Jelgavas novadā īstenotā Erasmus+ projekta par atbalsta vadības sistēmas izveidi emocionāli un fiziski iekļaujošai izglītībai skolā ietvaros Jelgavas novada izglītības iestāžu atbalsta speciālistu komanda (formēta atklāta konkursa rezultātā), kuras sastāvā bija psihologs, sociālais pedagogs, speciālais pedagogs, logopēds, medmāsa un Izglītības pārvaldes galvenais speciālists izglītojamo atbalsta jautājumos no 9. līdz 13. martam devās uz Turku pilsētu Somijā.
Tur 5 dienu intensīvos kursos iepazinās ar izglītības sistēmas pamatnostādnēm, atbalsta sniegšanu un organizēšanu skolēniem un jauniešiem gan skolās, gan ārpus skolas, apguva zināšanas un guva ieskatu par metodēm, iepazinās ar labās prakses piemēriem emocionāli un fiziski iekļaujošas vides veidošanā, lai sniegtu atbalstu skolēniem izglītošanās procesā, kā arī novērstu priekšlaicīgu mācību pamešanu.
Lai šo mērķi sasniegtu tika apmeklētas lekcijas, vizītes dažādās skolās, atbalsta centrā. Notika diskusijas, veidojām kopīgu darba grupu (Mini-workshop) ar skolas atbalsta personālu no Rumānijas. Kursos piedalījās arī projekta sadarbības partneri - atbalsta speciālisti no izglītības iestādēm Aradas apgabalā, Rumānijā.
Galvenā atšķirība, kas vērota, vērtējot izglītības sistēmu kopumā, ir tā, ka Somijā, pēc obligātās pamatizglītības apguves, turpmākās izglītošanās modelis tiek piedāvāts ļoti elastīgs, individualizēts, pielāgots katra jaunieša prasmēm, spējām un nākotnes plāniem, turklāt izglītošanās procesam nav beigu termiņa – tiek atbalstīta iespēja mācīties mūža garumā, apgūstot gan dažādu līmeņu akadēmisko, gan profesionālo izglītību. Pamatideja mācību procesam ir orientēšanās nevis uz rezultātu un savstarpēju sacensību, bet uz katra skolēna personīgo attīstību. Līdz ar to mācību process norit mierīgi un harmoniski. Bērniem un jauniešiem māca mācīties, apgūt svarīgākās dzīves prasmes, uzstādīt un sasniegt katram pašam savus personīgos dzīves mērķus. Skolēni skolās mācās, lai iegūtu pilnvērtīgas zināšanas. Nav salīdzināšana un sacensības par augstākām atzīmēm. Neeksistē standartizētas pārbaudes. Skolas videi raksturīga mierīga (bez stresa) un radoša atmosfēra.
Liels pluss ir tas, ka vecāki, skolnieki, studenti, pedagogi ir skaidri informēti un izglītoti par to, ko dara katrs atbalsta speciālists un kā strādā visa atbalsta komanda. Ikviens iesaistītais – skolnieks, students, vecāks, pedagogs zina, kur var saņemt atbalstu, jo ir informēti par speciālista tiešo saikni ar skolnieku.
Psihologa skatījumā, somi savās mācību iestādēs ir izveidojuši vidi, kurā neeksistē mākslīgas vai nejauši radītas uz nopelniem balstītas sistēmas. Nav labāko, sliktāko skolotāju un skolnieku. Tā nav vide, kuru raksturotu konkurence, savstarpēja sacensība, gluži pretēji, sadarbība un fleksibilitāte visos līmeņos ir norma. Līdz ar to, mobingam, otra noniecināšanai, apkaunošanai, noraidīšanai un izslēdzošai uzvedībai sociālos kontekstos, somu mācību iestādēs nav vietas.
Pēc gūtās pieredzes savā darbā, logopēds turpinās vecākus individuāli informēt pa savu nozīmi skolēnu izglītošanā. Pēc iespējas apmeklēs sapulces un ar prezentāciju informēt vecākus par logopēda nozīmi skolēnu izglītošanā, valodas attīstībā un mācību procesa veicināšanā.
No medmāsas skata punkta – somiem ir ļoti droša, ērta un veselību veicinoša darba vide. Piemēram, svaiga gaisa nodrošināšana visas dienas garumā. Tas tiek īstonots ar regulārām starpstundu āra apmeklējumu: tātad mācību stundu ilgums ir 45 min, turklāt starpbrīdis ir 15 min svaigā gaisā. Bērni vienkārši „izskraidās’’ svaigā gaisā, apskābekļo smadzenes, kas veicina domāšanu, lai turpinātu nākamo stundu, un tādas pauzes ir ik pēc 45 min, neatkarīgi no laika apstākļiem – visi bērni ir skolas pagalmā. Vēl viens ļoti nozīmīgs faktors ir veselīgs un sabalansēts uzturs – siltas pusdienas katru dienu, un skolnieks pats var izvēlēties ko likt uz šķīvja. Loti atšķirīgs un nozīmīgs ir bērnu ikdienas kāju atslogošanas veids - tātad bērni Somijā pa skolu staigā bez apaviem, vai nu zeķēs vai basām kājām. Sporta nodarbībā pamatskolnieki visi ir ar basām kājām, kas savā veidā nodrošina higiēnas kontroli un ,,norūdīšanos’’. Vēl viens būtisks faktors ir skolas soli – tātad somu bērni stundās jūtās nepiespiesti un mācību procesu var veikt arī apgulušies uz grīdas, vai arī, sēžot uz bumbām, vai klasiskais variants - sols. Galvenais, lai skolnieks justos brīvi, nepiespiesti un komfortabli.
Skolēniem ar speciālajām vajadzībām nepieciešamības gadījumā tiek nodrošināti asistenti, klasē bez pamatskolotāja var darboties arī skolotāja palīgs. Mācību procesa norise tiek pakārtota atbilstoši katra skolēna speciālajām vajadzībām.
Somijā atbalsta sniegšana ir labi organizēta un ar atbilstošu finansējumu no valsts puses (Izglītības ministrija, Sociālo lietu un veselības ministrija). Atbalsta komandu speciālistiem ir ļoti laba savstarpējā sadarbība. Atbalsta komandas speciālisti atzīmē katra bērna stiprās puses, cenšas savlaicīgi konstatēt problēmu un meklēt atbilstošākās metodes sekmīgākai konkrētā skolēna izglītošanai. Speciālisti vēro bērna vajadzības, viņam esot darbībā dabiskā vidē.
Somijā speciālās izglītības skolotājs ir kā konsultants mācību priekšmetu skolotājiem, starpnieks starp skolēnu un mācību priekšmetu skolotājiem, fokusējas uz skolēna speciālajām vajadzībām. Apspriežot ar mācību priekšmetu skolotājiem, kādas metodes un kādi mācību darba pielāgojumi nepieciešami konkrētajam skolēnam, speciālās izglītības skolotājs palīdz organizēt viņam atbilstošu izglītības iegūšanas procesu. Skolēnam ar speciālajām vajadzībām tiek sastādīts individuālais izglītības plāns. Skolēni ar speciālām vajadzībām var mācīties speciālās klasēs vai pēc iekļaujošās izglītības principa. Pēc pamatizglītības iegūšanas šiem skolēniem speciālās izglītības turpināšana iespējama arī turpmākajos izglītības līmeņos, Skolēniem ir iespēja kārtot eksāmenus vairākos sarežģītības līmeņos.
Pēc apmācībām plānotas vietēja mēroga darba grupu sapulces un semināri, kuru laikā tiks izstrādātas vadlīnijas atbalsta sistēmas izveidei/pilnveidei izglītības iestādēm darbā ar skolēniem, pedagogiem un vecākiem. Tiesa, patlaban grūti paredzēt, kad konkrēti šādi pasākumi tiks organizēti, ņemot vērā situāciju valstī un pasaulē. Galvenais jautājums būs - kā uzlabot atbalsta speciālistu darba mērķtiecīgu organizēšanu, kas ietekmētu darba rezultativitāti, veidojot kompleksu pieeju dažādu grūtību risināšanā skolā.
Apmācību laikā pierādījām Somu un Rumāņu kolēģiem, ka esam draudzīga, jautra, motivēta, uz jaunu zināšanu un prasmju apguvi fokusēta atbalsta komanda no Latvijas. Būtiski pieminēt, ka no Turku atgriezāmies ar jaunām zināšanām un prasmēm, ar kurām vēlamies dalīties ar visiem, kam rūp bērnu un jauniešu garīgā un fiziskā veselība. Turpināsim sadarbību - logopēds – speciālais pedagogs – sociālais pedagogs – psihologs – medmāsa. Vienojoša atbalsta komanda, kura fokusēta uz mazā cilvēciņa labklājību un komfortu, jo tikai strādājot kā komanda mēs varam sniegt labāku atbalstu skolēnam.
Jāpiebilst, ka visi dalībnieki pēc atgriešanās ir ievērojuši sociālo distancēšanos, 14 dienu pašizolācijas nepieciešamību un turpina novērot savu veselības stāvokli.
