Šis būs jau ceturtais gads, kopš Jelgavas novada pašvaldība īsteno Eiropas Sociālā fonda finansētu projektu “PROTI un DARI”, 15–29 gadus veciem jauniešiem, kuri nemācās, nestrādā, neapgūst arodu un nav arī reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kā bezdarbnieki, sniedzot iespēju uzsākt mācības, pilnveidot esošās kompetences, iespējams, pat atrast darbu vai kā citādi mainīt savu dzīvi.
Projekta “PROTI un DARI” (Nr. 8.3.3.0/15/I/001) mērķis ir attīstīt jauniešu prasmes un veicināt viņu iesaisti izglītībā, tajā skaitā aroda apguvē pie amata meistara NVA vai Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotajos “Jauniešu garantijas” projektu pasākumos vai NVA īstenotajos aktīvajos nodarbinātības vai preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos, kā arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā.
“Lielākoties projektā iesaistās jaunieši no 20-24 gadiem. Tās ir jaunās mammas, kurām bērniņš piedzimis salīdzinoši agrā vecumā, tādēļ izglītības iegūšana un personiskās ambīcijas palikušas novārtā. Tie ir puiši, kuri vispārējai izglītībai bieži vien atmetuši ar roku, ticot, ka dzīvei ko krietni noderīgāku smelsies praktiskajā darbā vai pat internetā. Taču apstākļi kaut kādu iemeslu dēļ sakrituši tā, ka šie jaunieši jūtas apmulsuši un iestrēguši savā mazajā pasaulē un dažkārt pat vairs neprot saskatīt izeju no šķietami vienkāršas situācijas,” projekta dalībniekus raksturo viena no divām projekta programmas vadītājām Jelgavas novadā Agnese Lorence.
Projekta “PROTI un DARI” lielākā pievienotā vērtība ir absolūti individuāla pieeja katram dalībniekam. “Pieļauju, ka, piemēram, NVA konsultanti savas noslodzes dēļ tādu nespēj nodrošināt, jo viņu redzeslokā ir visi darba meklētāji, kas reģistrējušies NVA, savukārt mēs strādājam ar ļoti konkrētu mērķgrupu, un tie vienlaicīgi ir tikai daži jaunieši. Jau sākotnējais projekta mērķis paredz iedziļināties katra dalībnieka situācijā, problēmās, stiprajās un vājajās pusēs, piemeklēt individuālu risinājumu. Nevis piedāvāt apmeklēt kursus, kas uz to brīdi pieejami, bet individuāli piemeklēt tieši tādas pilnveides iespējas, kas aktuālas konkrētajam jaunietim konkrētajā situācijā,” stāsta programmas vadītāja.
A.Lorence ar Jelgavas novada jauniešiem šajā projektā strādā jau otro gadu, un viņa spriež, ka aizvien vairāk ir tādu jauniešu, kuri projektā iesaistās jau ar konkrētu redzējumu par vēlamo rezultātu.
“Lai gan nereti tas redzējums un līdz ar to arī vēlamās apmācības var šķist vienveidīgas un pēc sarunām, mūsuprāt, izkristalizējas cits virziens, kas attīstāms, projekta speciālistu uzdevums nav jaunieti par visām varītēm “salauzt” un strikti norādīt, kas darāms, jo tāda viena pareizā ceļa jau nav. Mēs vienkārši cenšamies būt jaunietim klātesoši un ar mums pieejamajiem resursiem atbalstīt viņa profesionālās, sadzīviskās vai jebkādas citas intereses, kas var noderēt turpmākajā dzīves ceļā,” A. Lorence.
Ja iepriekšējos gados jaunieši, kas varētu kvalificēties projektam, lielākoties tika uzrunāti, vadoties pēc NVA sniegtās informācijas vai sadarbojoties ar sociālajiem dienestiem, tad šobrīd jau iezīmējas cita tendence – ceļu uz projektu jaunieši atrod paši. A.Lorence spriež, ka liels nopelns tajā ir mentoram, kas visu projekta laiku strādā ar jauniešiem. Tāpat vērtīgs resurss ir paši projekta dalībnieki – viņu draugu un paziņu lokā gandrīz vienmēr ir vēl vismaz viens divi jaunieši ar līdzīgu dzīvesstāstu un problēmām, un paša pozitīvā pieredze mudina šo iespēju ieteikt arī citiem.
Viens jaunietis projektā ir iesaistīts vidēji 2–6 mēnešus, taču objektīvu iemeslu dēļ pastāv iespēja šo termiņu pagarināt. “Kad pēc jaunieša anketēšanas viņam tiek izstrādāts individuālais plāns, tiek noteikts arī programmas ilgums, un tas atkarīgs gan no jaunieša esošajām kompetencēm, gan izvirzītā mērķa. Ja nepieciešamais atbalsts ir salīdzinoši vienkāršs, piemēram, autovadītāja apliecības iegūšana, tā būs īsa, bet intensīvāka programma; ja situācija ir komplicētāka, arī pilnveidei atvēlētais laiks būs garāks,” teic programmas vadītāja, uzsverot, ka mērķa sasniegšanai tiek noteikts termiņš, nenozīmē, ka pēc tā beigām atbalsts automātiski tiek pārtraukts.
Projekts noslēgsies 2022.gada beigās, taču termiņš, līdz kuram projektā var pagūt iesaistīties jaunieši, iekļaujoties divu mēnešu programmā, ir oktobra beigas. Jaunieši, kuri kvalificējas projektam “PROTI un DARI” un vēlas izmantot viņiem nodrošinātās iespējas, aicināti sazināties ar projekta vadītāju Jelgavas novadā Inesi Skromani pa tālruni +371 26547814 vai e-pastu inese.skromane@jelgavasnovads.lv.
Kopš 2017. gada projektā kopā iesaistījušies 41 jaunietis un šogad plānots iesaistīt vēl 11 jauniešus. Kopējais projekta pieejamais finansējums ir 68 111 EUR. 85 procentus jeb 57 894 EUR finansē Eiropas Sociālais fonds, 15 procenti jeb 10 216 EUR ir valsts budžeta finansējums. No Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras saņemtais finansējums līdz 2020. gada 31. decembrim ir 47 402 EUR
Projektā paredzētais atbalsts jaunietim:
- tiek veikta jauniešu profilēšana, apzinot jaunieša prasmes, intereses un iegūto izglītību, kā arī nosakot attīstības virzienus;
- sadarbībā ar katru jaunieti, balstoties uz tā profilēšanas rezultātiem, tiek izstrādāta viņa individuālā pasākumu programma, kas sastāv no četrām obligātajām komponentēm: personības attīstība, iekļaušanās sabiedrībā, “darba tikums”, mūžizglītības kompetences;
- tiek noslēgta vienošanās ar jaunieti par dalību individuālās pasākumu programmas īstenošanā projekta ietvaros;
- tiek īstenota jaunieša individuālā pasākumu programma līdz 9 mēnešiem ilgā laika periodā, nodrošinot tajā paredzētos pasākumus, kas var ietvert šādas aktivitātes:
- regulārs individuāls mentora atbalsts (ne mazāk kā 20 stundas mēnesī), kura laikā mentors sniedz atbalstu jaunietim individuālās pasākumu programmas īstenošanā;
- formālās un ikdienas mācīšanās;
- speciālistu konsultācijas (psihologs, karjeras konsultants u.c., izņemot ārstniecības personālu);
- dalība pasākumos (nometnes, semināri, sporta aktivitātes, kultūras pasākumi);
- brīvprātīgā darba aktivitātes;
- iesaiste nevalstisko organizāciju un jauniešu centru aktivitātēs, pasākumos un projektos;
- profesijas specifikas iepazīšana, tajā skaitā vizītes uzņēmumos, lai izvēlētos iegūt profesionālo kvalifikāciju vai apgūt arodu pie amata meistara;
- iesaiste vietējās sabiedriskajās aktivitātēs;
- specifiski pasākumi mērķgrupas jauniešiem ar invaliditāti (ar surdotulka, asistenta palīdzību, specializēto transportu).
