Jelgavas novada pašvaldība saņēmusi apstiprinājumu iesniegtajam projektam Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmā „Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana”. Ar programmas atbalstu Elejas muižas parkā būs iespējams restaurēt autentisko Tējas namiņu un Zemgales reģionā tik reto arkveida mūra sienu, kas pašreiz raksturojami kā avārijas stāvokļa kultūrvēsturiskie pieminekļi Elejas muižas parka ansamblī.
Savulaik Kurzemes klasicisma pērle, izcilais būvniecības paraugs Eiropā - Elejas muižas ansamblis – ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Diemžēl šodien tas atrodas avārijas stāvoklī. Lai gan Elejas muiža, Teātra un Viesu nams ir privātīpašums, pārējā parka daļa arvien ir pašvaldības īpašumā. Šajā parkā atrodas un muižas ēku ansamblī ietilpst arī Tējas namiņš, savukārt gar ceļmalu uz šo kultūrvēsturisko ēku kompozīciju ved arkveida mūris, kas vairs tikai fotogrāfijās izskatās šarmants un romantisks, jo realitātē ir daļēji sabrucis. Jelgavas novada pašvaldība jau vairākkārt meklējusi finansējuma piesaistes iespējas gan parka labiekārtošanai, gan ēku, būvju restaurācijai. Kā zināms, Elejas muižas parkā katru gadu norit gan Jelgavas novada Bērnu svētki, gan novada svētku pasākumi, gan dažādas citas aktivitātes.
Realizējot projekta galvenās aktivitātes, tiks ņemtas vērā vēsturiskās ieceres un plānojums, kas rasts vēsturiskās informācijas analīzē – kartogrāfiskajos materiālos, vēsturisko ēku projektos, aprakstos, vēsturiskās fotogrāfijās. It īpaši noderīgas liecības apkopotas Rundāles pils pētījumu materiālos un 1992. gadā izdotajā katalogā „Elejas pils”.
Tējas namiņa konservācijas un restaurācijas tehniskais projekts paredz būves autentiskuma saglabāšanu, darbu procesā maksimāli saudzējot esošos elementus, nomainot bojātos un atjaunojot zudušos elementus. Plānota arī teritorijas labiekārtošana ap Tējas namiņu, kā arī mūra žoga atjaunošana.
Paredzams, ka restaurācijas procesā iesaistīsies arī topošie restauratori, kas šo amatu apgūst Zaļenieku komerciālajā un amatniecības vidusskolā. Lai celtu kvalifikāciju mūra un koka restaurācijas darbos, tiks organizēta nedēļu ilga vasaras skola un nedēļu ilga prakse Elejas muižas apbūves restaurācijas darbos, kas 15 jauniešiem vecumā no 16-21 gadiem ļaus praksē apgūt amatu pie profesionāliem meistariem reālā darba objektā. Ar savu pieredzi restaurācijas darbos dalīsies arī arhitekts un būvinženieris no Kultūras mantojuma pētniecības institūta Norvēģijā.
„Lai smeltos zināšanas par kultūrvēsturisko objektu apsaimniekošanas un uzturēšanas jautājumiem, kā arī to funkcionālo pielietojumu mūsdienās, projekta ietvaros plānots darba grupas speciālistu pieredzes apmaiņas brauciens uz Norvēģiju. Daudzviet Eiropā un Skandināvijā rasti ļoti radoši, atraktīvi risinājumi senām, bet laika gaitā cietušām ēkām vai vietām. Dažkārt labu ideju aizmetņi veidojas līdz ar sadarbību starptautiskā mērogā. Piemēram, pašlaik mēs apzināmies, ka Tējas namiņa rekonstrukcija var ļaut tam pārtapt par ļoti romantisku un skaistu vietu laulību ceremonijām, taču tieši projekta laikā, uzklausot arī projekta sadarbības partneru ieteikumus, kultūras produkta piedāvājumu klāsts var mainīties un attīstīties,” skaidro starptautisko projektu vadītāja Anita Škutāne.
Piebilstams, ka būtiskākie būvdarbi Elejas muižas parkā plānoti 2015. gadā, savukārt projekta atklāšanas konference plānota šā gada 30. septembrī Elejas Saieta namā.
Projekta Nr.EEZLV04/GSKMS/2013/11. Īstenošanas preiods: 01.09.2014.-31.03.2016.
Elejas muižas apbūves restaurācija, Nr.EEZLV04/GSKMS/2013/11
Projekts „Elejas muižas apbūves restaurācija" tiek īstenots, izmantojot 211 942,99 EUR piešķīrumu no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas ar EEZ finanšu instrumenta starpniecību. Projekta kopējās izmaksas ir 293 346,69 EUR, valsts līdzfinansējums: 37 401,70 EUR, Jelgavas novada pašvaldības finansējums: 44 002,00 EUR. Projekta „Elejas muižas apbūves restaurācija" mērķis ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Elejas muižas apbūves tējas namiņa un mūra žoga restaurācija un saglabāšana, veicinot restauratoru kvalifikācijas celšanu, kā arī atjaunojot kultūras mantojuma objektu sabiedrisko nozīmību un veicinot iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti.
Ar Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu palīdzību Islande, Lihtenšteina un Norvēģija sekmē sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšanu un divpusējo attiecību stiprināšanu ar saņēmējvalstīm Eiropā. Visas trīs valstis cieši sadarbojas ar Eiropas Savienību atbilstoši Eiropas Ekonomikas zonas līgumam.
No 2009. līdz 2014. gadam paredzētais Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu apjoms ir 1,79 miljardi eiro. Norvēģija nodrošina apmēram 97% no kopējā finansējuma apmēra. Uz finansējuma saņemšanu var pretendēt nevalstiskās organizācijas, pētniecības un akadēmiskās institūcijas, kā arī publiskais un privātais sektors 12 jaunākajās ES dalībvalstīs, Grieķijā, Portugālē un Spānijā. Sadarbība ar donorvalsts institūcijām ir ļoti plaša, un darbības iespējams īstenot līdz 2016. gadam.
Galvenās atbalstītās jomas ir apkārtējās vides aizsardzība un klimata pārmaiņas, pētniecība un stipendijas, pilsoniska sabiedrība, veselība un bērni, dzimumu līdztiesība, taisnīgums un kultūras mantojums.
