3. februārī aizvadīti Mārītes Putniņas grāmatas “Zaļā muiža” atvēršanas svētki. Grāmata, kurā aprakstīta pils vēsture, interesentiem būs pieejama novada bibliotēkās.
Mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis: “Zaļāsmuižas pilij, tāpat kā Rundāles pilij, ir paveicies, tā pieder Kurzemes hercogu rezidencēm, kas nav ne degusi, ne tikusi totāli pārbūvēta. Tai veicies arī ar to, ka ēkai ir jēgpilna, ar kultūras mantojuma saglabāšanu saistīta funkcija. Hercoga arhitekta Severīna Jensena celtne ilgstoši izmantota kā mācību iestāde, taču kopš 2013.gada tā ieguvusi jaunu profilu kā Zaļenieku komerciālā un amatniecības vidusskola. Visā pasaule pamazām atmirstot amatniecības prasmēm, tai roku darba virtuozitātei, kas ir noteikusi iepriekšējo gadsimtu lietišķi dekoratīvās mākslas spožos sasniegumus, šāda ievirze ir kļuvusi īpaši reta un vajadzīga. 2019.gada 20.novembrī atklātais Restauratoru nams vēl vairāk sekmē jaunu speciālistu veidošanos, kas varēs darboties grūtajā, bet godpilnajā kultūras mantojuma kopšanas laukā.
3.februārī Zaļāsmuižas pilī svinīgā gaisotnē tika atzīmēti divi notikumi. Tika atvērta Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes inspektores Mārītes Putniņas grāmata, kas veltīta šim nozīmīgajam arhitektūras piemineklim un ļauj saprast tā vietu Latvijas mākslas vēsturē un 20. gadsimtā jūtami paplicinātajā piļu mantojuma grupā. Savukārt mākslinieces Ievas Soprānes darinātā Zaļāsmuižas īpašnieka Alekša fon Šepinga dēla Alekša portreta kopija palīdzēs ienest pils interjerā kaut ko no iepriekšējo gadsimtu auras. Pils fasādes un sākotnējā krāsojuma pilnīga atjaunošana un interjeru restaurācijas turpināšana stāv priekšā un ļauj cerēt uz nākošiem priecīgiem notikumiem Zaļāsmuižas dzīves hronikā.”
Projekts par grāmatas “Zaļā muiža” izdošanu realizēts 2022.gada Valsts kultūrkapitāla fonda 3. kultūras projektu konkursa Kultūras mantojuma nozares ietvaros.
