No 23. līdz 25. augustam projekta “NUTRINFLOW” ietvaros Jelgavas novada pašvaldības, Zemgales plānošanas reģiona, Zemnieku Saeimas un Latvijas Lauksaimniecības universitātes speciālisti viesojās Dienvidsomijas pašvaldībās, lai praksē iepazītu automātiskā monitoringa iespējas mākslīgajās mitrzemēs, kā arī, lai apzinātu veidus, kā progresīvāk un dabai saudzējošāk apsaimniekot tīrumus un laukus. Vizītes laikā Somijas partneri kolēģus iepazīstināja ar projekta laikā mākslīgi radīto 24 ha lielo mitrāju (Rantamo-Seiteli), kas veidots, lai mazinātu lauksaimniecības radīto biogēno elementu piesārņojumu.
Kopš pērnā gada Jelgavas novada pašvaldība uzsākusi darbību pie jauna projekta īstenošanas “Praktiski pasākumi vienotā meliorācijas sistēmu apsaimniekošanā ar mērķi samazināt biogēno elementu ieplūdi Baltijas jūrā”. Projekta laikā tiek popularizēti un izmēģināti videi draudzīgi pasākumi, kas tiek ieviesti sateces baseinos ar nozīmīgu lauksaimniecības zemju īpatsvaru. Piemēram, Jelgavas novada Glūdas pagastā plānots atjaunot Sodītes grāvja caurteci, veicot divpakāpju novadgrāvju izveidi, ko papildinās ūdens dabīgās pašattīrīšanās elementi.
Projekta dalībvalstis ir Latvija, Zviedrija un Somija. Viesojoties Somijā, Lauku konsultāciju dienesta ProAgria speciālisti projekta dalībniekiem demonstrēja augsnes granulometriskā sastāva noteikšanu – vai augsnē dominē smilts, mālsmilts vai māls. Mākslīgi radītajā 24 ha lielajā mitrājā, Rantamo–Seiteli, projekta dalībnieki tika iesaistīti lauku analīžu veikšanā, piemēram, varēja vērot, kā ar speciālu zondi tiek noteikti agroķīmiskie rādītāji – pH, organisko vielu, fosfora un kālija saturu. Demonstrējumu laikā izrādīta arī slieku iedarbība uz augsnes struktūru un porainību. Demonstrējuma lauka variantā 50 cm2 lielā paraugā tika skaitītas sliekas, tāpat izmantota uz slieku kairināmību un bēgšanas reakciju balstīta ''sinepju metode'', kurā kā repelentu izmanto no sinepju sēklu eļļas radītu vielu. Tā ir daudz draudzīgāka videi nekā citu ķimikāliju pielietošana. Rugainē sētajos miežos noteiktā laika posmā saskaitītas vidēji 10 sliekas, kas nozīmē, ka sējot tiešajā sējā rugainē, sliekas tiek mazāk traucētas nekā augsni aparot.
Jelgavas novada pašvaldības speciālisti norāda, ka līdzīgi kā Latvijā šogad arī Skandināvijā zemniekiem daudz raižu sagādājušas ilgstošās lietavas, bet kultūraugu veģetācijas periods atšķiras no mūsu zemes vismaz par trim nedēļām. Šajā laikā Somijas zemnieki vēl īsti nebija sākuši novākt pat rapsi. Tā kā visā Eiropā ir dabiskās vides, klimata, ekonomisko nosacījumu un lauksaimniecības prakses dažādība, tad no eļļas augiem blakus rapsim ievērojamos daudzumos Somijā tiek audzēts arī ripsis. Šī dažādība palīdz nodrošināt plašu pārtikas un dzērienu klāstu gan patēriņam uzturā, gan dzīvnieku barībai, kā arī sagādāt izejvielas nepārtikas procesiem.
Nākamais starptautiskais projekta seminārs, kad Somijas un Zviedrijas projekta dalībnieki viesosies Jelgavas novadā, notiks jau novembrī.
Projekts “NUTRINFLOW” - “Praktiski pasākumi vienotā meliorācijas sistēmu apsaimniekošanā ar mērķi samazināt biogēno elementu ieplūdi Baltijas jūrā” visās trīs dalībvalstis aizsākās 2015. gada septembrī un tiks īstenots līdz 2019. gada februārim Centrālā Baltijas jūras reģiona programmā 2014. - 2020. gadam.
Informācija sagatavota sadarbībā ar Zemgales plānošanas reģiona pārstāvjiem.
Projekta “NUTRINFLOW” dalībnieku tikšanās Somijā:
