Projekti
Iepazīstas ar Zviedru pieredzi izglītības nodrošināšanā lauku apvidos

Ziemeļu Ministru padomes projekta “Ziemeļvalstu – Baltijas valstu sadarbība izglītības sistēmu uzlabošanai” ietvaros Jelgavas novada Izglītības pārvaldes pārstāvji oktobra vidū apmeklēja Vesterbotenas reģionu Zviedrijā, lai iepazītos ar mācību procesa organizāciju šajā apvidū. Vesterbotenas reģions atrodas Zviedrijas ziemeļu daļā un aizņem vairāk nekā 55 000 kvadrātkilometru un tajā ir 15 pašvaldības ar aptuveni 260 000 iedzīvotājiem.

Kā norāda Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Avotiņa – projekta sadarbības reģiona izaicinājumi izglītības jomā ir līdzīgi mūsējiem. ”Arī viņiem ir skolas, kur skolēnu skaits ir neliels un dažbrīd nepietiekams, kas vien parāda, ka lauku skolu problēmas nav vien tikai mūsu valsts problēma. Patiesībā tas, ko skaidroja mūsu zviedru kolēģi, lika padomāt par procesiem plašāk. Viņi uzskata, ka tendence iedzīvotājiem koncentrēties pilsētās ir globāla parādība un ar to saskarsies daudzas valstis visā pasaulē tuvāko 50 gadu laikā,” norāda G. Avotiņa.

“Mūsu projekta partneru pēdējie ekonomiskie pētījumi liecina, ka pašvaldībai nepieciešami vismaz 10 000 iedzīvotāji, lai nodrošinātu efektīvu skolu sistēmu un vismaz 20 000 iedzīvotāji, lai tai būtu attīstības kapacitāte, kuras patlaban sadarbības reģionā izpilda vien divas pašvaldības. Vienlaikus zviedri ļoti nopietni  attiecas pret prasību pēc vienādām iespējām visiem – tas nozīmē, ka izglītības kvalitātei skolā ar 40 bērniem jābūt tādai pašai kā lielajā pilsētas skolā un tas, ko parādīja mūsu projekta partneri – mazs var būt kvalitatīvs gan tādā ziņā kā labvēlīga vide, integrējot parastā skolā bērnu ar attīstības traucējumiem, gan kopumā mācību sasniegumu ziņā. Lai gan tajā pašā laikā, protams, mazas skolas uzturēšana finansiāli ir izaicinājums arī šajā valstī ar vienu no augstākajiem labklājības standartiem pasaulē,” teic G.Avotiņa, piebilstot, ka sadarbības reģionā kā viens no pozitīviem piemēriem tiek minēta Sorsele pašvaldība, kur iedzīvotāju blīvums pat nav viens cilvēks uz kvadrātkilometru, bet tieši tā atzīta kā viena no veiksmīgākajām skolu sistēmām pirms dažiem gadiem.

Vizītes laikā pašvaldības pārstāvjiem bija iespēja apmeklēt sākumskolu Lukseles pašvaldībā, kurā mācās nedaudz vairāk kā 40 bērnu, no tiem teju puse pirmsskolas grupā, savukārt pārējie no 1.-6. klasei. “Mācību process šajā skolā tiek organizēts līdzīgi tam, kā tas dažbrīd notiek pie mums – arī viņiem ir apvienotās klases. Un, kā norāda paši zviedru pedagogi, tas automātiski nenozīmē sliktāku izglītību. Gluži pretēji, liekot kopā, piemēram, 1. un 3. klasi, ir redzams, ka pirmklasnieki, vērojot vecākos skolas biedrus mācāmies, redz mācību procesu vecākā klasē un tādējādi mācās gan savu priekšmetu, gan gūst pieredzi par to, kas būs darāms, kad paši nonāks trešajā klasē. Protams, tik maza skola nevar atļauties dārgas iekārtas, tomēr vai tas maz vajadzīgs?”, taujā G.Avotiņa. Viņa turpina: “Konkrētās skolas un tai līdzīgo gadījumā zviedri atraduši risinājumu – tā vietā, lai katru mazo skolu censtos aprīkot ar nesamērīgi dārgām iekārtām, kurām nebūs iespējams radīt arī pienācīgu noslodzi, piemēram, amatu mācības kabinetu, tā vietā kvalitatīvi aprīko kādu lielāku skolu, uz kur reizi nedēļā atved bērnus no mazās skolas. Principā risinājums ir pareizs mācību noslodzes plānojums.” Daloties pieredzē ar redzēto, novada Izglītības pārvaldes vadītāja vērš uzmanību uz faktu, ka arī Zviedrijā ir grūti atrast pedagogus lauku skolām. “Lai cik dīvaini tas nebūtu, viņiem tas nav algas jautājums, kā tas ir pie mums, jo atalgojums laukos un pilsētā viņiem ir caurmērā līdzīgs un kopumā pielīdzināms kaimiņvalsts Somijas pedagogu atalgojumam. Bet dīvainā kārtā, ja Somijā pedagoga amats ir prestižs un uz to ir konkurss, tad Zviedrijā tā tas nav un šajā arodā ir teju 5 000 liels darbinieku deficīts. Šis arī ir viens no iemesliem, kā paši zviedri norāda, kādēļ lauku apvidos viņi ir spiesti apvienot un optimizēt resursus, lai nodrošinātu mācību procesu,” secina G.Avotiņa. 

Projekta ietvaros paredzēta vēl viena pieredzes apmaiņas vizīte nākamā gada aprīlī uz Somiju.

Projekta vadošais partneris: Jelgavas novada pašvaldība. 

Projekta partneri: Vesterbotenas reģiona padome (Zviedrija), Baltijas jūras attīstības biedrība (Somija).

Projekta kopējās izmaksas: 10 833.33 EUR, Ziemeļu Ministru padomes finansējums 60% - 6 500 EUR; Jelgavas novada pašvaldības finansējums 40% - 4 333.33 EUR.

Galvenās aktivitātes ir pieredzes apmaiņas vizītes izglītības kvalitātes nodrošināšanas un ilgtspējas jautājumos Zviedrijā (17.-20.10.2016.) un Somijā (03.-06.04.2017.).

attels