Izglītība Novada ziņas Projekti
Zaļā muiža

Šī gada decembrī plānots uzsākt Zaļenieku muižas pils 19. gadsimta 20. gados izgatavoto ieejas ārdurvju restaurāciju, atgriežot durvīm to sākotnējās tehniskās un vizuālās kvalitātes, tostarp atbilstošus furnitūras elementus – rokturus, eņģes, slēdzeņu mehānismu, saglabājot to kultūrvēsturisko vērtību un autentiskumu nākamajām paaudzēm.

Zaļenieku muižas pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā celta laikā no 1768. līdz 1775. gadam pēc Kurzemes hercoga galma arhitekta Severīna Jensena projekta kā hercogu Bīronu medību rezidence. Kopš 1920. gada pils kalpo izglītības iestāžu vajadzībām. Pašlaik pilī darbojas Zaļenieku komerciālā un amatniecības vidusskola. 2025. gadā pils atzīmēs 250 gadu jubileju, bet kopš pils telpās ir ierīkota skola – būs aizritējuši 105 gadi.

Divviru ārējās un iekšējās durvis laika gaitā nonākušas ļoti sliktā tehniskā un vizuālā stāvoklī, proti, zudis slieksnis, noslīdējusi kārba, apzāģētas vērtņu apakšas, pārveidoti pildiņi. Projekta ietaros plānota pils galveno ieejas ārdurvju komplekta – četru vērtņu un kārbas - kompleksa restaurācija, pilnībā atgriežot durvīm to sākotnējās tehniskās un estētiskās īpašības. Plānots, ka atjaunošanas darbos restauratora virsvadībā iesaistīsies arī Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolas Restaurācijas un Kokizstrādājumu izgatavošanas programmas audzēkņi un pedagogi.

Kopš 2005. gada pilī notikušie izpētes un restaurācijas pasākumi ļāvuši skaidrāk apzināt līdz mūsu dienām nonākušās arhitektūras, mākslas un būvgaldniecības vērtības un iespēju robežās uzsākt atsevišķus konservācijas un restaurācijas darbus. Neraugoties uz bojājumiem, ko Zaļenieku muižas pils pieredzējusi 20. gadsimta 2. pusē un pārbūvēm, ēkā joprojām ir ievērojams skaits arhitektoniski nozīmīgu oriģinālelementu, piemēram, griestu rotājumi jeb plafoni, interjera daudzkrāsu apdare, kāpnes, durvis, kas citviet Latvijas muižās ir retums, tādēļ pils vērtējama kā izcils Kurzemes hercogistes arhitektūras paraugs. Līdz mūsdienām saglabātie vēsturiskie koka elementi arhitektūrā ir amatniecības mantojums, kā arī sava laika meistaru prasmju apliecinājums, kuru vēlamies saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm.

Galveno ieejas durvju restaurāciju līdzfinansē Valsts Kultūrkapitāla fonds un Jelgavas novada pašvaldība. Projekta kopējais finansējums ir 13 627,88 eiro, Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzfinansējums – 10 000 eiro. Plānots, ka darbi tiks beigti līdz nākamā gada jūnija beigām.

Valsts kultūrkapitāla fonda logo