantojusi tikai Eiropas Savienības līdzfinansētu investīciju projektu realizācijai.
Esam izvērtējuši prioritātes un pārskatījuši plānotos izdevumus, un 24. septembrī dome apstiprināja 2025. gada budžeta grozījumus, kuros iekļauti iekšējie tāmju grozījumi un precizējumi atbilstoši faktiskajai naudas plūsmai, apstiprinātajiem investīciju projektiem, notikušajām iepirkuma procedūrām un noslēgtajiem līgumiem uz 2025. gada 31. augustu. Piemēram, no pašvaldības izdevumu plāna izņemts finansējums ceļu projekta “Brankas - Tiltiņi asfalta seguma atjaunošana" īstenošanai 722 500 eiro apmērā, jo pašlaik notiek būvprojekta izstrāde, līdz ar to būvdarbi 2025. gadā netiks uzsākti. Tāpat šogad netiks izmantoti 2025. gada budžetā plānotie 300 000 eiro Ozolnieku vidusskolas ēkas piebūves un multifunkcionālas zāles būvprojekta izstrādei.
Līdzekļi būvprojekta izstrādei tiks paredzēti nākamā gada budžetā, taču jāņem vērā, ka būvdarbi tiks plānoti tikai pēc skolas energoefektivitātes paaugstināšanas projekta noslēgšanas un četru mācību telpu pārbūves un labiekārtošanas STEM mācību priekšmetu padziļinātai apguvei, kas plānota, ja pašvaldība saņems Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Tā kā novadā ir vairākas izglītības iestādes katra ar savām vajadzībām, kuras gaida dažādus infrastruktūras uzlabojumus, projektu īstenošana tiek plānota secīgi un atbilstoši Izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijai 2024. - 2029. gadam, protams, ņemot vērā arī pieejamos finanšu resursus.
Budžeta grozījumu rezultātā ir rasta iespēja samazināt aizņēmumu budžeta un finanšu vadībai no iepriekš plānotajiem 1,8 miljoniem uz 1 miljonu eiro. Šī aizņēmuma summa būs kā rezerve, lai pašvaldība spētu nodrošināt savu pamatfunkciju izpildi un segt neparedzētus izdevumus vai kompensēt plānoto ieņēmumu kritumus, ja tādi rastos, un aizņēmums tiks izņemts tikai nepieciešamības gadījumā, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju izpildi. Vērtējot šī brīža finanšu situāciju, var secināt, ka tā ir stabila. Aizvien sekosim līdzi dažādiem riskiem, kas var ietekmēt budžetu. Ja nenotiks būtiski ieņēmumu kritumi vai neradīsies apjomīgi, neparedzēti izdevumi – aizņēmuma summu var arī neizņemt.