Ar mērķi debatēt par apturētajiem VAS “Latvijas Pasts” reorganizācijas plāniem, Jelgavas novada pasta nodaļu darbības iespējamo saglabāšanu vai pasta pakalpojumu nodrošinājuma alternatīvām Jelgavas novada administratīvajā teritorijā 12. februārī pašvaldība aicināja VAS “Latvijas Pasts” valdes pārstāvjus. Aicinājumam atsaucās uzņēmuma valdes loceklis Jānis Kūliņš, Komunikācijas un filatēlijas daļas vadītāja Laila Kļaviņa, Zemgales reģiona nodaļas vadītāja Zita Draveniece un Pasta nodaļu un piegādes vadības daļas vadītājs Mārtiņš Liepiņš.
Kā zināms, līdz ar rezonansi sabiedrībā, atsaucoties uz VAS ”Latvijas Pasts” paziņojumu par plānoto pasta nodaļu reorganizāciju vai slēgšanu nerentabilitātes dēļ, uzņēmumu pārraugošā Satiksmes ministrija uzdevusi "Latvijas Pasta" padomei atkārtoti vērtēt šo ieceri. Saskaņā ar uzņēmuma plāniem nodoms bija reorganizēt 105 no 176 pasta nodaļām, no kurām 12 tiktu likvidētas pilnībā, bet 93 nodaļu darbība tiktu aizstāta ar pakalpojumu “Pastnieks mājās” formātu. Jelgavas novada kontekstā – 2024. gada janvārī tika slēgta pasta nodaļa Kalnciema pagastā, līdzīgi saredzot darbības izbeigšanu arī Elejas pagastā un Ozolniekos.
Taču pašlaik uzņēmuma pārstāvji atkārtoti atgriezušies pie situācijas izvērtējuma, meklējot alternatīvus risinājumus, kas vēl jādebatē sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un tostarp visām iesaistītajām pašvaldībām. Tādējādi šī gada pirmajā pusgadā uzņēmums kopā ar ieinteresētajām pusēm plāno atkārtoti un padziļināti vērtēt, kā vēl var sniegt pasta un finanšu pakalpojumus klātienē.
“Augsti novērtējam Jelgavas novada pašvaldības interesi par “Latvijas Pasta” sniegtajiem pakalpojumiem un uzskatām, ka savstarpēja informācijas apmaiņa un konsultācijas abām pusēm sniedz svarīgu ieskatu par novada iedzīvotāju vajadzībām un uzņēmuma iespējām kvalitatīvi sniegt pakalpojumus. Dzīvojam sociāli un ekonomiski mainīgā vidē, kurā jaunā paaudze aizvien vairāk dod priekšroku digitāliem risinājumiem un pakomātiem, bet seniori izvēlas saņemt pakalpojumu klātienē. Esam droši, ka dialogs palīdzēs rast iespējami labāko risinājumu, kā nodrošināt iedzīvotājiem pasta un finanšu pakalpojumus,” pauž uzņēmuma “Latvijas Pasts” valdes loceklis Jānis Kūliņš.
“Latvijas Pasta” pārstāvji skaidro, ka šobrīd uz sarunu galda ar Satiksmes ministriju ir trīs stratēģiskie virzieni, kas iezīmētu arī turpmākos darbības virzienus. Pirmais virziens nozīmē turpināt darbu ar 176 pasta nodaļām, saņemot valsts subsīdijas no 2,1 milj. līdz 4,0 milj. eiro apmērā. Otrais paredz turpināt iesāktās pasta nodaļu tīkla optimizāciju, realizējot darbības modeļa maiņu un nodrošinot pasta un finanšu pakalpojumu pieejamību pēc klienta pieprasījuma jeb “Pastnieks mājās”, realizēšanu un gada beigšanu ar 71 pasta nodaļu. Trešā scenārija ietvarā tiktu pārskatīts esošais pasta nodaļu skaits, kā arī ieviesti alternatīvi risinājumi, kas paredz “Latvijas Pasta” un pašvaldību sadarbību, pakalpojumus nodrošinot, piemēram, ar Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru starpniecību.
“Latvijas Pasta” pārstāvji skaidro, ka visā pasaulē pasta nozare, t.sk. Latvijā sastopas ar universālā pasta pakalpojuma un citu tradicionālo pasta pakalpojumu, kas ietver vēstuļu un preses izdevumu piegādi, samazinājumu ik gadu par 8 % līdz 14 %. Pieprasījuma svārstības novērojamas arī preses izdevumu abonēšanas, neadresētās reklāmas un informatīvo materiālu piegādes un filatēlijas pakalpojumiem. Tādējādi Eiropas un citās valstīs jau sen tiek ieviesti dažādi alternatīvi risinājumi, aizstājot pasta nodaļas ar efektīvākiem risinājumiem.
Līdztekus turpinās darbs pie plašākā pakomātu tīkla valstī izveides, dubultojot pakomātu skaitu līdz vairāk nekā 400 punktiem. Jelgavas novadā gan šogad plānots izvietot tikai vienu pakomātu – Elejā, tādēļ pašvaldība rosināja optimāla pakomāta tīkla izveidē konsultēties ar pašvaldību, tādēļ tuvākajā laikā sadarbībā ar pagasta pārvalžu vadītājiem tiks sagatavots pašvaldības redzējums par pakomātu izvietojumu Jelgavas novada teritorijā.
Kopumā Jelgavas novada pašvaldība līdz šim ir paudusi, ka tai nav pieņemams pasta pakalpojumu reorganizācijas plāns, pilnībā likvidējot pasta nodaļas tur, kur cilvēku aprite ir aktīva un vēl pat nav atrisināti citi kompleksi pakalpojumi - bankomātu tuvums, pakomāti, iespēja nodrošināt ērtu loģistiku. Kā uzsver izpilddirektore Līga Lonerte: “Nav izsmeltas visas iespējas tam, kādi kompromisi un risinājumi iespējami, lai laukos un arī blīvāk apdzīvotās vietās, kas nav pilsētvide, tik un tā varētu nodrošināt klātienes pakalpojumu pieejamību. Šeit vispirms ir jābūt dialogam, jo pašvaldības savas teritorijas pārzina vislabāk un jāmeklē kompromisus, debatējot tieši ar katru konkrēto pašvaldību”.
“Pasta nodaļu darbības modeļa maiņa ietekmē lielu iedzīvotāju daļu un mūs tas, saprotams, satrauc. Mums kā pašvaldībai nav skaidra šāda lēmuma pamatotība un ir bažas, vai pasts spēs pakalpojumus, ko iedzīvotāji varēja saņemt klātienē, pilnvērtīgi turpināt nodrošināt un aiznest līdz mājām. Cilvēkiem pagastos, jo īpaši vecākā gada gājuma, pasts ir nozīmīga un ierasta ikdienas dzīves sastāvdaļa un pakalpojumu saņemšanas vieta, tādēļ esam vienisprātis, ka “Latvijas Pasta” stratēģisko plānu jautājumā par pasta nodaļu optimizāciju nepieciešams pārskatīt. Ceram, ka diskusiju ceļā izdosies atrast saprātīgu kompromisu,” skaidro Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis.
Kā jau minēts, šobrīd Jelgavas novadā darbojas divas pasta nodaļas – Elejā un Ozolniekos. No 2024. gada 22. janvāra darbu beidza pasta nodaļa Kalnciemā, taču pašvaldība ir sagatavojusi aicinājumu “Latvijas Pastam” tās darbību atjaunot. Uzņēmuma pārstāvji gan skaidro, ka runāt par iespējamu slēgto pasta nodaļu atjaunošanu vēl ir pāragri, jo turpmākais rīcības plāns tiks veidots tikai pēc tam, kad būs skaidrs sarunu ar Satiksmes ministriju iznākums.
