No 25. līdz 26. martam Jelgavas novada speciālisti piedalījās pārrobežu pieredzes apmaiņas vizītē Vodzislavas rajona pašvaldībā Polijā. Vizītes mērķis bija stiprināt civilo aizsardzību un gatavību klimata pārmaiņu riskiem, apmainoties ar pieredzi un labās prakses piemēriem starp Latvijas, Lietuvas un Polijas pašvaldībām.
Vizītē Vodzislavas pašvaldībā piedalījās ar civilās aizsardzības jautājumiem saistītie speciālisti un operatīvo dienestu pārstāvji no Zemgales plānošanas reģiona, Aizkraukles novada pašvaldības, Bauskas novada pašvaldības, Jelgavas novada pašvaldības, Zemgales reģiona VUGD un projekta Lietuvas partneriem - Jonišķu rajona pašvaldības administrācijas, Pakrojas rajona pašvaldības administrācijas un Šauļu apgabala VUGD.
Vizītes laikā speciālisti piedalījās vairākās darba sanāksmēs, kurās tika apspriesti civilās aizsardzības uzdevumi, struktūra un tiesiskais regulējums Polijā. Dalībnieki apmeklēja Raciborzas plūdu kontroles rezervuāru, kurā var novirzīt līdz pat 185 miljoniem m3 ūdens plūdu gadījumā 26 km2 teritorijā ar 20 km dambju tīklu; Bukovas polderi un brīvprātīgo ugunsdzēsēju brigādi Ņebočovā, lai iepazītos ar praktiskajiem risinājumiem krīzes situācijās un uzzinātu par Vodzislavas apgabala operatīvo dienestu pārrobežu sadarbību ar Karvinas pašvaldības operatīvajiem dienestiem Čehijā (Vodzislavas apgabals atrodas pierobežas reģionā ar Čehiju).
Otrdienas darba sesijas laikā delegāti iepazinās ar Vodzislavas rajona ievadprezentāciju, kurā tika izklāstīti pašvaldības galvenie uzdevumi un struktūra civilās aizsardzības jomā. Pilsonības un krīzes pārvaldības departamenta vadītāja, sniedza detalizētu pārskatu par civilās aizsardzības uzdevumiem, krīzes vadību un analīzi. Likumdevējs krīzes vadības jomā ir deleģējis kompetenci pašvaldības priekšsēdētājam ar krīzes vadības grupu reaģēt uz draudiem ātrāk nekā koleģiālām institūcijām, rīcības ātrums šādās situācijās ir ārkārtīgi svarīgs un ļauj minimizēt draudus. Tika apspriesti arī pašvaldības uzdevumi krīzes vadības jomā, īpaši uzsverot sadarbību ar ārējām struktūrām, piemēram, citām pašvaldībām gan Polijā, gan Čehijā, valdības administrāciju un drošības dienestiem, kā arī iekšējām struktūrām, piemēram, pašvaldības administratīvajiem departamentiem un organizatoriskajām vienībām.
Delegātiem bija iespēja iepazīties ar Vodzislavas apgabala krīzes vadības mehānismu, kas kalpo kā labas prakses piemērs sadarbībā ar citām struktūrām. Tika apspriesta arī krīzes vadība kā pašvaldības uzdevums, izmantojot Polijas-Vācijas projekta piemēru starp Vodzislavas pašvaldību un Kreis-Recklinghauzenas pašvaldību Vācijā. Vodzislavas apgabala priekšsēdētāja vietniece, dalījās pieredzē par krīzes vadību klimata pārmaiņu izraisītu draudu gadījumā, piemēram, plūdiem, ko izraisīja spēcīgas lietavas 2024. gada 12.-15. septembrī. Pēc kā tika pieņemts lēmums izveidot “Plūdu risku novēršanas noliktavu”, kurā vienuviet un tuvāk plūdu riska teritorijai glabājas viss nepieciešamais aprīkojums un inventārs, lai cīnītos ar plūdiem preventīvi, to laikā un reaģējot uz sekām. Noliktavu izmanto pašvaldības darbinieki, operatīvie dienesti un tiek apmācīti arī brīvprātīgie glābēji.
Vodzislavas apgabala Lubomijas pagastā atrodas Nieboczovas ciems, kas tika pilnībā pārcelts no vienas vietas uz citu saistībā ar plūdu draudiem un "Raciborz Dolny" rezervuāra izveidi, kura mērķis bija novērst atkārtotas plūdu katastrofas Oderas upes apkaimē. Ciemu regulāri skāra plūdi, tostarp īpaši postošā 1997. gada plūdu katastrofa, kas Polijā iegāja vēsturē kā gadsimta plūdi. Lēmums par ciema pārcelšanu tika pieņemts, lai pasargātu iedzīvotāju dzīvības un novērstu turpmāku postu. Pārcelšanas process aizņēma 21 gadu un to iniciēja ciema iedzīvotāji. Jaunajā vietā pašvaldība uzcēla jauno ciemu aptuveni 7 km attālumā no oriģinālās ciema atrašanās vietas. Šajā ciemā tika izveidota moderna infrastruktūra: ceļi, tirgus laukums, izglītības iestādes, sporta komplekss ar FIFA Quality Pro sertifikātu, SPA centrs, parks ar dīķi un salu, āra sporta zāles, rotaļlaukumi un skeitparks. Tika pārvietota un atjaunota baznīca, krusti un kapsēta. Ciema multifunkcionālā centrā atrodas ugunsdzēsības depo, bērnudārzs un tradīciju zāle. Ciems iezīmē unikālu pašvaldības realizētu pārvietošanas projektu, kurā piedalījās dažādas organizācijas, tostarp Pasaules banka. Ņemot vērā lokāciju, moderno infrastruktūru un mazinātos plūdu riskus ciemā arvien tiek būvētas jaunas mājas un strauji aug iedzīvotāju skaits, kas sasniedzis jau 550.
Trešdien delegācija apmeklēja Valsts ugunsdzēsības dienesta apgabala galveno mītni, kur tika prezentācijas par ugunsdzēsības brigāžu uzdevumiem krīzes situācijā. Iepazinās ar apgabala krīzes vadības centru, sadarbību pāri robežām ar ugunsdzēsēju brigādēm un iepazinās ar Polijas brīvprātīgo ugunsdzēsēju struktūru, finansējuma iespējām un aprīkojumu. Lietuvas un Latvijas delegācijas prezentēja pašvaldību civilās aizsardzības kontekstu, daloties pieredzē, labās prakses piemēros un krīzes situāciju vadībā.
Šāda veida pieredzes apmaiņas vizītes ir būtiskas, lai uzlabotu civilo aizsardzību un gatavību klimata pārmaiņu riskiem, kā arī veicinātu sadarbību starp pašvaldībām, operatīvajiem dienestiem – īpaši pierobežas teritorijās.
Šogad novadā ar projekta atbalstu plānots organizēt izglītojošu kampaņu par ugunsdrošību 15 izglītības iestādēs, apmācības pašvaldības un pagastu pārvalžu speciālistiem, apmācības izglītības iestāžu vadītājiem par reaģēšanu/operatīvo rīcību krīzes situācijās. Pašvaldības policijas inspektori papildinās glābšanas uz ūdens iemaņas. Tiks organizētas kopīgas pārrobežu katastrofu simulācijas mācības Elejā un iegādāts papildu aprīkojums civilās aizsardzības un reaģēšanas spēju veicināšanai.
Kopējo projekta budžetu veido 673 755,26 EUR; ERAF finansējuma daļa 539 004,20 EUR, Jelgavas novada pašvaldības daļa 107 250,25 EUR (atbalsta intensitāte - 80% ERAF līdzfinansējums, 10% valsts budžeta dotācija, 10% Jelgavas novada pašvaldības līdzfinansējums.
Projekts Nr. LL-00077 “Reaģēšana uz klimata pārmaiņu riskiem un ekstremāliem laikapstākļiem, to novēršana Latvijas un Lietuvas pārrobežu reģionā / Safe Response” tiek īstenots Interreg VI-A Latvijas–Lietuvas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros. Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Jelgavas novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.
Vairāk informācijas: https://latlit.eu/theprojects/safe-response/ un Jelgavas novada mājaslapā.
