Astoņi Jelgavas novada pašvaldības dienas centru vadītāji no 27.- 29. novembrim devās uz Paņevežiem, kur projekta ietvaros kopā ar lietuviešu kolēģiem piedalījās 3 dienu apmācībās mentoriem darbā ar cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām.
Apmācību kurss balstījās uz projektā pieaicināto ekspertu izstrādāto metodisko rokasgrāmatu mentoriem. Rokasgrāmata veidota kā palīglīdzeklis mentora darbā, piemēram, skaidrojot, ko darīt ārkārtas situācijās vai kam jāpievērš uzmanība, nodarbinot cilvēku ar īpašām vajadzībām u.c.
Iegūtās zināšanas mentori varēs pielietot praksē, apmācot dažādām prasmēm cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Tiek sagaidīta arī atgriezeniskā saite, lai saprastu, kā metodes darbojas dzīvē un sadarbībā ar ekspertiem plānots papildināt rokasgrāmatu ar trūkstošo informāciju.
Marta beigās uz šādām pašām nodarbībām dosies otra grupa no Jelgavas novada pašvaldības - 7 cilvēku sastāvā.
Līdz februāra beigām projekta ietvaros tiks iegādāts aprīkojums darbnīcām, kuras tiks iekārtotas dienas centros, lai varētu uzsākt praktiskās nodarbības. Paredzēts organizēt radošās nodarbības cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām mentora pavadībā, un rezultātā - aptuveni 80 cilvēki ar īpašajām vajadzībām (tai skaitā no Jelgavas novada 30) apgūs jaunas prasmes.
Pavisam projekta ietvaros paredzēts apmācīt 40 mentorus (tajā skaitā 15 no Latvijas), kas iedalīti divās potenciālo mentoru grupās. Katrā no tām apvienoti 20 dalībnieki gan no Latvijas, gan Lietuvas, kas ļauj veidot sakarus un dalīties pieredzē. Katra grupa apmeklēs 3 dienu garu teorētisko apmācību kursu, kas balstīsies uz izstrādāto Mentoru metodisko rokasgrāmatu. Apmācības vada projektā pieaicinātie eksperti, kuri izstrādā metodoloģiju.
Projekta mērķis: ir palīdzēt personām ar invaliditāti iekļauties darba tirgū, uzlabot šīs mērķa grupas sociālo integrāciju un padarīt pieejamākas apmācības, kas nodrošinās jaunas profesionālās prasmes.
Projekta partneri: Jelgavas novada pašvaldība, Lietuvas mākslas inkubators, un Paņevežas izglītības centrs.
Pieredzes stāsts no apmācību dalībnieka
- Ko es ieguvu no apmācībām?
Zināšanas par biežāk sastopamām nervu slimībām. Kā jūtas un kā izturas cilvēks ar invaliditāti, ja viņam ir slimības saasinājums. Kā jārīkojas mums, ja gribam palīdzēt cilvēkam ar invaliditāti. Nevis jāiejaucas ar savu darbību un padomiem, tā radot diskomfortu, bet jājautā un jāsagaida atbilde.
Pirmās dienas atziņas:
- visatļautība nav pieļaujama ne cilvēkiem bez invaliditātes, ne arī cilvēkiem ar invaliditāti;
- katrs cilvēks ir unikāls, ar savām prasmēm, mums tikai vajag palīdzēt tās saskatīt un radīt piemērotus darba apstākļus;
- cilvēks ar invaliditāti nav jāžēlo, bet ar viņu jākomunicē, atbilstoši viņa attīstības līmenim, fiziskām un garīgām iespējām.
Otrās dienas atziņas:
- lai cilvēki ar invaliditāti labi justos, saņemot pakalpojumu, ir jāapzina katra indivīda vajadzības, fiziskie un slimību radītie ierobežojumi;
- sadzīves un darba apstākļi jārada pēc iespējas vienkāršāki, jābūt piemērotiem darba rīkiem, telpa un apkārtējie apstākļi ( skaņa, gaisma, oža) nedrīkst radīt diskomfortu;
- lai neapmaldītos veicamajos uzdevumos, vienmēr ir jāatrod prioritāte ar kuru sākam.
Trešās dienas atziņas:
- lai izprastu cilvēku ar invaliditāti, ir jāzina viņa slimība, rīcība slimības saasināšanas gadījumā, lai palīdzētu nevis kaitētu;
- sabiedrība ir jāizglīto, jārāda pozitīvie piemēri, lai mainītos stereotipi par cilvēkiem ar invaliditāti;
- mēs neviens neesam pasargāti no garīgām un fiziskām saslimšanām, kuras var izraisīt invaliditāti.
-
Kā es to varu izmantot savā darbā?
Ļoti noderīgs bija Māra stāstījums par garīgām slimībām, kādas ir slimnieku izjūtas un rīcība. Sapratu, ne nedrīkstu palīdzēt, ja neesmu informēta par piemērotu rīcību, jo tad varu tikai nodarīt pāri slimajam. Praktiskie padomi: kā stimulēt domāšanu (atcerēties par pirkstu spilventiņiem un ausu ļipiņām); ja krampis sarauj muskuli, tad jāmasē ir pretējais muskulis, kurš ir atbrīvojies, nevis sarautais; ja epilepsijas lēkme nepāriet 3 minūšu laikā, tad ir jāsauc ātrā palīdzība ( pēc lēkmes var iedot padzerties, jāļauj atgulties un atpūsties); jānoklausās visa informācija pirms sniegt palīdzību vai padomus.
-
Ja man būtu iespēja iekārtot centru savādāk, ko es darītu?
Turpinātu domāt un meklēt sociālās uzņēmējdarbības veidus un iespējas.
-
Un visu pārējo, kas uz sirds, sakarā ar šīm apmācībām.
Katras apmācības, kuras sniedz zināšanas par komunikāciju ar potenciāliem centra apmeklētājiem, kurās var smelties jaunu praktisko pieredzi, ir ļoti, ļoti noderīgas un vajadzīgas, lai mēs, centru vadītāji, varam uzlādēt savas zināšanu un enerģijas baterijas.
Mentoru apmācības notiek INTERREG V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Personu ar īpašajām vajadzībām iekļaušana darba tirgū” LLI-404 (NEW SKILL) ietvaros.