Projekti

Lietuvas pilsētā Šilutē septembra vidū notikusi projekta InterRevita partneru tikšanās, kuras laikā pašvaldības pārstāvji iepazīstināja ar īstenotajiem labās prakses piemēriem revitalizācijas jomā, kā arī uzņēmējdarbībā un tūrismā.

Šilutē dzīvo apmēram 16 tūkstoši iedzīvotāju, kopā ar rajonu to skaits sasniedz 40 tūkstošus. Nelielajā pilsētā pēdējos gados īstenoti vairāki vērienīgi ēku un teritoriju revitalizācijas projekti. Kā pirmais no objektiem tika apskatīts Šilutes Kultūras centrs. Finansēšanas līgums par šīs ēkas renovāciju tika parakstīts 2018.gadā. projekta mērķis bija ievērojami uzlabot kultūras pakalpojumu pieejamību Šilutes rajonā. Projekta ietvaros renovēta padomju laikos būvētā ēka, iegādāts aprīkojums lielajai zālei, kā arī mazā drāmas teātra zālei (šajā zālē tehnoloģiskie risinājumi ļauj “aizstumt” skatīju rindas līdz pat zāles aizmugurējai daļai (teleskopiskās tribīnes)). Lielajā zālē notiek arī kino seansi, ko piedāvā pašvaldība, slēdzot līgumus ar filmu izplatītājiem. Ēkas trešajā stāvā izvietota Robotikas akadēmija. Kopējais projekta apjoms vairāk kā 7 miljoni eiro.

Kā nākamais objekts apmeklēts Šilutes sporta un atpūtas centrs. Projekts uzsākts 2015.gadā, komplekss atklāts 2023.gada aprīlī. Projekta ietvaros renovēts esošais sporta centrs un zem viena jumta tagad darbojas sporta sekcijas, kas agrāk atradās dažādās pilsētas vietās – vieglatlētikas zāle, boksa klubs, trenažieru zāle, karatē zāle, baseins, bērnu baseins, SPA un pirts zona. Zāles var tikt izmantotas arī dažādiem citiem sporta veidiem. Plānots, ka nākotnē komplekss tiks savienots ar jaunbūvējamo basktetbola centru, ļaujot rīkot starptautiskas sacensības. Kopīgās ēkas atjaunošanas un aprīkojuma iegādes izmaksas ap 9 miljoniem eiro.

Netālu no šiem sporta objektiem tiek renovēts futbola stadions, paredzot tajā noteiktu sēdvietu skaitu, lai tas atbilstu starptautisku sacensību rīkošanas standartiem. Minētā zona definēta kā sporta un atpūtas zona, tajā izveidots āra volejbola laukums, āra sporta trenažieri, daudzveidīgs bērnu rpotaļu laukums un suņu pastaigu laukums.

Visos apmkelētajos objektos pat dienas vidū darbojās neskaitāmi cilvēki – gan bērni, gan pieaugušie, kas pierāda, ka visi renovētie objekti ir nepieciešami kultūras, sporta un brīvā laika pavadīšanas nodrošināšanai modernā un funkcionālā, kā arī dizainiski pievilcīgā vidē.

Šilutes pašvaldība arī lepojas, ka ir viena no nedaudzajām pašvaldībām Lietuvā, kas 98% enerģijas iegūst no atjaunojamiem resursiem – uz visām pašvaldību ēkām (skolas, bērnudārzi, slimnīca, kultūras un sporta centri u.c.) ir izvietoti saules kolektori. Projekta partneri no Itālijas gan šo neatzina par labās prakses piemēru, jo viņi savā valstī saskaras ar izaicinājumiem, kas saistīti ar saules kolektoru nodošanu otrreizējai pārstrādei vai to utilizāciju pēc kolektoru nokalpošanas. Tāpat tie nav vizuāli pievilcīgi.

Tā kā pašvaldību šķērso vairākas upes, tā atrodas netālu no jūras un Kuršu kāpas, tās teritorijā atrodas vairākas bākas, kas tūrismā tiek pazocionēts kā bāku ceļš. Tāpat pilsētā izvietota osta 100 nelielām laivām. Osta atrodas 13 km ttālumā no Baltijas jūras. Ostu paredzēts paplašināt, jo esošā osta neapmierina pieprasījumu. Pieredzes apmaiņas vizītes laikā bija iespēja izbraukt pa Šyšas upi ar kuģīti, kas aprīkots ar saules paneļiem. Kuģīšus Eduka un Relax projektu ietvaros iegādājusies biedrība projekta ietvaros un tie tiek piedāvāti arī braucieniem uz Nidu. Kā tūrisma piesaistes punkts uzskatāma Lietuvas Venēcija – Minge jeb Minija, kur galvenās ielas funkciju pilda upe un pārvietošanās pa to notiek ar kuģīšiem.

Šilute ir unikāls apvidus ar bagātu bioloģisko daudzveidību. Šeit atrodas Nemūnas upes delta, kuras teritoriju šķērso putnu migrācijas ceļi. Šeit uzturas dažas pasaules mērogā apdraudētas putnu sugas, kas piesaista ornitologus no visas pasaules. Putni tiek arī gredzenoti.

Tāpat kā interesants tūrisma maršruts minams „Šilutes noslēpumi“, kas sevi atklāj vakara stundās, iedegoties apgaismojumam. Pie senajiem Šilutes galvenās ielas namiem gājēju ietvē ir iebūvēti izgaismoti lodziņi, kuros attēlota katra senā nama funkcija – vai nu tur bijis pasts, vai stacija, vai dzērienu rūpnīca, banka u.c. Mazos iekštelpu maketus veidojuši mākslas skolas audzēkņi. Šobrīd atvērti 20 šādi lodziņi, nākotnē to skaitu plānots palielināt līdz 50.

Tāpat kā interesantu pašvaldības praksti var minēt atbalstu studijām dažādu nepieicešamu profesiju pārstāvjiem, kad pašvaldība stundtiem sedz studiju mācību maksu vai izmaksā stipendiju 250 EUR mēnesī. Tie galvenokārt ir ārsti (kardiologs, psihologs, zobārsts) vai skolotāji (pirmsskolas pedagogs, matemātikas, informātikas vai angļu valodas skolotājs), kā arī boksa vai džudo treneris, sociālais darbinieks. Nosacījums ir sekojošs – speciālistam Šilutes pašvaldībā jānostrādā tik gadi, cik segta mācību maksa.

Tāpat sanāksmes ietvaros tika pārrunātas projekta otrā pārskata perioda aktivitātes un finanšu jautājumi.

Var secināt, ka arī nelielas pašvaldības tepat kaimiņos darbojas ar liela mēroga projektiem, spējot nodrošināt gan kvalificētus darbiniekus, kas tos ievieš, gan nepieciešamo līdzfinansējumu un dažos gadījumos – arī savu finansējumu. Galvenais ir vīzija un mērķtiecīgs visas pašvaldības darbs, lai to sasniegtu. Arī radošums tūrisma jomā rakstuto šo pilsētu, kas veiksmīgi piesaista tūristus gan pa sauszemes ceļiem, gan jūru un upēm. Viennozīmīgi pievilcīgs vasaras ceļojuma galamērķis tūristiem un laba dzīves vieta vietējiem iedzīvotājiem!

 

Interreg Europe programmas projekts “Labāka dzīve mazās un vidējās pašvaldībās: no starpreģionu aktivitātēm līdz uzlabotām revitalizācijas stratēģijām/ InterRevita”, Nr. 01C0034

Projekta mērķis: politikas instrumentu izstrāde un pilnveidošana, lai nodrošinātu labāku dzīves kvalitāti mazās un vidējās pašvaldībās

Projekta vadošais partneris: Nowy Dwor Mazowiecki pašvaldība (Polija)

Projekta partneri: Ainavas aizsardzības biedrība (Polija), Lazio reģions (Itālija), Navarras zemes un ēku apsaimniekošanas institūcija (Spānija), Roeselare pašvaldība (Beļģija), Šilutes rajona pašvaldība (Lietuva), Jelgavas novada pašvaldība (Latvija)

Ieviešanas laiks: 01.03.2023. – 12.12.2026.

Projekta kopējās izmaksas, EUR: 1 417 930.00, no tā ERAF finansējums 80% - 1 134 344.00, Jelgavas novada pašvaldības projekta  daļa: 135 400.00, no tās ERAF finansējums 80% - 108 320.00, Jelgavas novada pašvaldības finansējums 20% - 27 080.00 EUR.

Interreg