Projekti
Atziņas un pieredze Kūfalta plānoto parku ekspedīcijas braucienā Lietuvā un Kurzemē

Maija izskaņā notika Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta LLI-444 Jaunu ilgtspējīgu risinājumu integrācija kultūras mantojumā/ NovelForHeritage plānotās ekspedīcijas otrā daļa pa ainavu arhitekta Georga Kufalta projektētajiem dārziem un parkiem Baltijas valstīs. Ekspedīcijas pirmajā dienā apmeklēti Pakrojas un Šeduvas parki Lietuvā un pirmā diena noslēdzās ar Rožu laukuma apskati Liepājā.

Pakrojas parks ir slēgta teritorija, kas tiek izmantota festivāltipa sezonāliem apstādījumiem un pasākumiem. Muižai ir klasisks angļu tipa plānojums, bet G. Kūfalta plānojuma principi redzami vāji. Toties parks ir populārs tūrisma galamērķis, kas priecē gan ar pavasara, gan vasaras puķu ekspozīcijām un tematiskām vides ekspozīcijām. Muižas komplekss vēl joprojām pilda daudzveidīgas funkcijas (vilnas darbnīca, zirgu staļļi, utt.). Parkā svarīgu lomu spēlē arī ūdens elementi ar upi, aizsprostu, salām un izteiksmīgu tiltu.

Šeduvas parkā veikta arhitektoniski telpiskā un dendroloģiskā analīze, kas atklāja tikai dažas un slikti saglabājušās parka vēsturiskās un dendroloģiskās vērtības. Parka komplekss ir piedzīvojis lielas transformācijas un pārbūves rezultātā zaudējis sākotnējo kompozīciju. Karšu materiālos ir nojaušamas vēsturiskas skatu līnijas un lauces, bet mūsdienās tās ir aizaugušas un nav uztveramas dabā.

Liepājas Rožu laukums ir klasisks pilsētvides simetriskā plānojuma skvērs ar centrālo rožu dobi un cirptiem skābaržu stādījumiem. Rožu laukuma viena no dominantēm ir ainaviski izcils valrieksta koks. Arī mūsdienās Rožu laukums saglabā savu publiskās ārtelpas funkciju kā pilsētnieku un tūristu satikšanās vieta.

Otrās dienas ekspedīcijas maršruts sākās ar Liepājas Piejūras parka apskati. Liepājas piejūras parks ir plaša piekrastes teritorija, ko pilsēta izmanto kā centrālo publisko ārtelpu ar sporta un rekreācijas objektiem, saglabājot vēsturisko apbūvi un Kufalta veidoto plānojumu ar centrālajām asīm, laucēm, buferstādījumiem, strūklakām, zemes vaļņiem un citiem ainavu elementiem. Piejūras parka vērtība slēpjas ne tikai vēsturiskajā mantojumā, bet arī bioloģiskajā daudzveidībā, kas balstīta uz daudzveidīgiem vēsturiskiem un mūsdienīgiem stādījumiem. Šobrīd norisinās aktīva parka infrastruktūras uzlabošana – tiek labiekārtotas izejas uz jūru, nodrošināta vides pieejamība, notiek veloceļu un gājēju ceļu izbūve paralēli pludmalei.

Ekspedīcija turpinājās uz Kazdangas pils parku, kur saglabājusies ļoti plaša vēsturiskā parka teritorija ar daudzveidīgām funkcijām – tūrisma informācijas centrs, bibliotēka, muzejs, ēdnīca, kultūras nams u.c.. Parka teritorijā ir izcili un daudzveidīgi dendroloģiskie stādījumi, kas saglabāti vēsturiski un tiek atjaunoti mūsdienās. Neatņemama parka sastāvdaļa ir parka dīķu un kanālu sistēma, kas kādreiz tika izmantota zivsaimniecībā.

Nākamais pieturas punkts ekspedīcijā bija Pelču pils parks, kam ir kompaktāka parka struktūra, bet, līdzīgi kā Kazdangas parkam, ir daudzveidīgi dendroloģiskie stādījumi – rekordliels eksotisko dižkoku īpatsvars.

Braucienā klātienē un gidu pavadībā iegūtā informācija un plašais izklāsts noteikti ir neatsverama pieredze un ieguldījums projekta tālākas norises nodrošināšanā un pētījumu aktualizēšanā, pievienojot tam mūsdienu reālās situācijas izklāstu un foto materiālu. Galvenās atziņas, kas iegūtas brauciena laikā – mūsdienās labi saglabājusies Kufalta veidotā telpiskā struktūra; daudzviet saglabājušies dendroloģiskie retumi; parki papildināti ar mūsdienīgām funkcijām un rekreācijas iespējām; tomēr daudzviet nav pietiekoši pieejama informācija par Kufalta ieguldījumu un atstāto mantojumu parku veidošanas kultūrā.


ATZIŅAS UN PIEREDZE KŪFALTA PLĀNOTO PARKU EKSPEDĪCIJAS BRAUCIENĀ LIETUVĀ UN KURZEMĒ

 

Projekts Nr. LLI 444 “Jaunu ilgtspējīgu risinājumu integrācija kultūras mantojumā/ NovelForHeritage” tiek realizēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības  programmā 2014-2020.gadam. Projekta kopējās izmaksas sastāda EUR: 851 016.93, no tā ERAF finansējums 85% - 723 364.38, Jelgavas novada pašvaldības projekta  daļa: 424 806.00, no tās ERAF finansējums 85% - 361 085.10, Jelgavas novada pašvaldības finansējums 10% - 42 480.60, valsts līdzfinansējums 5% - 21 240.30. Projekta ieviešanas laiks: 01.07.2020.-31.10.2022.