Videi draudzīgi un lauksaimniekus apmierinoši meliorācijas sistēmu risinājumi ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem Baltijas jūras eitrofikācijas mazināšanā - tā pēc Bauskā notikušās konferences secinājuši vairāk nekā 60 dalībnieki, galvenokārt zinātnieki un lauksaimnieki no Latvijas, Igaunijas, Somijas un Zviedrijas.
“Difūzais piesārņojums no lauksaimniecības zemēm visā Baltijas jūras reģionā ir viens no būtiskākajiem jūras eitrofikācijas iemesliem. Tieši slāpekļa un fosfora savienojumu nonākšana līdz jūrai ir veicinājusi tās “miršanu” pēdējās desmitgadēs,” norāda Somijas lauksaimniecības organizācijas “ProAgria” projektu vadītājs Ari Kultanens.
Viņš arī uzsver, ka šajā situācijā nepieciešama mūsdienīga un visiem izprotama pieeja - meliorācijas būvēm jābūt veiktspējīgām gan barības vielu aizturē, gan lauku nosusināšanā, taču tās nevar aizņemt nesamērīgi daudz vietas lauksaimniecības zemēs. “Latvijas, Somijas un Zviedrijas kopīgi īstenotais projekts “NutrInflow” fokusējas uz principu izstrādi un pilotteritoriju izveidošanu - mūsu mērķis ir radīt starptautiski atzītas un mūsdienīgas meliorācijas sistēmas, kas ievērojami aizturēs slāpekļa un fosfora savienojumu aizplūšanai jūrā,” norāda A.Kultanens, akcentējot, ka Baltijas jūras vides kvalitāte sākas jau mūsu mājās un laukos.
Kā savos ūdens kvalitātes pētījumos secinājis Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Ainis Lagzdiņš, lielāko efektu sniedz kompleksi risinājumi, tomēr arī tie pēc lielām lietavām ne vienmēr pilnībā spēj aizturēt no lauka izskalotās barības vielas: “Iegūtie dati Vecauces monitoringa stacijā uzrāda, ka dienu vai divas pēc ievērojama nokrišņu apjoma pieaug ūdens plūsma un līdz ar to - arī fosfora un slāpekļa koncentrācija.” A.Lagzdiņš uzsver, ka MK noteikumos aprakstīti dažādi būvju veidi - sedimentācijas baseini, divpakāpju grāvji, akmeņu krāvumi, meandrēšana, kontrolētā drenāža un mākslīgie mitrāji -, tomēr labāka rezultāta panākšanai šie elementi ir jākombinē.
Šādu pieeju īstenojis Mārtiņš Cēsnieks, kurš prezentēja izstrādātās Z/S “Vilciņi” meliorācijas sistēmas. “Grāvī, kura kopējais garums ir 3,2 kilometri, izmantots sedimentācijas baseins, akmeņu bērums, seklūdens daļa ar niedrēm un meandrēšana.” Pēc aprēķiniem šādas sistēmas izbūve aiztur līdz pat 95% suspendētās daļiņas un attīra 30-40% no slāpekļa un fosfora noteces, vienlaikus uzlabojot dzīves apstākļus daudzām augu un dzīvnieku sugām. “Savukārt lauksaimnieku lielākais ieguvums ir samazināta plūdu ietekme, optimāla mitruma lauki un uzlabota vides kvalitāte,” secina M.Cēsnieks.
Latvijā par projekta teritoriju izvēlēts Lielupes sateces baseins. Demonstrējumiem Ailes strautā jau izvēlētas piecas potenciālās sistēmu izbūves vietas. “Lauksaimnieku realitāte šodien ir tāda, ka meliorācijas sistēmas ir nolietojušās, klimats kļūst aizvien ekstrēmāks - nokrikšķi iztvaikošanu pārsniedz par 250mm -, bet vides prasības kļūst stingrākas,” skaidro biedrības “Zemnieku saeima” pārstāve Maira Dzelzkalēja-Burmistre. Viņa secinājusi, ka joprojām trūkst zināšanas un izpratne par saistību starp cilvēku rīcību un jūru, tomēr līdzšinējās darbības “NutrInflow” pilotteritorijās ir daudzsološas, un atrasti abpusēji izdevīgi risinājumi.
Tāpat Latvijā kā pilotteritorija izraudzīts Sodītes strauts Jelgavas novadā. Šeit jau veikta drenāžas sistēmu inventarizācija un izpēte, tiek izstrādāts atbilstošākais būvprojekts, lai jau 2017. gadā sāktos būvdarbi. Kā norāda Jelgavas novada pašvaldības meliorācijas inspektors Ingars Rozītis, lai sekmētu apziņu par ikkatra indivīda lomu jūras tīrībā, tiek īstenotas izglītojošas aktivitātes ar Jelgavas novada Aizupes pamatskolas skolēniem. “Arī grāvī mīt organismi, kas iesaistās ūdens attīrīšanā. Aizupes pamatskola ir viena no aktīvākajām novada skolām, un tās skolēni, pateicoties šim projektam, kļuvuši par “Sodītes vēstniekiem” un sākuši iepazīt un izpētīt bioloģisko daudzveidību apkārtējā vidē,” tā I.Rozītis.
Konference rīkota kā daļa no Centrālās Baltijas INTERREG IVA programmas projekta “NutrInflow” aktivitātēm. Līdzīgas konferences 2017. un 2018. gadā norisināsies Zviedrijā un Somijā. “Mums - ziemeļvalstīm - Baltijas jūra ir kā vienojošais elements, un tā aizvien vairāk cieš no eitrofikācijas. Mums ir nepieciešams saglabāt tās vērtības, kuras mums ir dotas, nākamajām paaudzēm nododot tīru un nepiesārņotu jūru. Kopīgi mums ir skaidra vīzija - projekta “NutrInflow” aktivitātes jau šobrīd sniedz pienesumu, un nākotnē vēl vairāk veicinās Baltijas jūras atveseļošanos un būs kā atspēriena punkts sekmīgākai vides aizsardzībai!” noslēdzot konferenci, rezumē Sigita Šiļvjane, projekta vadītāja Zemgales Plānošanas reģionā.
Visus Bauskas pilī notikušās konferences materiālus atrast iespējams projekta mājaslapā internetā.
“NutrInflow” projektā sadarbojas trīs valstis - Latvija, Somija un Zviedrija, turklāt Latvijā pilotteritorijas - Lielupes sateces baseina - attīstīšanā iesaistījušies vadošie speciālisti ne vien no Zemgales Plānošanas reģiona, bet arī biedrības “Zemnieku saeima”, LLU un Jelgavas novada pašvaldības.
Projekts “Praktiski pasākumi vienotā meliorācijas sistēmu apsaimniekošanā ar mērķi samazināt biogēno elementu ieplūdi Baltijas jūrā” jeb “NutrInflow” no 2015. gada septembra līdz 2019. gada februārim tiek īstenots Centrālā Baltijas jūras reģiona programmā 2014.-2020. gadam. Projekta vadošais partneris ir lauku uzņēmējdarbības atbalsta organizācija “ProAgria Southern Finland”, un tā kopējais budžets ir 1,78 miljoni EUR, no kuriem 85% ir Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas līdzfinansējums.
