Projekti
Foto

13. februārī Jelgavas novada domes deputāti, pagasta pārvalžu vadītāji, pašvaldības speciālisti un pārstāvji no Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes un Zemgales plānošanas reģiona devās pieredzes apmaiņā, lai iepazītu biedrības “Free Riga” labās prakses piemērus objektu revitalizācijas un apsaimniekošanas jautājumos. Lastādijas kultūras kvartāls, Tallinas ielas kvartāls, “Viskaļi – Dzīves kvalitātes un dizaina institūts” – šie biedrības īstenotie projekti devuši ēkām otru dzīvi, kļuvuši par patvērumu sociālās atstumtības riskam pakļautiem kopienu iedzīvotājiem, veicinājuši jaunu sociālo pakalpojumu veidošanos apkaimēs vai kalpo kā atspēriena punkts māksliniekiem,  jaunām un inovatīvām  biznesa idejām. Ar paveikto un nākotnes plāniem iepazīstināja biedrības izpilddirektors Mārcis Rubenis.

2023. gadā Jelgavas novada pašvaldība kā partneris uzsāka Interreg Europe programmas projekta “Labāka dzīve mazās un vidējās pašvaldībās: no starpreģionu aktivitātēm līdz uzlabotām revitalizācijas stratēģijām/ InterRevita” realizāciju. Pašvaldības mērķis ir projekta ietvaros uzlabot izstrādāto Jelgavas novada uzņēmējdarbības atbalsta integrēto attīstības plānu 2018.-2028.gadam, to papildinot ar sadaļu par uzņēmējdarbībai piemērotu teritoriju apzināšanu un pielāgošanu uzņēmējdarbības vajadzībām, kā arī atbilstošas datubāzes izveidi potenciālo investoru piesaistei. 

Projekta ietvaros jau aizvadītas pirmās aktivitātes, proti, darba grupas tikšanās, kuras laikā iezīmēti degradētie Jelgavas novada objekti, kur nepieciešami steidzamākie revitalizācijas pasākumi, aplūkots veiksmīgs tūrisma, sporta un kultūras veicināšanas piemērs Lietuvā – Šilutes pašvaldībā, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un jaunu, iedzīvotājiem pieejamu teritoriju attīstība Nowy Dwor Mazowiecki pašvaldībā Polijā, kā arī izvēlēti veiksmīgākie katrā Jelgavas novada pagastā revitalizētie objekti. Šoreiz bija iespēja iepazīt biedrības “Free Riga” pieredzi.

“Free Riga” apvieno radošas un sociālas iniciatīvas, lai, kopīgi transformējot pamestas ēkas un teritorijas, jaunradītu tās par eksperimentālām vietām. Kopš darbības sākuma 2014. gadā biedrība revitalizējusi deviņas vietas, aktivizējot telpas vairāk nekā 25 000 kvadrātmetru platībā, iesaistot to lietotājus ēku projektu un radošo kvartālu līdzattīstībā un veidojot sabiedrībai atvērtas, sociāli nozīmīgas telpas, kas interesentiem pieejamas par salīdzinoši nelielu samaksu.

Biedrība savā darbībā izmanto Rietumeiropā izplatīto neizmantotu ēku pagaidu lietošanas modeli sabiedriskā labuma darbībai, kas ļauj pamestas ēkas un teritorijas lietot kā resursu un atbalsta platformu sabiedriskā labuma darbības organizēšanai. Šī modeļa pamatā ir vienošanās ar īpašniekiem par neizmantotu un degradācijas riskiem pakļautu teritoriju pieņemšanu biedrības lietošanā uz laiku, organizējot īpašumā apkaimes un pilsētas vajadzībām atbilstošu sabiedriskā labuma projektu, piesaistot brīvprātīgos.

Pirmais apskates objekts bija Lastādijas kultūras kvartāls starp Puškina, Maskavas un Turgeņeva ielām, kas pastāv kopš 2015. gada. Šī vieta ir kā platforma cilvēkiem ar sabiedriskām un radošām iniciatīvām, kur iespējams iegūt savai darbībai nepieciešamās telpas, resursus, brīvprātīgos. Amatnieki, mākslinieki, nevalstiskās organizācijas, apkaimes iedzīvotāji šeit raduši telpas un iesaistās kvartāla attīstībā. Neatsverama ir arī šādas vietas sociālā funkcija, jo telpas izmanto, piemēram, arī jauniešu subkultūru pārstāvji, sociālās atstumtības riskam pakļauti cilvēki. Viena no biedrības īstenotajām iniciatīvām – mantu apmaiņas vieta “Brīvbode” - šeit veiksmīgi darbojas kopš 2018. gada. Savukārt vasarā plašā teritorija tiek izmantota dažādu pasākumu organizēšanai, kas palīdz vietējās kopienas saliedēšanai. Īpašs izaicinājums – koka apbūves saglabāšana.

Nākamā pieturvieta – Tallinas ielas kvartāls. Apkaimē atrodami 14 uzņēmumi, piedāvājot ēdienus, dzērienus un izklaides pakalpojumus. Šeit tiek organizēti koncerti, dejas, komēdijas vakari, dzejas lasīšanas pasākumi, karaoke, galda spēļu, viktorīnu un filmu vakari, pat karnevāli. Kādreizējā ātrās palīdzības bāzes teritorija gadiem ilgi bija atstāta novārtā, līdz 2018. gadā “Free Riga” izlēma par labu šīs teritorijas atdzīvināšanai. Sākotnēji telpas tika galvenokārt izmantotas mākslas izstādēm, taču, pieaugot popularitātei, arvien vairāk vietējo uzņēmumu sāka šeit rast sev mājas. Nu Tallinas ielas kvartāls kļuvis par vienu no populārākajām kultūras un atpūtas vietām Rīgā, bet, tam komercializējoties, vairs nav “Free Riga” apsaimniekošanā.

Jaunākais biedrības projekts ir “Viskaļi – Dzīves kvalitātes un dizaina institūts”, kas atrodas Rīgas Tehniskās universitātes bijušās Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes ēku kompleksā Viskaļu ielā. Šis ir līdz šim lielākais “Free Riga” attīstītais objekts, kura platība ir 15 000 kvadrātmetri – bijušās mācību auditorijas, laboratorijas, administratīvās telpas, noliktavu un darbnīcu telpas, kā arī plaša āra teritorija. Šī ir vieta alternatīvam dzīvesveidam, kur pieejamas telpas dzīvošanai, kopradei, savu radošo un biznesa ideju realizēšanai. Pašlaik “Viskaļos” uzturās lielākā radošā kopiena Rīgā - aptuveni 200 patstāvīgie telpu lietotāji. Tur ierīkotas mākslinieku un amatnieku darbnīcas, telpas raduši nevalstiskā sektora pārstāvji, uzņēmēji, zinātnieki.

Galvenā “atslēga” visu objektu attīstībā – kopienas modelis, sabiedrības labklājība, kas ietver teritoriju sociālās degradācijas apturēšanu un nodarbinātības veicināšanu. Arī Jelgavas novada pašvaldībai šeit noteikti ir ko mācīties un pārņemt.

Pasākuma ietvaros Rīgas valstpilsētas pašvaldības pilsētplānošanas eksperte Nika Kotoviča  iepazīstināja ar Interreg Europe projektu “IMPETUS: IMproving local PoliciEs on Temporary UseS”, kas lielā mērā sasaucas arī ar InterRevita projekta ideju. Veiksmīgs ir Briseles reģiona piemērs, kur izstrādāta mājas lapa, apkopotas teritorijas un ēkas, kas tiek piedāvātas potenciālajiem investoriem, kā arī investoru vēlmes šajā reģionā, meklējot atbilstošas vietas. Tāpat pievilcīga ir ideja par ēku un teritoriju pagaidu izmantošanas kompetenču centra izveidi, kā tas veikts jau minētajā Briseles reģionā. Centrs darbojas pēc vienas pieturas aģentūras principa un palīdz projektu ideju izstrādātājiem atrast tiem piemērotu īstenošanas vietu, savukārt, brīvu ēku un teritoriju īpašniekiem – ēku un teritoriju apsaimniekotāju uz laiku, pagaidu izmantošanas modeļa ietvaros.

“Kā, saorganizējot vietējos, sakārtot šķietami bezcerīgas teritorijas? Kā ienest dzīvību pamestās teritorijās, iesaldējot degradēšanās procesu? Kā ar minimāliem līdzekļiem panākt maksimālu efektu? Lastādijas un Tallinas ielu kvartālos paveiktais radīja labu iespaidu. Skaidri redzams, kā izmainās teritorija, kad to pārņem bizness. Kas attiecas uz telpu izīrēšanu dažādiem mazākiem un lielākiem biznesiem – ideja, protams, ir lieliska. Zināms, ka viens no lielākajiem šķēršļiem, ar ko sastopas uzņēmēji sava biznesa attīstībā, ir tieši telpu trūkums un dārga telpu noma. Un šis ir veids, kā to var risināt,” pārdomās par braucienā pieredzēto dalās Jelgavas novada pašvaldības Stratēģiskās plānošanas nodaļas Telpiskās attīstības plānotāja Agnese Zeltiņa.

Kā atzīst projekta eksperte, brauciena dalībniece, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūta profesore un vadošā pētniece Natālija Ņitavska: “Daudz līdzīgas idejas esam redzējuši visā pasaulē, arī par šīm zinājām, bet tieši biedrības pārstāvja Mārča un Nikas stāstījums palīdzēja tās izprast dziļāk, niansēs. Iegūto pieredzi vērtēju ļoti augstu!”

Prezentācijas pieejamas šeit:

Interreg Europe programmas projekts „Labāka dzīve mazās un vidējās pašvaldībās: no starpreģionu aktivitātēm līdz uzlabotām revitalizācijas stratēģijām/ InterRevita”, Nr. 01C0034

Ieviešanas laiks: 13.12.2022. – 12.12.2026.

Projekta partneri: vadošais partneris Nowy Dwor Mazowiecki, Ainavas aizsardzības plāns (Polija), Lazio reģions (Itālija), Navarras zemes un ēku apsaimniekošanas institūcija (Spānija), Roeselare pašvaldība (Beļģija), Šilutes rajona pašvaldība (Lietuva), Jelgavas novada pašvaldība (Latvija).

Projekta kopējās izmaksas, EUR: 1 417 930.00, no tā ERAF finansējums 80% - 1 134 344.00, Jelgavas novada pašvaldības projekta  daļa: 135 400.00, no tās ERAF finansējums 80% - 108 320.00, Jelgavas novada pašvaldības finansējums 10% - 13 540.00, valsts līdzfinansējums 10% - 13 540.00.

Interrevita logo