Projekti
Kūka

Vēsturiskās dejas, 19. gadsimta tērpi, kā arī salds cienasts, kas darināts pēc senas receptes – tika prezentēts Jelgavas novada svētkos 5. jūlijā. Kūka, kas tapusi pēc oriģinālas 19.gs receptes un,  ļoti ticams – senāk cepta Jelgavas novada muižās, ir kultūrprodukts, kas šovasar tapis ar Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolas palīdzību Elejas muižās apbūves restaurācijas projekta pasākumu ietvaros.

Novada svētku daudzo aktivitāšu vidū pie Elejas Tējas namiņa norisinājās īpaši tematiski pasākumi veltīti Elejas muižas un parka vēsturei. Tā, piemēram, novada svētku apmeklētājus ar vēsturiskajām dejām priecēja Lielplatones pagasta vēsturisko deju kolektīvs „Senvedere”, savukārt Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolas audzēkņi un pedagogi cienāja viesus ne vien ar kūku, bet  ar  jau kādu laiku novadā pazīstamo tūrisma produktu „Dagmāras mīlas dzēriens”.

Piebilstams, ka pasākuma laikā interesentiem bija iespēja iepazīties ar tējas dzeršanas tradīcijām un vēsturi, kā arī darboties radošās darbnīcās un  uzzināt citus ar šo dzērienu saistītus jautājumus no mājražotājas, mētru tēju audzētājas Lolitas Duges, uz vietas pagatavojot piparmētru ziepes.  Tāpat  pie Tējas namiņa bija apskatāma Kurzemes guberņas 19.gs. (70-80 gadu ) vēlīnā Viktoriānisma  tērpu kolekcija ar turnīra stila kleitām.

Jau ziņots, ka rekonstrukcijas gaitā šovasar notikusi restauratoru vasaras skola un prakse topošajiem restauratora palīgiem no Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolas, kā arī projekta ietvaros izstrādāti un izgatavoti speciāli tējas krūžu paliktņi.

Projekts „Elejas muižas apbūves restaurācija" (Nr.EEZLV04/GSKMS/2013/11 ) tiks īstenots līdz nākamā gada 31.martam un tā kopējās izmaksas sasniedz 403 233,66 EUR, ko sastāda 211 942,99 EUR piešķīrums no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas ar EEZ finanšu instrumenta starpniecību, 37401,70 EUR valsts līdzfinansējums, 153 888.97 EUR Jelgavas novada pašvaldības finansējuma.

Ar Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu palīdzību Islande, Lihtenšteina un Norvēģija sekmē sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšanu un divpusējo attiecību stiprināšanu ar saņēmējvalstīm Eiropā. Visas trīs valstis cieši sadarbojas ar Eiropas Savienību atbilstoši Eiropas Ekonomikas zonas līgumam.

No 2009. līdz 2014. gadam paredzētais Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu apjoms ir 1,79 miljardi eiro. Norvēģija nodrošina apmēram 97% no kopējā finansējuma apmēra. Uz finansējuma saņemšanu var pretendēt nevalstiskās organizācijas, pētniecības un akadēmiskās institūcijas, kā arī publiskais un privātais sektors 12 jaunākajās ES dalībvalstīs, Grieķijā, Portugālē un Spānijā. Sadarbība ar donorvalsts institūcijām ir ļoti plaša, un darbības iespējams īstenot līdz 2016. gadam.

Galvenās atbalstītās jomas ir apkārtējās vides aizsardzība un klimata pārmaiņas, pētniecība un stipendijas, pilsoniska sabiedrība, veselība un bērni, dzimumu līdztiesība, taisnīgums un kultūras mantojums.

Logo