Lai nodrošinātu Bramberģes muižas kungu mājas kultūras mantojuma vērtību saglabāšanu, muižā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Jelgavas novada pašvaldības finansiālu atbalstu aizritēs vēsturisko logu restaurācija. Biedrība “Bramberģes muiža”, kurā darbojas laulātais pāris Ilze un Gunārs Pavloviči”, kopš 2017. gada Glūdas pagastā apsaimnieko un atjauno vēsturisko muižu. Saimnieki apzinās, ka muižas labiekārtošanā jāiegulda ne vien laiks, bet arī ievērojami finansiālie līdzekļi, bet tas viņus neaptur no mērķa – atdzīvināt muižā dzīvību un padarīt to par nozīmīgu tūrisma objektu.
Ilze un Gunārs Pavloviči Bramberģes muižu savā īpašumā iegādājās 2017. gadā. Līdz šim muižas kompleksā veikti apjomīgi apkārtnes sakopšanas darbi, īpašumam ierīkots elektropieslēgums, veikti konservācijas pasākumi, lai saglabātu vēsturiskās liecības un veikti priekšdarbi kungu mājas jumta seguma nomaiņai (tehniskās apsekošanas atzinums, rekonstrukcijas projekts). Tāpat uzsākts darbs, lai atdzīvinātu teritorijā esošo dziļurbumu, kas nodrošinās ūdensapgādi muižas kompleksā. Savukārt nupat apstiprinātais Valsts Kultūrkapitāla fonda projekts nodrošinās un aizsāks muižā vēsturisko logu restaurāciju.
“Logu rekonstrukciju vadīs Guntars Upenieks, pieaicinot vitrāžistu Agri Buteli un kalēju Juri Galvānu. Muižas kungu mājas logi ir ar 17. gs. baroka perioda dzīvojamo ēku logailām raksturīgu dalījumu. Ārējā vērtnē ir iestrādāta stikla vitrāža ar svina dzīslojumu, vēja stieņiem un kaltām dekoratīvām alvotām eņģēm, kas ir spilgts tā laikmeta unikāls paraugs Latvijas arhitektūras vēsturē. Šāda veida logi vairs nav sastopami Latvijā, tādēļ ir svarīgi tos rekonstruēt. Ja epidemioloģiskā situācija ļaus, tad paralēli logu restaurācijai esam iecerējuši logu montāžas dienā muižā arī pasākumu – atvērto meistardarbnīcu, kuru varēs ikviens apmeklēt, iepazīties ar muižas vēsturi un meistari dalīsies savā pieredzē, kā logi ir tapuši. Projekta gaitā plānots rekonstruēt 2 koka logus”, skaidro muižas īpašniece Ilze Pavloviča.
Bramberģes muižas mūra ēku komplekss ir unikāls manierisma estētikas paraugs, kas kā stils dažādu apstākļu sakritības dēļ nav tik populārs Latvijas arhitektūras vēsturē, lai gan savas apbūves un vēstures dēļ noteikti ir nozīmīgas uzmanības vērts. Muižas izcelsme saistāma ar hercoga Jēkaba laikiem un laika griežos piedzīvojusi dažādus saimniekus un to izpratnes par šī kultūras mantojuma saglabāšanu. Arhitekts P. Blūms muižas mūra ēku kompleksu datē ar 16.-17.gs. miju līdz 17.gs. vidum, savukārt mākslas zinātnieks O. Spārītis raksta: “spilgtākie Latvijā saglabājušies manierisma estētikas paraugi rezidenču arhitektūras jomā ir Bauskas ordeņa pils piebūve (16.gs.80-90. gadi) un Bramberģes muižas komplekss (17.gs.pirmā puse)”.
Bramberģes muižas saimnieku mērķis ir Bramberģes muižas kompleksu izveidot par vietu ar daudzveidīgu kultūras dzīves norisi un pieejamību plašam interesentu lokam, lai atvērtu durvis dažādu pasākumu norisei, t.sk. restaurācijas atvērtajām darbnīcām.
Kopējais projekta finansējums ir 8530 EUR, no kura publiskais finansējums ir 3450 EUR, Jelgavas novada pašvaldības – 3000 EUR, pārējo daļu sastāda pašu īpašnieku finansiālie ieguldījumi.
Foto: Ilze Pavloviča
