Jelgavas novada pašvaldības pārstāvji 16.-18.aprīlī piedalījās projekta InterRevita partneru sanāksmē, kuras laikā iepazinās ar klimatneitrāliem risinājumiem Rūselares pašvaldībā, kas atrodas apmēram 100 km attālumā no Briseles Flandrijas reģionā. Pilsētā dzīvo ap 65 tūkstošiem iedzīvotāju, pēdējos gados to skaits pieaug.
Aktīvi klimata jautājumiem pašvaldība pievērsās 2017.gadā, kad pievienojās ES Pilsētu mēru paktam klimata un enerģētikas jomā. Šis pakts apvieno pašvaldības, kuras vēlas nodrošināt labāku nākotni saviem iedzīvotājiem. Pievienojoties šai iniciatīvai, tās brīvprātīgi apņemas īstenot ES klimata un enerģētikas mērķus. 2018.gadā Rūselares pašvaldība izstrādāja Klimata plānu, 2020.gadā – Klimata programmu. Šobrīd ir pieņemts vietējais enerģijas un klimata pakts, kas balstās uz četriem mērķiem – līdz 2025.gadam nodrošināt 18% ilgtspējīga kurināmā izmantošanu (no visa izmantotā kurināmā), 15% saules enerģijas izmantošanu, daudzdzīvokļu māju renovāciju, vidi ūdenim un augiem, kas ļauj piemēroties klimata pārmaiņām.
Pasākuma ietvaros bija iespējams iepazīties arī ar vairākiem labās prakses piemēriem. Pirmais piemērs – Rūselāres pašvaldības ēka, kas šobrīd tiek renovēta, bet tiek veidota kā ilgtspējīgā pašvaldības ēka Flandrijas reģionā. Pašvaldībai 2016.gadā bija jāizšķiras, vai pārcelties uz jaunu ēku ārpilsētā vai renovēt esošo, jo tās siltumzudumi bija ievērojami, kā arī tā bija izvietota vairākās ēkās, padarot pašvaldības darbu neērtu. Ēkas renovācijā tiek respektēta senā, kultūrvēsturiskā ēkas daļa, tajā pašā laikā jaunākajai ēkas daļai tiek izmantoti ilgtspējīgi materiāli un energoefektīvas tehnoloģijas.
https://www.roeselare.be/nieuws/roeselare-bouwt-het-meest-duurzame-stadhuis-van-vlaanderen
Otrs labās prakses piemērs ir gaisa dārzi, kas izveidoti uz publisku ēku jumtiem. Tajos ar īpašu detaļu palīdzību tiek uzkrāts un saglabāts lietus ūdens, tādējādi palīdzot pasargāt pilsētas lietusūdens kanalizāciju stipra lietus gadījumā un vienlaikus ļaujot to izmantot augu laistīšanai sausuma periodos.
Rūselares priekšpilsētā izvietojies Krommebeek biznesa parks, kurā izveidota dīķu un terasu sistēma ļauj pasargāt to un tuvākās apkārtnes mājas no aplūšanas. Līdztekus unikālajai ūdens apsaimniekošanas sistēmai biznesa parkā izveidotas dažādas iniciatīvas dabas daudzveidības saglabāšanai un tuvināšanai iedzīvotājiem brīvā laika pavadīšanai – tiek stādīti koki, veidoti dabīgi bērnu rotaļlaukumi un riteņbraukšanas trases, izmantota atjaunojamā enerģija (visiem uzņēmumiem ir pienākums uz ēku jumtiem uzstādīt saules paneļus). Lai uzturētu zaļo infrastruktūru, uzņēmumi veic papildus iemaksu kopējā fondā. Šādi rīkoties un izvēlēties šo biznesa parku par uzņēmējdarbības vietu liek gan praktiski apsvērumi – nav daudz brīvu zemju pilsētas tuvumā, gan uzņēmēju sociālā atbildība pret vietējo kopienu un planētu kopumā.
https://www.wvi.be/ondernemer/bedrijfsgrond-kopen/bedrijvenpark-krommebeek
Pašā pilsētā liela uzmanība tiek pievērsta betonēto un asfaltēto teritoriju atsegšanai. Viens no apskatītajiem piemēriem ir Sint-Jozefs pilsētas rajons, kur ap bijušo baznīcu savulaik bija tikai asfaltēta teritorija. Šobrīd lielākajā daļā teritorijas (7000 m2) asfalta segums ir noņemts, dodot vietu ūdenim, zaļajām zonām, atpūtas vietām. Iestādīti jauni koki, krūmi, puķes, izveidots zāliens. Pretstatā agrākajiem lielajiem asfaltētajiem laukumiem tagad tiek veidoti neliela izmēra bruģa plāksnīšu ieklājumi, starp kuriem brīvi iesūcas lietus ūdens. Izveidoti arī nelieli dīķi, kas piemēroti pilsētas teritorijām un uzkrāj ūdeni. Blakus baznīcai uzstādītais baseins savāc un pamazām novada sakrājušos lietusūdeni, ar ko sausajā laikā tiek apūdeņoti tuvējie stādījumi. Projekts izstrādāts un realizēts ciešā sadarbībā ar vietējās kopienas iedzīvotājiem. Šis princips tiek ievērots un darbojas visos pilsētas labiekārtošanas projektos.
https://www.klimaatswitch.be/sint-jozef-breekt-uit
Arī skolu rotaļlaukumi un autostāvvietas, kuros pirms tam bija tikai asfalts, tiek atvērti augiem – kokiem, krūmiem, zaļumiem. Šādu projektu izstrādē tiek ņemts vērā dažādu grupu pārstāvju viedoklis un panākts labākais konsensus. De Brug skolā pārmaiņu process norisinājās 2.fāzēs – pirmajā tika aptaujāti primārie laukuma lietotāji – skolēni un skolotāji, kas balsoja par vēlamajiem rotaļlaukuma risinājumiem un elementiem, pēc tam tika iesaistīti vecāki, citi skolas darbinieki, tuvējās apkārtnes iedzīvotāji (jo laikā pēc skolas beigām laukums būs pieejams visiem interesentiem). Pēc abiem balsojumiem tika izstrādātas skices dizainam un sākta projekta ieviešana.
https://www.buurten.roeselare.be/een-nieuwe-groene-speelruimte
Iepriekš minētais demokrātiskas iesaistes princips labi novērojams nākamajā piemērā – Roblox kā līdzdalības rīks teritorijas pārveidei, kurā iesaistīti 7 – 14 gadus veci bērni, kas piedalījās rotaļlaukuma pārveidē Rūselarē. Parasti šāda veida aktivitātes pilsētā tiek īstenotas, izmantojot Lego klucīšus, bet šajā pilotprojektā bērniem tika dota iespēja veidot savu sapņu rotaļlaukumu populārajā Roblox aplikācijā, iezīmējot tur reālu laukumu teritoriju. Bērni darbojās grupās (3 – 4 dažāda vecuma bērni vienā grupā, lai mācētu saprasties un vienoties), izmantojot planšetdatorus. Rotaļu elementiem tika piešķirts noteikts budžets, kurā bija nepieciešams iekļauties lai neizvēlētos visus iespējamos elementus, un, savukārt, lai pašvaldība varētu pēc tam iekļauties projektam atvēlētajā budžetā. Rotaļlaukums tiks atklāts 2024.gada vasarā.
https://www.vvsg.be/nieuws/laat-kinderen-zelf-hun-nieuwe-speeltuin-samenstellen
Pašvaldība arī ievieš dažādas “zemu izmaksu aktivitātes”, lai veicinātu piemērošanos klimata pārmaiņām. Tā kā pilsētā nav daudz zaļo zonu un mājas atrodas tieši ietvju malās, ir sākts projekts, piedāvājot iedzīvotājiem izņemt dažus no ietvju klājuma bruģakmeņiem un iestādīt tur dažādus augus – gan daudzgadīgus, gan kāpelējojošus, aizsedzot un vijoties pa mājas fasādi. Ja projektam pievienojas vairāk kā astoņi iedzīvotāji, šo darbu izmaksas pilnībā sedz pašvaldība. Ir izstrādāts arī buklets ar ieteicamajiem augiem. Izmaksas – 80 EUR metrā, ietver gan darbu, gan augu izmaksas. Otra iniciatīva ir “Rūselares dzīvžogs”, kur iedzīvotāji pašvaldībai sūta savas vēlmes dzīvžogu ierīkošanai (vietējās šķirnes). Pašvaldība veic kopīgu pasūtījumu, kas izmaksā ievērojami lētāk kā individuāli sūtījumi. Pasūtījumi iedzīvotājiem tiek izdalīti decembra vidū, tos apmaksā paši iedzīvotāji. Savukārt, “Mīlestības koks” ir akcija, kad pašvaldība katram iedzīvotājam, kas to vēlas, Valentīndienā dāvina vienu koku. Pagājušajā gadā akcijai pieteicās 800 cilvēki, izmaksas sastādīja ap 10 000 EUR (koks un džutas maisa iepakojums saknēm). Ir arī dažādas aktivitātes, kurās var iesaistīties kaimiņi, vietējās kopienas iedzīvotāji (to skaitam jāsasniedz vismaz 20) – mācīties, kā padarīt dārzus ilgtspējīgus (piemēram, nepļaut tos maijā), skaitīt taureņus un putnus, lai apzinātu to daudzveidību, gatavot putnu būrus un bišu viesnīcas.
Otrā pasākuma diena norisinājās bijušajā pasta ēkā, kas šobrīd darbojas kā kopienu centrs. 2017.gadā, pieaugot migrācijai un nabadzībai pilsētā, tika nolemts pārveidot tobrīd jau 10 gadus pamesto pasta ēku kopienu centra izveidei. Sākotnēji darbība tika sākta eksperimentālā kārtā, meklējot labāko darbības modeli. Tika izstrādāts attīstības koncepts un 2020.gadā pēc ēkas renovācijas, izmantojot sociokrātijas pieeju, izvelēti centra darbības virzieni. Sākotnēji tie bija: radīt (3D printeris lietu radīšanai, lietu labošana, programmēšanas iespējas), gatavot (virtuve ēdiena gatavošanai, jo ēdiens satuvina dažādas sabiedrības grupas), sportot. Šī brīža ēkas izmantošanu raksturo koncepts meeting & making (satikties un radīt), darbojas eko-kafejnīca, lietoto preču veikals, kopdares telpas, tiek piedāvātas telpas kopīgiem pasākumiem, virtuve gatavošanai, semināriem, kursiem, darbnīca salauzto lietu atjaunošanai, darbojas patversme bezpajumtniekiem. Kopumā šeit darbojas 35 organizācijas un telpas par simbolisku samaksu iespējams izīrēt arī citiem interesentiem.
Divu dienu brauciena laikā tika gūta iespaidīga pieredze gan klimata, gan sociālo jautājumu risināšanā, lēmumpieņemšanas procesos iesaistot plašu sabiedrību, sākot jau no pirmsskolas vecuma, tādējādi veidojot gan cieņas pilnas attiecības un demokrātisku sabiedrību, gan nodrošinot izpratni par vides un ilgtspējas jautājumu nozīmību. Šāda pieredze viennozīmīgi ir pārņemšanas vērta arī Latvijā!
Foto: Rūselāres pašvaldība, Jelgavas novada pašvaldības arhīvs
Interreg Europe programmas projekts „Labāka dzīve mazās un vidējās pašvaldībās: no starpreģionu aktivitātēm līdz uzlabotām revitalizācijas stratēģijām/ InterRevita”, Nr. 01C0034
Ieviešanas laiks: 13.12.2022. – 12.12.2026.
Projekta partneri: vadošais partneris Nowy Dwor Mazowiecki, Ainavas aizsardzības plāns (Polija), Lazio reģions (Itālija), Navarras zemes un ēku apsaimniekošanas institūcija (Spānija), Roeselare pašvaldība (Beļģija), Šilutes rajona pašvaldība (Lietuva), Jelgavas novada pašvaldība (Latvija).
Projekta kopējās izmaksas, EUR: 1 417 930.00, no tā ERAF finansējums 80% - 1 134 344.00, Jelgavas novada pašvaldības projekta daļa: 135 400.00, no tās ERAF finansējums 80% - 108 320.00, Jelgavas novada pašvaldības finansējums 20% - 27 080.00 EUR.
