Jelgavas novada pašvaldībā jau no 2023. gada uzsākta aktīva Sosnovska latvāņa apkarošana. Sosnovska latvānis ir invazīva augu suga. Invazīvas sugas ir tādas sugas, kas, ievestas svešā vidē, kļūst agresīvas – izkonkurē vietējās sugas un strauji pārņem teritoriju. Saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta informāciju Jelgavas novada teritorijā 2023. gadā bija aptuveni 107 ha zemes (no kurām aptuveni 5,60ha ir pašvaldības īpašumā), kas ir invadētas ar invazīvo augu sugu Sosnovska latvāni.
Lai cīnītos ar latvāņiem Jelgavas novadā izveidota Invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas ekspertu darba grupa septiņu locekļu sastāvā, kuras mērķis ir veicināt invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu veikšanu, kā arī organizēt un koordinēt latvāņu ierobežošanas pasākumus saskaņā ar Latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu organizatorisko plānu Jelgavas novadā 2023. – 2027. gadam. Invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas ekspertu darba grupa 2023. gadā veica latvāņu monitoringu un sadarbībā ar Valsts augu aizsardzības dienestu pārmērīja vairākas zemes vienības, kurās konstatēja latvāņu neesamību vai samazinājumu.
2024. gadā veikti grozījumi Latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumu veikšanas kalendāra grafikā Jelgavas novadā 2023. – 2027. gadam un, atbilstoši Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas datiem, Jelgavas novadā ir 54,4 ha zemes (no kurām aptuveni 3,9ha ir pašvaldības īpašumā), kas ir invadētas ar invazīvo augu sugu Sosnovska latvāni.
Jelgavas novada pašvaldība atgādina, ka zemes īpašniekam – gan pašvaldībai, gan juridiskām un fiziskām personām -, kura apsaimniekotajās zemēs konstatēta latvāņu izplatība, ir pienākums veikt latvāņu apkarošanas pasākumus. Visās invadētajās platībās izmantojama kombinētā latvāņu ierobežošanas metode – bioloģisko, mehānisko un ķīmisko metožu un paņēmienu kombinācijas, ievērojot šādus principus:
- ārpus ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslām primāri ieteicams izmantot ķīmisko ierobežošanas metodi;
- ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās veic mehānisku latvāņu ierobežošanu;
- papildus iepriekš ieteiktajām metodēm, vēlams izmantot bioloģisko ierobežošanas metodi, invadētajās platībās sējot kultūraugus, kas ir konkurētspējīgi ar latvāni.
Latvāņu ierobežošanas pasākumi jāveic ik gadu sākot no to veģetācijas sākuma (ap 20. aprīli) līdz to veģetācijas beigām (ap 1. septembri). Invazīvo augu izplatības ierobežošanas ekspertu grupa katru gadu no 25. jūnija līdz 1. septembrim veic ar latvāni invadēto teritoriju monitoringu. Ja tiek konstatēts vairāk kā viens pieaudzis latvāņa augs ar izveidotu ziedkopu uz 50m2, tad latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumi nav uzskatāmi par veiktiem.
Zemes gabalos, kur latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumi iepriekšējā gadā nav veikti, pašvaldībai ir tiesības veikt latvāņu apkarošanu nākamā kalendārā gada laikā līdz 1. septembrim, izrakstot zemes īpašniekam rēķinu par veiktajiem darbiem.
Latvānis ir no 2 līdz 4 metrus augsts daudzgadīgs monokarps augs ar lapas plātni, kas var būt pat līdz 1,5 m gara. Monokarps nozīmē to, ka augs uzzied, nogatavina sēklas un aiziet bojā. Tātad, ja augs ir sācis ziedēt, nedrīkst tam ļaut nogatavināt un izsēt sēklas. Ja tas izziedējis, „domājot”, ka savu misiju ir veicis un savairojies, latvānis pats atmirst. Tādēļ pēc appļaušanas, lai neatļautu latvāņiem izplatīties tālāk, nepieciešams sadedzināt ziedkopas. Šāds radikāls pasākums nepieciešams latvāņa izteikto vairošanās spēju dēļ.