Projekti
Izzina, kā notiek darbs ar sociālā riska bērniem un jauniešiem Norvēģijā

No pieredzes apmaiņas vizītes Norvēģijā, Ostfoldas reģionā un Fredrikstadē atgriezusies Jelgavas novada pašvaldības Starpinstitucionālās sadarbības vienība sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu un jauniešu atbalstam septiņu cilvēku sastāvā. Vizīte norisinājās Ziemeļvalstu ministru padomes līdzfinansētā projekta “Sociālā iekļaušana ilgtspējīgām kopienām Ziemeļvalstu – Baltijas reģionā” ietvaros.

Divu dienu laikā Jelgavas novada pārstāvji no Bāriņtiesas, Sociālā dienesta, Pašvaldības policijas, Administratīvās komisijas, Izglītības un Labklājības pārvaldes apmeklēja labās prakses piemērus, iepazinās ar realizētajiem projektiem, kā arī dalījās pieredzē.

Pirmajā dienā novada pārstāvji iepazinās ar Ostfoldas apgabala pašvaldību un tās darbu izglītības nodrošināšanā vidējās un arodizglītības izglītības līmenī. Ostfoldas apgabalā dzīvo 290 tūkstoši iedzīvotāju, tā līdztekus vidējās un arodizglītības izglītības nodrošināšanai ir atbildīga par infrastruktūru un komunikācijām, starptautisko sadarbību, apgabala plānošanas jautājumiem, kopienas veselības jautājumiem, dabas aizsardzību. Apgabalā ir 11 publiskās vidēja līmeņa izglītības iestādes, kurās mācās 9538 skolēni un strādā 1556 pasniedzēji. Ja salīdzina skolēnu skaitu, kas pēdējos gados ir pametuši skolu, tad arodizglītībā tas ir augstāks nekā vispārizglītojošās vidusskolās (2016. – 2017.mācību gadā attiecīgi 3.8% un 6%), bet kopumā tam ir tendence samazināties.

Vizītes ietvaros apmeklējām Glemmenas vidusskolu. Skolā mācas 1400 skolēnu un 300 nodarbināto. Kā atzīst Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Avotiņā, “tas, ko visvairāk vajadzētu mūsu iestādēs iedzīvināt, būtu patiesa pedagogu ieinteresētība sadarboties ar katru bērnu, katra bērna izaugsme atbilstoši viņa spējām. Svarīgākais ir domāšanas maiņa no pozīcijas, kurā bērniem jānodrošina pedagoga darbam labvēlīgi apstākļi uz to, ka pedagogs ar savu darbu rada skolēnos ieinteresētību un ierosmi mācīties, un tad disciplinētības problēmas un pārējās problēmas tā nesaasinās un ir vieglāk risināmas. Galvenais ir pozitīvas attiecības starp skolēnu un pedagogu. Ja nav labas attiecības, nebūs arī veiksmīgs kopdarbs. Diemžēl mums joprojām sadarbības un labvēlīgas saskarsmes vietā bieži pastāv rīkojumu variants. Vērtīgi arī bija, tas, ka skolā ļoti akcentēta dažādu speciālistu sadarbība un reāls atbalsts bērnam, pēc būtības noskaidrojot viņa vajadzības, meklējot katru iespēju, kas palīdzētu novērst priekšlaicīgu skolas pamešanu”. Skola iesaistījusies ERASMUS+ programmas projektā “Kopīgi pasākumi, kas ļauj cīnīties ar priekšlaicīgu skolas pamešanu”, kura ietvaros izdalītas trīs veida aktivitātes – preventīvās, iejaukšanās un kompensējošās, kuras sistemātiski pielietotas, ļauj veiksmīgi cīnīties ar šo izaicinājumu. Skolā, tāpat kā citās skolās Norvēģijā, tiek nodrošinātas bezmaksas grāmatas, planšetes, ceļš uz skolu. Ģimenēm, kurās finansiālā situācija nav labvēlīga, tiek nodrošināta stipendija, jo ekonomiskā situācija nevar būt par iemeslu skolu pamešanai. Visa pamatā norvēģi balstās uz pētījumiem – nekas jauns netiek veidots vai attīstīts, ja tas nebalstās uz objektīvi izmērāmiem datiem. Visa veida resursi tiek ieguldīti tikai tajā jomā un aktivitātēs, kas ir pamatotas, tādējādi panākot stabilu, līdzsvarotu attīstību ilgtermiņā. Šāda pieeja izglītībā notiek jau 20 gadus – skolās tiek veiktas aptaujas un anketēšanas gan skolēniem, gan pedagogiem, gan vecākiem, dažādi pētījumi notiek arī valstiskā līmenī, pētot ārvalstu pieredzi, un tikai pēc labākā varianta atrašanas tas tiek ieviests dzīvē. Pirms nav skaidrs rezultāts, reformas reformu pēc netiek veiktas. Norvēģijas skolās finansējums “seko klasei”, ne individuālam skolēnam, jo – klase ir pilna vai pustukša – darbs ir jānodrošina, līdz ar to valsts atbalsts ir vienlīdzīgs abos gadījumos.

Šajā skolā apmeklējām arī skolas restorānu, kas pieejams visiem pilsētas iedzīvotājiem. Tas darbojas tā sauktajā alternatīvajā skolā 15 – 17 gadus veciem jauniešiem. Tajā motivāciju strādāt un atgriezties skolā vai darba dzīvē rod jaunieši, kam tā zudusi. Restorānu vada pavārs ar 20 gadi pieredzi šefpavāra amatā Oslo, kur viņam pirms tam piederēja vairāki restorāni. Jauniešiem ir atļauts izvēlēties, vai viņi vēlas strādāt virtuvē vai pie ēdienu pasniegšanas, galvenais ir atnākt uz darbu. Šeit viņi var spēlēt arī klavieres, kas novietotas ēdamzālē, attīstot savus muzikālos talantus. Pusgada laikā, kopš restorāns darbojas, jaunieši jau ir atgriezušies skolās – uz nepilnu laiku, strādā šeit, nodarbojas ar saviem hobijiem vai arī sākuši darba gaitas. Kā teica viens no satiktajiem jauniešiem – šī vieta ir labākais, kas viņa dzīvē noticis, jo tā ir ļāvusi noticēt viņam pašām sev.

Skolā izveidotas arī brīvā laika pavadīšanas telpas sporta nodarbībām un radošām aktivitātēm, kā arī deju nodarbībām, kur paši jaunieši māca un darbojas ar saviem vienaudžiem, veidojot domubiedru loku un nodrošinot ārpusklases aktivitātes, tajā skaitā palīdzību mājas darbu izpildē.

Otrajā dienā vizītes programma bija vienas no Ostfoldas apgabala pašvaldības – Fredrikstades – pārziņā. Pilsēta dibināta 1567.gadā, laika gaitā no aizsardzības un nocietinājumu, kā arī tirdzniecības un kuģubūves pilsētas 2017.gadā kļuvusi par Norvēģijas pievilcīgāko pilsētu. Tas panākts ar ilggadīgu un rūpīgu plānošanas darbu. Pilsētā dzīvo vairāk nekā 80 tūkstoši iedzīvotāju. Pilsētas attīstību raksturo vairāku jaunu dzīvojamo ēku celtniecība (vai esošo ēku pārveide, piemēram bijušās slimnīcas kompleksa pārbūve par 1000 dzīvokļu ēku), ali apmierinātu iedzīvotāju pieprasījumu pēc dzīvojamās platības.

Fredrikstades (kā jebkuras Norvēģijas pilsētas) pārziņā ir sākumskolas un pamatskolas izglītība no 6 līdz 13 gadu vecumam. Pilsētā ir 31 skola, 9300 skolēnu un 1000 pedagogu. Norvēģijas likumdošana paredz, ka izglītība ir bezmaksas un pieejama visiem.

Vizītes laikā bija iespēja iepazīties ar skolu Kjokoya salā. Tas ir piemērs, kā risināt jautājumu saistībā ar bērniem ar izteiktām uzvedības grūtībām jeb “pārtraukums no izglītības sistēmas”. Kā atzīst speciāliste bērnu tiesību aizsardzības jautājumos Ilona Stepanoviča – Monkēviča: "Tas paredz citā, speciāli tam veidotā, skolā ar mazu bērnu skaitu apgūt sociālās prasmes un sadarbības prasmes grupā 3 – 6 mēnešus ar mērķi pakāpeniski atgriezties mācību sistēmā. Vērtēju šo pieeju kā atbilstošu un ilgtermiņā īstenojumu arī mūsu pašvaldībā. Katram bērnam tiek sastādīta izglītības programma. Arī mūsu pašvaldībā ir bērniem individuālie plāni, bet tajos vairāk atspoguļojas mācību apguves veicināšana”. Šajā skolā bērni mācās 2 – 3 dienas nedēļā un līdztekus vispārizglītojošiem priekšmetiem viņiem ir praktiskās nodarbības gan dabā, gan ēdienu gatavošanā. Teritorijā tiek turēti mājdzīvnieki – kazas, mājputni. Ir kokapstrādes darbnīca. Vienlaikus skolā uzturas 2 – 5 bērni. Arī Ginta Avotiņa atzīst”: “Ļoti gribētos izveidot kaut ko līdzīgu Kjokoya projektam „prom no skolas” - bērnu ar uzvedības problēmām saskarsmes un pašapziņas veidošanai mierīgā līdzsvarotā vidē, veicot praktiskā dzīvē noderīgas lietas, tā apgūstot reālas dzīves mācības un teoriju tieši saistot ar praksi. Mūsu gadījumā ar vienu šādu skolu būtu par maz, jo lieli attālumi, bet ar 3 punktiem, kas līdzinātos mājas apmācībai jau varētu būt līdzēts.”

Kā atzīst Pašvaldības policijas priekšniece Inese Tarvida: “Viennozīmīgi atbalstu principu, kā strādā Norvēģijas kolēģi policijā – labāk novērst, nevis izmeklēt”. Kā vairākkārt uzvēra Fredrikstades policijas pārstāvis, viņu galvenais darba mērķis un uzdevums ir preventīvais darbs. Prevencijas nodaļas kopš 2017.gada ir izveidotas visos policijas iecirkņos, savukārt Fredrikstadē šis darbs ir aizsācies krietni ātrāk, līdz ar to ļaujot sasniegt uzskatāmus rezultātus, piemēram, atkarību raisošo vielu lietošana skolās un jauniešu vidū arvien samazinās (2017.gadā bija tikai 12 lietu saistībā ar narkotiku lietošanu jauniešu vidū; pilsētā ir vairāk nekā 17 tūkstoši jauniešu līdz 18 gadu vecumam). Lielu daļu policijas darba laika aizņem tikšanās skolās, lekcijas un vienkāršas sarunas ar jauniešiem uz riska robežas. Netiek vienkārši norādīts, ka noziegumu izdarīt ir slikti, bet tiek jautāts, kādu savu nākotni jaunietis redz pēc nozieguma izdarīšanas un vai tā viņam patīk, respektīvi, policija palīdz apzināties sava nodarījuma sekas un censties palīdzēt.

Sadarbība starp skolu, policiju, sociālo dienestu, bērnu tiesību aizsardzības dienestu ir atslēgas vārds ne tikai pēc likumpārkāpuma izdarīšanas. Norvēģijā ļoti akcentēta dažādu speciālistu sadarbība un reāls atbalsts bērnam, pēc būtības noskaidrojot viņa vajadzības, meklējot katru iespēju, kas palīdzētu novērst priekšlaicīgu skolas pamešanu. Katrs cilvēks ir vērtība.


Papildus informācija par projektu:

Projekta “Sociālā iekļaušana ilgtspējīgām kopienām Ziemeļvalstu – Baltijas reģionā” mērķis ir veicināt sociālo iekļaušanu un ilgtspējīgu labklājības attīstību vietējās pašvaldībās. Tā apakšmērķi:

  1. Uzlabot darbu ar sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem un viņu ģimenēm;
  2. Veicināt izglītības iestāžu sadarbību ar vecākiem;
  3. Iepazīties ar darbu atkarību novēršanā sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem;
  4. Iepazīt darba metodes ar agresīviem bērniem izglītības iestādēs.

Projekta kopējās izmaksas: EUR: 12 500.00, Ziemeļu Ministru padomes finansējums 60% - 7 500; Jelgavas novada pašvaldības finansējums 40% - 5 000.00.

attels