Dziesmu un deju svētki Kultūra

2. jūlijā aizvadīts XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku dalībnieku gājiens “Novadu dižošanās”, pulcējot vairāk nekā 40 tūkstošus svētku dalībnieku. Viņu vidū kupli pārstāvēts arī Jelgavas novads.

Dziesmu un deju svētku gājienā Jelgavas novada kultūrzīme bija ilggadējā deju kolektīvu un Deju svētku Goda virsvadītāja un par  Zemgales deju ķēniņu dēvētā Viļa Ozola godināšana viņa simtgadē. Ar savām radītajām sadzīves dejām, dziedātajām vitālajām dziesmām un ziņģēm, Vilis Ozols ir atstājis neizdzēšamas pēdas latviešu tautas dejas vēsturē, Dziesmu un deju svētku tradīcijā  un visas Latvijas kultūras vēstures ceļā.

Jelgavas novadu Dziesmu un deju svētki

Gājiena goda vietu ieņēma Viļa Ozola dēla ģimene – Uldis un Līga Ozoli, kuri caur dejotprieku nes dejas tradīciju nākamajām paaudzēm. Kopā ar V. Ozola ģimeni, kā paaudžu pārmantojamības simbols, gājienā devās arī Jelgavas novada gados vecākais deju kolektīvu dalībnieks Mārtiņš Karelis ar kundzi Dainu no senioru deju kolektīva “Brūklenājs”. Simboliski, ka tieši viņi savas dejas gaitas sāka Viļa Ozola dibinātajā kolektīvā “Jaunība”, kā pirmā sastāva dalībnieki. Kopā ar saviem vecākiem gājienā devās Jelgavas novada deju kolektīvu virsvadītāja Ieva Karele, kā arī jaunākā novada kolektīvu dalībniece Samanta Šuktere no jauniešu deju kolektīva “Trādirīdis”.

Jelgavas novada kolektīvu svētku gājiena centrālais simbols bija ozolu vītne un ozollapu vainagi, kas rotāja visu paaudžu vīru galvas. Visi kolektīvu dalībnieki tērpās Zemgales tautas tērpos, tādējādi godinot Zemgales kultūrvēsturiskās vērtības.

Priecīga diena kultūras dzīvē bija 1.jūlijs, jo Jelgavas novada senioru jauktais koris “Gaisma” diriģentes Sanitas Šefleres vadībā ieguva 1.vietu XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku konkursā “Koru kari” senioru koru grupā. Sveicam un lepojamies!

Koris "Gaisma"

Jelgavas novadu svētkos pārstāv 662 dalībnieki no 34 kolektīviem, tostarp - septiņpadsmit deju kolektīvi, seši kori, pieci vokālie ansambļi, mazākumtautību folkloras kopa, piecas tautas lietišķās mākslas studijas.

 

Foto: Jānis Pipars. Latvijas Nacionālā kultūras centra arhīvs