Projekti Novada ziņas
Novada un pilsētas pārstāvji iepazīstas ar viedās pārvaldības jautājumiem Kežmarokā

Interreg III URBACT programmas projekta Nr. 5574 “IoTXchange” ietvaros laikā no 2022. gada 7. līdz 8. aprīlim dažādu jomu pārstāvji no Jelgavas novada pašvaldības un Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centra (POIC) projekta darba vizītē apmeklēja Kežmarokas pilsētu Slovākijā.

Darba un pieredzes apmaiņas vizīte īstenota kā viens no projekta uzdevumiem kopējā aktivitāšu plānā, lai visas 8 projektā iesaistītās pašvaldības varētu apmeklēt kādu no iesaistītajām pusēm, mācītos no labās prakses, iepazītos ar dažādiem lietu interneta un IT infrastruktūras risinājumiem pašvaldībā, apskatītu komunālo uzņēmumu un sabiedriskās drošības  pārvaldību. Kā īpašs uzdevums pašvaldībai izvirzīts apmeklēt Kežmarokas ģeotermālo staciju, kas plāno izmantot zemes dzīļu enerģiju (ģeotermālo ūdeni) pilsētas dzīvojamo māju  apsildīšanai.

Dienaskārtības pirmā dienā notika sapulce ar Kežmarokas pilsētas mēru – J.Ferenčaku, pašvaldības projektu vadītājiem un ģeotermālās izmēģinājuma stacijas vadītāju, kam sekoja vizīte Kežmarokas dzīvojamo māju apsaimniekošanas uzņēmumā un pašvaldības policijā.

Jāpiezīmē, ka Kežmarokas pilsētā dzīvo 16000, bet Kežmarokas novadā 70000 iedzīvotāju. Kopējo ekonomiku veido ražošana (38%), tirdzniecība un pakalpojumi (28%). Pilsēta ir izvirzījusi prioritāti līdz 2025. gadam  - zaļais transports ar  mērķi līdz 2030. gadam kļūt par “zaļās viedpilsētas” celmlauzi Slovākijā - sakārtojot transporta infrastruktūru un pārvaldību, ieviešot automatizētas autostāvietas, izbūvējot velo infrastruktūru un rekonstruējot gājēju ietves, ieviešot elektro-automobiļu uzlādes stacijas un samazināt transporta kopējās emisijas. 2019. gadā pašvaldība ieguvusi 1. vietu Slovākijā nominācijā - vides balva, kas liecina par vērā ņemamiem darbiem sabiedrības labā un pilsētas dinamiskā attīstībā jau šobrīd. Tāpat tiek domāts arī par pilsētas informācijas ekosistēmu, izglītību, aktīvu dzīvesveidu un sabiedrības veselību, alternatīvo enerģiju un apkārtējo vidi. Lai vīziju īstenotu realitātē, jādomā par finansējuma piesaistīšanu – privātā sektora, pašvaldības un  valsts līmenī, kā arī ES struktūrfondi, EK finanšu instrumenti, pārrobežu sadarbība.

Kā uzsvēra Kežmarokas dzīvojamo māju apsaimniekošanas uzņēmuma vadītājs M.Bešenejs, tad mērķis līdz 2030.gadam ir panākt neatkarību gāzes enerģijas apsildei, jo kā alternatīva apkures un siltā ūdens nodrošināšanai plānota biomasa (20%) un ģeotermālā enerģija (80%), kas nodrošinātu virs 4500 mājsaimniecības ar siltumu un silto ūdeni. Izmantojot optisko kabeļu un lietu interneta sensorus plānots samazināt enerģijas patēriņa apjomu un izmaksas pilsētas apgaismojumam ar LED gaismekļiem. Jāuzsver, ka komunālais uzņēmums apkures nodrošināšanai patlaban izmanto galvenokārt gāzi (80%) un šķeldu (20%). Viss process tiek vadīts un uzraudzīts centralizēti. Apkures sezona 200 dienas gadā. Interesants fakts, ka klientu apkalpošanu uzņēmums sāk jau no plkst. 6.30 rītā, lai iedzīvotāji vēl pirms savas darba dienas sākuma paspētu sakārtot aktuālos jautājumus.

Uzņēmums, kas šobrīd veic ģeoloģisko urbumu, plāno sasniegt 2500 metru atzīmi maijā un pie labiem nosacījumiem iegūt 70 grādu pēc celsija skalas karsto ģeotermālo ūdeni (pesimistiskākais scenārijs – 60 grādi pēc Celsija skalas), kas nodrošinātu pilsētu ar apkuri un silto ūdeni, un vēlākos posmos pie veiksmīgas sadarbības ar pašvaldību un privāto sektoru arī veicinātu rekreācijas infrastruktūras attīstību. Urbšanas darbi uzsākti februārī, izmantojot privātās investīcijas, jo pašvaldība atvēlējusi zemi pilsētas teritorijā, kur veikt urbumu. Pašreiz urbums ir tieši 1400 m dziļš un ģeotermālais ūdens vēl nav sasniegts, bet tiklīdz mērķis tiks sasniegts – priekšā ūdens kvalitātes un ķīmiskā sastāva analīzes, lai varētu plānot tālākas procedūras ar karstā ģeotermālā ūdens izmantošanu. Jāpiezīmē, ka privātais uzņēmums un pašvaldība pieņēmuši lēmumu par ģeotermālo urbumu nevis uz zemes slāņu skanēšanas rezultātu, bet gan pamatojoties uz ģeologu atzinumu. Ar zinātnisko rakstu par ģeotermālās enerģijas izmantošanu ēku apsildei kā risinājumu ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai Slovākijā var iepazīties Košices Tehniskās Universitātes pētījumu MDPI elektroniskajā žurnālā.

Jelgavas novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece Ilze Vītola komentē, ka šis pieredzes apmaiņas brauciens ir apliecinājums Jelgavas novada pašvaldības nodomam turpināt intensīvāku darbu pie Jelgavas novada Elejas pagasta ģeotermālās enerģijas attīstības projekta ieviešanas, meklējot sadarbības partnerus vai privātos investorus šīs idejas īstenošanai.

“Svarīgi, ka mums jau ir veikta izpēte par ģeotermālās enerģijas izmantošanu Elejas pagastā, kur ģeotermālā ūdens siltums pie 1478 m varētu sasniegt 65 grādus pēc celsija skalas, kas ir ļoti labs rādītājs, lai attīstītu uzņēmējdarbībai pievilcīgu infrastruktūru un rekreācijas iespējas iedzīvotājiem  - peldbaseinu un karstās vannas, ” komentē Jelgavas novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece I.Vītola.

Kežmarokas pašvaldības policijā strādā 18 pašvaldības policisti, kas nodarbojās arī ar kārtības uzraudzību – centralizēti monitorējot 38 izvietotās kameras (360 grādu rakursā, tādējādi iegūstot plašāku videonovērošanas lauku) – saslēgtas vienā tīklā, izmantojot optiskā kabeļa risinājumus. Struktūra arī uzrauga un kontrolē maksas autostāvvietas un dodas uz izsaukumiem. Pašvaldības policija, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, plāno iegādāties papildus 19 kameras, lai vēl vairāk uzlabotu drošību iedzīvotājiem, noziegumu prevenciju un fakta konstatējumu pilsētā. Pašvaldības policija arī uzrauga mobilās aplikācijas MSP SOS reaģēšanu uz izsaukumiem ārkārtējās situācijas laikā, kuru var izmantot ikviens iedzīvotājs.

“Kaut arī Kežmarokas pašvaldība ir neliela (16 000 iedzīvotāju), tomēr atzinīgi ir jānovērtē pašvaldības policijas operatīvās vadības nodaļas darbība, kura veic videonovērošanas sistēmas kameru uzraudzību, SOS aplikācijas monitoringu un atbild uz iedzīvotāju zvaniem par dažādiem ikdienas jautājumiem. Papildus jāpiebilst, ka Kežmarokas pašvaldība ir nodrošinājusi 50 Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu, kas ir salīdzinoši neliels skaitlis, ņemot vērā Ukrainas robežas tuvumu,” komentē Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centra vadītājs G.Reinsons.

Dienaskārtības otrā dienā Kežmarokas projektu vadītājs D.Cintula iepazīstināja un izrādīja lietu interneta risinājumu, kas ieviests un īstenots projekta laikā kā maza mēroga izmēģinājuma piltoprojekts. Šī eksperimenta ietvaros tika uzstādīti individuāli sensori, lai mērītu sadzīves atkritumu tvertņu piepildījumu pilsētas teritorijā ar lielāko iedzīvotāju blīvumu - Juhas mikrorajonā. Izmantoti lietu interneta sensori (kopā 22 pilotvietas), kuru veiktspēju izstrādājis vietējais jaunuzņēmums. Ar e-platformas palīdzību (WasteHero) apstrādātie dati sniedza informāciju par konkrēto konteineru uzpildes procentu, kā arī tieši radīja efektīvākas un elastīgākas sadzīves atkritumu savākšanas risinājumu iespējas - konkrētā atkritumu konteinera transportēšanas biežuma palielināšana, lielas ietilpības konteineru nodrošināšana lokalizētā teritorijā, efektīvāka transporta maršruta plānošana u.c. Ir aprēķināts, ka sistēma būtu efektīva un taupītu laiku, naudu, enerģiju pie nosacījuma, ka ar sensoriem būtu aprīkoti visi atkritumu konteineri pilsētā, kas nozīmētu aptuveni 160 000 EUR investīcijas, kas atmaksātos 8 gadu laikā.

Video: Kežamarokas televīzija

Novada un pilsētas pārstāvji iepazīstas ar viedās pārvaldības jautājumiem Kežmarokā:

Projekta otrās fāzes kopējais budžets plānots EUR 744 166,92 EUR apmērā, no kā Jelgavas novada pašvaldības budžets ir EUR 61 470. Atbalsta intensitāte – 85% ERAF līdzfinansējums un 5% valsts budžeta dotācija. Otrā fāze sākās 2020.gada 7.maijā un turpināsies līdz 2022.gada 7. augustam.