No pieredzes apmaiņas vizītes Zviedrijā, Nīčepingas pašvaldībā (Nyköping) atgriezusies Jelgavas novada pašvaldības Starpinstitucionālās sadarbības vienība sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu un jauniešu atbalstam septiņu cilvēku sastāvā. Vizīte norisinājās Ziemeļvalstu ministru padomes līdzfinansētā projekta “Sociālā iekļaušana ilgtspējīgām kopienām Ziemeļvalstu – Baltijas reģionā” ietvaros.
Divu dienu laikā Jelgavas novada pārstāvji no Bāriņtiesas, Sociālā dienesta, Pašvaldības policijas, Administratīvās komisijas, Izglītības un Labklājības pārvaldes apmeklēja labās prakses piemērus, iepazinās ar realizētajiem projektiem, kā arī dalījās pieredzē.
Nīčepinga savulaik bijusi Zviedrijas galvaspilsēta, tajā ir 55 tūkstoši iedzīvotāju un 23 tūkstoši darbavietu. Sociālajā dienestā nodarbināti 1700 darbinieku, galvenokārt aprūpē – pansionātos, veco ļaužu mītnēs, mājas aprūpē.
Pirmais apmeklētais objekts ir Bērnu māja (Barnahus), kuras vēsture sākusies 1985.gadā Alabamā (ASV), 1998.gadā pirmā Bērnu māja Eiropā atvērta Islandē. Tās atklāšanā piedalījās arī Zviedrijas karaliene, kura atveda mājas ideju uz Zviedriju. Zviedrijā šādas mājas darbojas kopš 2005.gada, šobrīd to ir apmēram 30. Šī māja nodrošina drošu un draudzīgu vidi bērniem līdz 18 gadu vecumam, par kuriem ir aizdomas, ka viņi varētu būt vardarbības vai seksuālu noziegumu upuri. Šeit tiek organizēta cietušā bērna aptauja, lai šāda iztaujāšana nebūtu jāveic vairākkārt un dažādās institūcijās, bet, piedaloties sociālā dienesta, policijas, prokuratūras, psihiatra, veselības aprūpes jomas pārstāvjiem, tā notiek vienreiz, mājīgā un mierīgā atmosfērā, tiek ierakstīta video un vēlāk tiek izmantota kā liecība tiesā. Nīčepingas Bērnu mājā 2016.gadā veiktas 137 iztaujāšanas, šīs mājas darbību finansē septiņas apkārtējās pašvaldības (maksa noteikta atkarībā no iedzīvotāju skaita) un Sodermanlandes reģiona pašvaldība. Līdztekus iztaujāšanas istabas darbībai tiek nodrošinātas arī dažādas apmācību programmas bērniem, kuru vecākiem ir alkohola vai narkotiku atkarības, kuru vecāki ir šķīrušies, kā arī bērniem, kas sastopas ar vardarbību. Ir svarīgi šādus bērnus atslogot no vainas apziņas par notikošo ģimenē, kā arī celt viņu pašapziņu. Cumulus (mākoņu) programma ietver individuālas sarunas vai nodarbības grupās. Lai piedalītos šajās nodarbībās, nepieciešama vecāku piekrišana. Šobrīd ir tendence, ka nodarbībām piesakās arī jaunie tēvi, kuri paši bērnībā cietuši no vardarbības, lai, kā viņi paši atzīst, “būtu labāki tēvi saviem bērniem nekā bija viņiem”. Pagājušajā gadā Cumulus programmas ietvaros bērnu individuālās sarunas apmeklēja 85 bērni, bija sešas bērnu grupas ar 31 bērnu grupā. Palīdzība sniegta 42 personām, kas cietušas no vardarbības, kā arī 23 personām, kuras paši bijuši varmākas.
Kā nākamais labās prakses piemērs tika prezentēts Tolerances projekts (Tolaransprojektet), kurā iesaistījušās ~ 30 Zviedrijas pašvaldības. Šo projektu jau 20 gadus finansē Zviedrijas valdība, un tas ir pielāgojams katras pašvaldības vajadzībām. Nīčepingas pašvaldībai no Sociālo investīciju fonda piešķirtas 4.9 miljoni kronas (~ 510 000 euro ) trīs gadu periodam. Projekts aizsākās 1995.gadā, kad tika nogalināts kāds 15 gadus vecs zviedru jaunietis. Šis projekts ir domāts, lai jauni cilvēki (parasti 8.klases skolēni) atrastu savu vietu un identitāti pozitīvā sociālajā vidē, lai mācītu viņiem cilvēktiesības, parādītu sekas neiecietībai, kas ir kā priekšnoteikums demokrātijai un līdzāspastāvēšanai. Līdztekus nodarbībām uz vietas Zviedrijā tiek apmeklēta arī Aušvicas koncentrācijas nometne Polijā, kas nenoliedzami maina jauniešu domāšanu un dzīves uztveri.
Lai uzzinātu par skolu sadarbību ar vecākiem, tika apmeklēta pamatskola (Långsättersskolan). Vecākiem tiek rīkotas regulāras sapulces, ir izveidota skolas padome, notiek zinību festivāls, kura ietvaros tiekas skolēni, skolotāji un vecāki, vecākiem tiek nosūtītas informatīvas vēstules, ir skolas mājas lapa un blogs, kurā tiek publicēta aktuāla informācija, notiek individuālās tikšanās ar skolotājiem un skolas medicīnas personālu, ir izstrādāts skolas plāns pret diskrimināciju un aizskaršanu, izveidota skolēnu veselības komanda un skolēnu drošības komanda.
Nīčepingas Sociālā dienesta ietvaros ir izveidota nodaļa (Ungdomsstödjare) – jauniešu atbalstītāji, kuri strādā ar 10 – 20 gadus veciem jauniešiem, lai novērstu un kavētu sociālo problēmu attīstību. Šī jauniešu komanda darbojas, lai novērstu noziedzīgas darbības, atkarības, atsvešināšanos, psihiskās veselības problēmas. Nodaļā ir 3 darbinieki, kas tiekas ar jauniešiem, veicot motivējošas sarunas, kā arī sadarbojas ar dažādiem dienestiem palīdzības sniegšanai problēmu gadījumā.
Lai veicinātu 15 – 24 gadu vecu jauniešu, kas pametuši skolu, atgriešanos skolā, 33 pašvaldības realizē Eiropas Sociālā fonda projektu #jagmed (es arī). Skolēnu atbalstam ir izstrādāta tabula, kur tiek izvērtēts nepieciešamais atbalsts – vai nu tas būtu skolotājs vai arī nepieciešams plašāks iesaistīto speciālistu loks. Šādā veidā ik gadu strādā ar ~ 700 skolēniem sākot no 9.klases, un šim projektam ir tiešām labi panākumi.
Kopš 2013.gada Nīčepingā izveidota SIG (Social Insats Grupp), lai atturētu 13 – 20 gadu vecus jauniešu jauniešus no noziedzīgiem nodarījumiem. Līdzīgas grupas darbojas visā Zviedrijā. Ir koordinators, kas sadarbojas ar sociālo dienestu, policiju, skolu, kā arī koordinē konkrētā jaunieša brīvā laika aktivitātes, ja nepieciešams, ejot līdzi pat uz sporta klubiem, pulciņiem. Parasti šiem jauniešiem jau ir dažas noziedzīgas epizodes (zādzības veikalā, vandālisms), viņi lieto alkoholu vai narkotikas, regulāri kavē skolu. Šādai veiksmīgai darbībai nepieciešama paša jaunieša motivācija un piekrišana sadarboties. Jaunietim tiek izstrādāts individuāls plāns skolas apmeklējam, brīvā laika aktivitātēm, atsevišķu pārbaužu veikšanai, lai pārliecinātos, ka netiek lietotas apreibinošas vielas, kas viņam ir jāievēro. Arī šai programmai ir labi rezultāti.
Tāpat pašvaldības Sociālais dienests piedāvā palīdzību jauniešiem ar atkarībām, ko var saņemt ambulatorā formā. Ir vairākas metodes, ar kādām tiek strādāts – tā var būt gan motivējoša saruna, gan CPU (marihuānas lietotājiem), A-CRA programma – uz sabiedrību bāzēta palīdzība jauniešiem ar mērķi mainīt dzīvesveidu, dzīvojot ierasto dzīvi, bet bez narkotikām, HAP programma 68 nedēļu garumā. Šobrīd (kopš augusta) šo palīdzību saņem 9 jaunieši.
Vizītes laikā tika apmeklēts arī ģimenes centrs (Familjecentral) Nīčepingas rajonā. Šis rajons tiek uzskatīts par nelabvēlīgu augstā iebraucēju, t.sk. bēgļu skaita dēļ. Ģimenes centrā tiek piedāvāti dažādi pakalpojumi apkārtnes ģimenēm ar bērniem, tur bez maksas pieejamas telpas, kurās vecāki var pavadīt brīvo laiku kopā ar saviem bērniem (līdzvērtīgi bērnudārzam, bet bez pieskatītājiem), kur bērni var rotaļāties, vecāki var dalīties pieredzē savā starpā vai konsultēties ar personālu, var pat apēst līdzpaņemto ēdienu. Šeit pieejams sociālais darbinieks (socionoms), medicīnas māsas, vecmātes, tādejādi ir pieejama pilna bezmaksas aprūpe sākot no brīža, kad sieviete paliek stāvoklī līdz bērna 6 gadu vecumam, kad viņš sāk apmeklēt skolu.
Rezumējot var teikt, ka sociālā palīdzība un sociālais atbalsts Zviedrijā ir attīstīts augstā līmenī, notiek sadarbība starp dažādām institūcijām, ir izveidots tīkls, kas nodrošina palīdzības sniegšanu jau agrīnā posmā. Preventīvais darbs ir ļoti nozīmīgs. Kopienas un institūciju sadarbība nodrošina komandas darbu, atbalstu un iekļaušanu. Ir lietas, kas Latvijā vēl attīstāmas un veidojamas, bet tāpat var teikt, ka daudzi labās prakses piemēri jau ir pieejami arī pie mums.
Papildus informācija par projektu:
Projekta “Sociālā iekļaušana ilgtspējīgām kopienām Ziemeļvalstu – Baltijas reģionā” mērķis ir veicināt sociālo iekļaušanu un ilgtspējīgu labklājības attīstību vietējās pašvaldībās. Tā apakšmērķi:
- Uzlabot darbu ar sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem un viņu ģimenēm;
- Veicināt izglītības iestāžu sadarbību ar vecākiem;
- Iepazīties ar darbu atkarību novēršanā sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem;
- Iepazīt darba metodes ar agresīviem bērniem izglītības iestādēs.
Projekta kopējās izmaksas: EUR: 12 500.00, Ziemeļu Ministru padomes finansējums 60% - 7 500; Jelgavas novada pašvaldības finansējums 40% - 5 000.00.
