Projekti
Francija. Bioloģiskā un vietējā pārtika izglītības iestāžu ēdināšanā

Februārī URBACT programmas “AGRI-URBAN” projekta ietvaros notika tikšanās pie projekta partnera Mouans-Sartoux pašvaldībā Francijā. Vizītes ietvaros apmeklējām vietējo skolas ēdnīcu, kur iepazināmies ar procesu, kā pašvaldības iestādēs tiek organizēta veselīgas un ilgtspējīgas pārtikas sagatavošana skolēniem un pašvaldības darbiniekiem.

Ēdināšanas sistēma ir atstrādāta līdz sīkumiem, lai atkritumos nenonāktu nemaz vai ļoti maz neapēstās pārtikas. Kopš 2012.gada ēdnīcās tiek pasniegts 100% bioloģisks ēdiens (pirmā pilsēta Francijā ar iedzīvotāju skaitu virs 10 000). Tiek pasniegtas 1000 pusdienas dienā jeb 152 000 ēdienreizes gadā. Produktu izmaksa ēdienreizei sastāda 2.04 EUR (2016.gadā), pieskaitot nodokļus un citas izmaksas, veidojas 10.57 EUR. Ģimenes līdzmaksājums atkarīgs no tās ienākumiem – no 2.00 līdz 6.20 EUR (vidēji 3.13 EUR). Liela uzmanība tiek pievērsta ēdienu atlikumiem, tie tiek svērti, un tiek izvērtēta ēdienkarte. Samazinot ēdienu atkritumus, var ievērojami samazināt porcijas izmaksas.

Apmeklējām pašvaldības dārzu teritoriju. 16 ha pašvaldībai piederošas lauksaimniecības zemēs, t.sk. 2 ha segtās platībās, pašvaldības algoti lauksaimniecības speciālisti audzē bioloģisku pārtiku pašvaldības iestāžu ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanai. Saimniecība ir bioloģiski sertificēta. Arī ēdināšanas iestādēs ir zīme, ka tiek izmantoti tikai bioloģiski audzēti pārtikas produkti. Produktus, ko neražo šajā saimniecībā, iepērk no bioloģiski sertificētām saimniecībām. Produktu nodrošināšanai tiek veikts iepirkums, tas tiek sadalīts nelielās lotēs atbilstoši ražotās produkcijas pieejamībai (lotu skaits palielināts no 7 līdz 18 lotēm). Pusdienas ieturējām sociālā projektā izveidotā pašvaldības restorānā, kur maltītes gatavošanā tiek iesaistīti sociāli atstumtie jaunieši. Šeit, sadarbībā ar sociālajiem pedagogiem, psihologu un profesionālu pavāru bērniem tiek audzinātas iemaņas ēdienu gatavošanā, kā arī darbošanās restorānā liek viņiem saprast, ka viņi ir nepieciešami sabiedrībai un ir daļa no tās.

Kā labās prakses piemērs tika prezentēta pilsētas mazdārziņu kultūra, t.i., tie iedzīvotāji, kuri nevar atļauties nopirkt māju ar dārzu piepilsētā, ierīko “dārziņus” pilsētas centrā, uz ielām izvietojot kastes, kurās tiek audzēti garšaugi, dārzeņi u.c. ēdamas lietas. Pašvaldība šiem dārziem ir izveidojusi vienotu komposta uzglabāšanas vietu. Tāpat apmeklējām mazdārziņu teritoriju, kur pilsētas iedzīvotāji, lūdzot pašvaldībai atbalstu (lauksaimniecībā izmantojamo zemi), ir izveidojuši mazdārziņu teritoriju, kurā katram dalībniekam ir 17m2 zemes, ko apstrādāt un ir stingri noteikts, ka nedrīkst lietot augšanu stimulējošas u.c. vielas. Saimniekošanai jābūt tikai un vienīgi bioloģiskai. Apmeklējām vēl vienu pašvaldības lauksaimniecības teritoriju, kurā pašvaldības bezdarbniekiem ir iespēja pabalstu “nopelnīt”, iesaistoties lauksaimniecības darbos, kā arī apgūstot augļu un dārzeņu audzēšanas iemaņas.

Bilde