Augusta beigās un septembrī Jelgavas novadā norisināsies festivāls “Zemgales ērģeles 2024” – kultūras notikumu cikls, kas cels godā šī novada vēsturiskās ērģeles un turpinās 2011.–2017. gadā izskanējušo Zemgales ērģeļmūzikas festivālu Jelgavas apkaimē. Šogad festivāla notikumi gaidāmi trīs Jelgavas novada dievnamos – Kalnciema jeb Kalnciema-Klīves, Zaļenieku Zaļās draudzes un Sesavas baznīcā. Visi trīs sakrālās kultūras tempļi var lepoties ar ērģelēm, kuras ir ne tikai vēsturiski, bet arī mākslinieciski ievērojamas Latvijas mērogā. Tās pārstāv dažādus meistarus, laikmetus un stilus, taču visas būvētas koncertiskā garā un rādās piemērotas plašam un daudzveidīgam repertuāram.
Atšķirībā no citiem ērģeļu svētkiem, kas līdz šim ritējuši un turpina ritēt Latvijā, festivāls “Zemgales ērģeles 2024” ļaus baudīt ne tikai koncertus. Pasākumu ciklu iesāks populārzinātniska konference “Latvijas vēsturiskās ērģeles un to būvētāji” Kalnciema dievnamā 24. augustā plkst. 12–18.30. Tā adresēta visiem Latvijas seno ērģeļu interesentiem un piedāvās gan lietpratēju stāstījumus, gan arī iespēju sarunāties par mūsu ērģeļmākslas mantojumu. Par Latvijas ērģeļu un ērģeļmeistaru likteņiem referēs starptautiski atzītais ērģeļu eksperts Jērans Grāns (Göran Grahn) no Zviedrijas, kā arī vairāki ērģeļu eksperti no Latvijas – ērģeļbūvētājs Jānis Kalniņš, ērģeļu restauratori Mikus Dzenītis un Alvis Melbārdis, ērģelnieki Aivars Kalējs, Jānis Karpovičs un Ivars Lūsis. Priekšlasījumiem sekos apmēram stundu gara saruna jeb diskusija par vēsturisko ērģeļu izpētes un saglabāšanas problēmām mūsdienu Latvijā.
24. augustā Kalnciema dievnamā Valgundes pagastā lemts izskanēt arī ērģeļmūzikas koncertam “Tīrā ērģeļmūzika. Atkalredzēšanās prieks”; to plkst. 19 sniegs starptautiski pazīstamas mākslinieces – profesore Vita Kalnciema un viņas meita Liene Andreta Kalnciema, kuras muzicēs arī duetā. Koncerta programmā iecerēts skandēt dažādu valstu, stilu un laikmetu skaņražu gara augļus, sākot ar Johanu Sebastiānu Bahu un turpinot ar Marģeri Zariņu, Lūciju Garūtu, Imantu Zemzari, ungāru komponistu Žoltu Gārdoņji, Georgu Frīdrihu Hendeli, Edvardu Elgāru un Jēkabu Mediņu, kurš, starp citu, bija galvenais ērģelnieks Kalnciema-Klīves draudzē 20. gs. 20.–30. gados. Koncerts ir mākslinieču velte ne vien Kalnciema dievnama ērģelēm to jubilejā, bet arī Zemgales ērģeļsvētku atjaunotnei, par ko liecina arī koncerta nosaukums.
14. septembrī plkst. 19 Zaļās draudzes dievnamā Zaļeniekos gaidāms koncerts “Baroks un latvieši”, kurā ērģelēs izcilā Kristīne Adamaite. Arī viņas programma solās būt daudzveidīga: skanēs J. S. Baha, Dītriha Bukstehūdes, M. Zariņa, Georga Bēma, Andreja Mārtiņa Grīnberga un Alfrēda Kalniņa opusi.
Festivāls noslēgsies 28. septembrī plkst. 19 Sesavas dievnamā Elejas pagastā ar ērģeļmūzikas un vokālās kamermūzikas koncertu “Skaņu plīvura apvītie”. Mūzikas daili svinēs apdāvinātie jaunāko paaudžu mākslinieki soprāns Anete Viļuma un ērģelnieks Jānis Karpovičs, kuri piedāvās tikai un vienīgi Latvijā dzimušus un latviešu komponistu darinātus skaņurakstus, kurus auduši komponisti Helmers Pavasars, Jānis Kalniņš, A. Kalniņš, Romualds Jermaks, Rīgas vācu skaņradis Johans Gotfrīds Mītels un arī Rihards Dubra, kurš šogad nosvinēja savus sešdesmit.
Katrā koncertā gaidāms arī stāstījums par konkrēto instrumentu un ērģeļu iepazīšana tuvplānā (demonstrācija), aicinot interesentus balkonā.
Svētkus “Zemgales ērģeles 2024” caurauž turpinājuma, turpināšanās motīvs. Pirmkārt, “Zemgales ērģeles 2024” turpina Zemgales ērģeļsvētku tradīciju Jelgavas novadā un Zemgalē kopumā. Otrkārt, festivālā šogad tiks iezīmēta Kalnciema dievnama ērģeļu 90. gadskārta, kas apliecina to, ka šī instrumenta dzīve turpinās daudzus gadus, spītējot visām vēsturiskajām kolīzijām un apstākļiem. Un – visbeidzot – festivāla iecere apliecina arī Latvijas ērģeļkultūras un tās dažādu šķautņu turpināšanos plašā nozīmju spektrā. To redzam jau svētku koncertu programmā, kur blakus atrodam senu liturģisko tekstu, agro baroku un visjaunākās paaudzes latviešu skaņražu veikumu (Andrejs Mārtiņš Grīnbergs dzimis 2001. gadā). Vēl programmā dzirdēsim agrāko gadsimtu mūzikas motīvu pārmantošanos vai atbalsošanos Marģera Zariņa mūzikā, kurā stilizēti baroka skaņumākslas izteiksmes līdzekļi. Tāpat turpinājuma motīvu ieraugām dažādajās ērģelnieku paaudzēs: līdzās Vitai Kalnciemai, bez kuras latviešu ērģeļvide nav iedomājama jau daudzus gadus, spēlē arī viens no jaunākajiem Latvijas koncertērģelniekiem – Jānis Karpovičs. Savukārt V. Kalnciemas un Lienes Andretas Kalnciemas – mātes un meitas – muzikālie dialogi rāda profesionālu pārmantotību vienā dzimtā. K. Adamaites un V. Kalnciemas dalība festivālā simboliski kalpo par tiltu starp šogad iecerēto un 2017. gadā izskanējušo Zemgales ērģeļu festivālu, jo šīs mākslinieces koncertējušas arī pirmajā “Zemgales ērģeļu” festivāla cēlienā. Protams, turpināšanās tēma tiks apspēlēta arī konferencē, runājot gan par konkrētu instrumentu likteņiem un atdzimšanu, gan ērģeļbūvi Latvijā no senatnes līdz mūsu dienām.
Ieeja festivāla pasākumos bez maksas, bet vēlami ziedojumi draudzēm. Festivālu rīko Jelgavas novada pašvaldība sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu, Kalnciema muzeju un dievnamu draudzēm.
Festivāla ērģeles
Mūsdienu Jelgavas novadā ir kopumā pieci instrumenti no ērģeļu un tām radniecīgu instrumentu saimes: trīs vēsturiskās ērģeles, viens pozitīvs un harmonijs, ja neskaita digitālās ērģeles, kuras vien daļēji iespējams uzskatīt par mūzikas instrumentu. Jāpaskaidro, ka “vēsturiskās ērģeles” ir nevis vienkārši ērģeles, kas ir kaut kādā ziņā vēsturiskas, bet gan konkrēts jēdziens, ar kuru speciālisti saprot ērģeles, kas būvētas Latvijā vai īpaši Latvijai līdz 1945. gadam, kad ērģeļbūve Latvijā tika pārtraukta padomju okupācijas dēļ. Jelgavas novada trīs vēsturiskās stabuļu ērģeles skan Kalnciema, Sesavas un Zaļenieku Zaļās draudzes dievnamos, un šie instrumenti ir ne vien kultūrvēsturiski, bet – galvenais – arī mākslinieciski ļoti nozīmīgi kā Zemgalei, tā arī visai Latvijai; visas trīs ērģeles ir izteikti koncertiskas – tās piedāvā apjomīgu un daudzveidīgu reģistru jeb tembru klāstu un spēles tehniskās iespējas, kas savukārt paver plašas iespējas variēt repertuāru, izceļot arī konkrēto ērģeļu savstarpējās stilistiskās atšķirības. Tāpēc šķiet loģiski, ka tieši šie Jelgavas novada instrumenti izvēlēti arī “Zemgales ērģeļu 2024” koncertiem.
Kalnciema baznīcas ērģeles 1934. gadā būvējis ievērojamais latviešu ērģeļmeistars Andrejs Sūnāklis, un mūsdienās Kalnciema instruments ir vienīgais kopumā autentiski saglabātais šī meistara opuss – pārējie vai nu gājuši bojā Otrā pasaules kara un padomju laikā vai arī tikuši būtiski pārbūvēti un pārvietoti. Šīs ērģeles arī palikušas gandrīz vienīgās visā Zemgalē un Sēlijā, kuras, ne reizi nepārbūvētas un neizpostītas, pārstāv latviešu ērģeļbūves ražīgāko posmu – laiku starp abiem pasaules kariem. Laikā, kad ērģeles būvētas, Kalnciema-Klīves draudzes mūzikas dzīvi vadīja komponists Jēkabs Mediņš, un, iespējams, tieši viņa prasīgums noteicis to, ka salīdzinoši nelielā instrumenta piedāvātā tembru un spēles iespēju palete tālu pārsniedz mazas lauku draudzes liturģiskās vajadzības; tā skanējums ir neparasti spožs un spēcīgs, bet netrūkst arī klusu, niansētu balsu. Šīs ērģeles būvētas postromantisma stilistikā (vēlīnais romantisms ar neobaroka iezīmēm) un ir vienīgās šī stilistiskā virziena pārstāves Jelgavas novadā, kā arī vienas no divām vai trim visā Zemgalē. Uz šīm ērģelēm iespējams atskaņot arī opusus, kas parasti izskan uz lielām ērģelēm, un te labi skan tiklab baroks, kā arī brāzmainais romantisms un mūsdienu mūzika. Ērģeles pārrauga meistars Mikus Dzenītis.
Zaļenieku Zaļās draudzes baznīcas ērģeles 1862. gadā būvējis ievērojamais Kurzemes ērģeļmeistars Karls Pēters Oto Hermanis, kura ērģeles rodamas vairākās Latvijas baznīcās. Zaļeniekos klausāms lielākais un neapšaubāmi labākais viņa instruments, kurš arī saglabājies teju pilnībā autentisks, ieskaitot absolūti lielāko daļu stabuļu, kas daudzviet zudušas. Kā to atzinuši daudzi ērģelnieki un ērģeļu eksperti, šī instrumenta skanējums ir ārkārtīgi savdabīgs, tembrāli raksturīgs un pat ierakstos nav sajaucams ne ar vienām citām Latvijas ērģelēm. Zaļenieku ērģeles var lepoties arī ar Latvijā ļoti retu reģistru Vox humana (‘cilvēka balss’), kādu nesastapsim arī nevienās citās K. Hermaņa būvētās ērģelēs. Zaļenieku instruments būvēts vēlā romantisma stilā, kuru raksturo silta, kupla un virstoņiem bagāta tembrālo krāsu palete. Ērģeles pārrauga ērģeļmeistars Jānis Kalniņš.
Sesavas dievnamā skan ērģeles, kuras 1860. gadā būvējis Rīgas meistars Augusts Martins – pēc ekspertu atzinuma, labākais ērģeļbūvētājs mūsdienu Latvijas teritorijā, vismaz savā laikā – 19. gadsimtā – noteikti. Un varam lepoties, ka Sesavas ērģeles ir šī meistara otrs lielākais darbs (tūlīt aiz Rīgas Jaunā Sv. Ģertrūdes dievnama ērģelēm) un pats lielākais darbs, kurš joprojām skan savā sākotnējā vietā (un tas ir ļoti būtiski, jo ērģeles būvē konkrētai telpai). Turklāt Sesavas dievnams ir izslavēts ar izcilu akustiku – ierakstus tajā veikuši tādi mākslinieki kā, piemēram, Sergejs Jēgers un Sinfonietta Riga. Sesavas ērģeles ir gandrīz Zaļās draudzes ērģeļu vienaudzes, taču abi instrumenti ir ļoti atšķirīgi. Atšķirībā no Zaļenieku ērģelēm Sesavas instrumenta tembri ir asāki, noteiktāki, un tajos vēlais romantisms sadzīvo ar baroka intonācijām, ar ko arī instruments ir unikāls Latvijas mērogā. Turklāt Sesavas ērģeles ir vienas no pašām lielākajām un līdz ar to tembrāli bagātākajām visā Latvijas provincē, pārspējot arī daudzu pilsētu ērģeles. Tiesa, senais un ļoti vērtīgais instruments daudz cietis 20. gadsimta vētrās, taču kopš 2007. gada draudze to pakāpeniski atjauno, un pašā pēdējā laikā – lielā mērā 2023. gadā, bet ar papildinājumiem vēl šī gada sākumā – ticis pabeigts ļoti būtisks ērģeļu atjaunošanas posms, pateicoties kuram, šis instruments skan tā, kā tas nebija skanējis kopš pēckara gadiem, protams, paveroties arī gluži jaunām koncertiespējām. Ērģeles pārrauga ērģeļmeistars Alvis Melbārdis.
Informāciju sagatavoja festivāla mākslinieciskais vadītājs Dāvis Beitlers