Projekti
Pieredzes apmaiņas brauciens uz Abergavenny pārtikas festivālu

Jelgavas novada pārstāvji nupat atgriezušies no pieredzes apmaiņas brauciena Velsā. Vieta, kur norisinās Velsas lielākais pārtikas festivāls; vieta, kas vēlas atgriezties pie savām saknēm; vieta, kur cenšas atjaunot dabas vērtības – tāds ir iespaids, kas radies pēc viesošanās Abergavenny pilsētā, Agri – Urban projekta ietvaros.

Abergavenny pārtikas festivāls notiek kopš 1999.gada, kad tajā piedalījās apmēram 20 tirgotāji un 3000 apmeklētāji, šobrīd pulcējot ap 250 dalībniekiem (tajā skaitā labākie pārtikas un dzērienu ražotāji, jaunie zemnieki, notiek gatavošanas meistarklases, ko nodrošina slaveni pavāri, demonstrācijas, lekcijas un debates par veselīgu dzīvesveidu un citas aktivitātes) un 35 tūkstošiem apmeklētāju, kas trīsreiz pārsniedz pilsētas iedzīvotāju skaitu. Šajā laikā festivāls ir kļuvis starptautiski atpazīstams. Galvenā doma – apmeklētājiem jāpiedāvā tas, kas viņus interesē. Savukārt tirgotājiem tiek garantēts labs preču noiets. Šis pasākums nav tikai nedēļas nogales tirdziņš, tas ir festivāls, kurā viss saistīts ar tēmu “pārtika un ēdiens”. Pārtikas festivāls simbolizē noteiktas vietas pārtikas un ēšanas kultūru. Tas ir vienlaikus gan izglītojošs, gan atraktīvs pasākums, kas iever tradīcijas, kopīgu ēšanu un kopīgas svinības. Aplēsts, ka tas sniedz 4 miljonus mārciņu devumu vietējai ekonomikai.

Runājot par pašvaldību darba organizāciju Velsā, kopš 1974.gada visas funkcijas ir nodotas apgabalu pašvaldībām, pilsētu domes ir vēsturisko tradīciju uzturētājas. Monmouthshire apgabalā ietilpst 5 pilsētas, tajā skaitā Abergavenny. Pilsētu domēs ir deputāti, kas ir brīvprātīgie, tajā skaitā priekšsēdētājs, jo par viņu darbu netiek maksāts. Monmouthshire apgabalā nozīmīga ir lauksaimniecība un tūrisms, tajā skaitā Abergavenny pārtikas festivāls.

Vizītes laikā tika apmeklētas vairākas vietējās saimniecības, piemēram, piena ražošanas saimniecība Hardwick Farm, kurā ir 150 slaucamas govis. Pienu šī saimniecība nodod Tesco veikalu tīklam. Zīmīgi, ka uz piena iepakojuma ir personīgs saimnieka apliecinājums tam, ka piens ir ražots šajā saimniecībā – respektīvi, tas ir vietējs produkts, kam tiek garantēta arī kvalitāte. Piena iepirkuma cena ir ekvivalenta 0.36 EUR/ litrā, pārdošanas cena veikalā – 2 mārciņas par litru.

Pie apgabala pašvaldības Uskā ir ierīkots dārzs, kurā pašvaldības darbinieki un vietējās kopienas iedzīvotāji audzē dārzeņus un augļus, kā arī vietējā biškopju biedrība apsaimnieko dravu ar 13 bišu stropiem. Ideja un tā realizācija notiek Incredible Edible idejas ietvaros – tās pamatā ir dalīšanās ar zināšanām un cilvēku iesaistīšana. Līdztekus tam ir izveidots arī dārzs – dabīga pļava. Saimniekošana šeit notiek saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības pamatprincipiem, un tā mērķis ir kopīga mācīšanās un dabīgas vides nodrošināšana bitēm. Ņemot vērā faktu, ka Velsā ir iznīcināti 95% bišu saimju, ir izveidota nacionālā programma apputeksnēšanas veicināšanai (Pollinators for Life) un bišu saimju vairošanai.

Saimniecība ar līdzīgām pamatvērtībām ekoloģiskas produkcijas ražošanai tika apmeklēta arī Dingestowā.

Līdztekus semināra daļā tika prezentētas inovatīvas un ilgtspējīgas pārtikas ražošanas un nodrošināšanas iespējas. Projekta vadošais eksperts Miguel Sousa sniedza prezentāciju par inovāciju nozīmi pārtikas apgādes ķēdēs. Shambalas festivāla dibinātājs iepazīstināja ar Shambalas pārtikas vīziju, kas paredzēja, ka pagājušajā gadā festivāla laikā tika pieņemts koncepts, ka festivāla teritorijā tiek nodrošināts tikai veģetārs ēdiens. Tas izsauca plašas diskusijas gan apmeklētāju vidū, gan sabiedrībā kopumā, jo šī koncepta noliedzēji bija sašutuši, ka tiek ierobežotas viņu tiesības iegādāties ēdienus no gaļas. Savukārt, 50% no festivāla apmeklētājiem pēc festivāla atzina, ka piedāvātais ēdiens ir bijis gan gards, gan arī inovatīvs, līdz ar to viņi ir mainījuši ēšanas paradumus un retāk iekļauj gaļu savā uzturā. Līdz ar to organizatori uzskata, ka festivāli ir īstā vieta, kur testēt sociālās inovācijas.

Savukārt profesors Kevins Morgans savu prezentāciju balstīja uz modernām tendencēm pārtikas apgādē un seno teicienu – mēs esam tas, ko mēs ēdam. Līdz ar to mēs saviem bērniem vēlamies nodrošināt kvalitatīvu pārtiku ne tikai mājās, bet arī skolās. Tieši iepirkumi bērnudārzu un skolu ēdināšanai nodrošina ilgtspēju. Kā labos piemērus un pionierus šajā jomā viņš minēja Romu, kur tiek nodrošināts 150 000 veselīgu skolu pusdienu ik dienu, turklāt 92% no tiem tiek gatavoti uz vietas skolās; Malmi, kas par savu devīzi izvēlējušies “gudru ēšanu” (eat smart!), un paredz pilnībā ekoloģisku ēdienu, samazinātu dzīvnieku izcelsmes produktu iekļaušanu skolu un bērnudārzu ēdienkartēs, vienlaikus nepieļaujot maltītes cenu pieaugumu, ko pamatā panāk ar papildus dārzeņu iekļaušanu un bezatlikuma ēdienu gatavošanu (precīza porciju lieluma un uzturvērtības kalkulācija). Ņujorkas mērs, iestājoties par sabiedrības veselību, cenšas ierobežot “ātro” ēdināšanu un cukurotu dzērienu lietošanu, kas faktiski ir liekā svara galvenie rašanās cēloņi. Bristole tiek pozicionēta kā pilsēta, kura sākusi skolu pārtikas revolūciju, un pašvaldībā kā pirmajā Lielbritānijā izveidota Pārtikas politikas padome. Līdztekus veselīgai ēdināšanai ir nodrošināts, ka skolu apkārtnē nav pieejamas ātrās un neveselīgās ēdināšanas iestādes, skolu programmās iekļautas ikdienas sporta aktivitātes.

Sabiedrība, kas respektē, to ko ēd, respektē pati sevi!

Seminārā piedalījās arī Latvijas Goda konsuls Velsā Andris Tauriņš, ar kuru tika pārrunātas turpmākās sadarbības iespējas.

Noslēgumā var secināt, ka gan pasaulē, gan arī Lielbritānijā, domājot par ilgtspējīgu attīstību, liela uzmanība tiek pievērsta vietējiem produktiem, ekoloģiskai pārtikai, saimniekošanai, kas balstās uz dabas vērtībām. Mums vajadzētu novērtēt, ka Latvijā vēl ir sastopamas bites un nav nepieciešams veidot īpašus dārzus un pļavas, kas nodrošina apputeksnēšanu. Cilvēks, vide un ekonomika ir jāsaglabā līdzsvarā. Galvenais to ir apzināties, pirms nav par vēlu!

Papildus informācija par projektu:

AgriUrban ir viens no 20 projektiem, kas tika apstiprināti Eiropas Savienības Strukturālo un investīciju fondu mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” starpreģionu sadarbības programmas URBACT III 2014.-2020.gadam 1.konkursa otrajā kārtā.
AgriUrban projektā iesaistījās sekojošas pašvaldības: Baena (Spānija) kā projekta vadošais partneris, Fundão (Portugāle), Marchin (Beļģija), Cesena (Itālija), Södertäje (Zviedrija), Pyli (Grieķija), Jelgavas novada pašvaldība (Latvija), Petrinja (Horvātija), Abergavenny (Lielbritānija) un Mollet del Valles (Spānija) kā projekta partneri. Kopējais budžets: 749,999.58 EUR, no tiem Jelgavas novada pašvaldības daļa 50 000 EUR (URBACT finansējums 85% - 42 500 EUR (ERAF), valsts budžeta līdzfinansējums 5% – 2 500 EUR, Jelgavas novada pašvaldības līdzfinansējums 10% - 5 000 EUR)

 

Foto: Videga Vītola

Bilde