7. augusta dabas stihijas visvairāk skarto novadu pašvaldību vadītāji, tostarp Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis, augusta beigās atklātā vēstulē vērsās pie Latvijas Valsts prezidenta, Ministru prezidenta un ministriem, aicinot atbildīgo nozaru ministrus nevilcināties ar atbalsta sniegšanu vētras postījumu likvidēšanā lauksaimniekiem un uzņēmējiem. Pašvaldības ir saņēmušas Ekonomikas un Zemkopības ministriju atbildes vēstules, kurās ministrijas skaidro apkopoto informāciju par postījumiem visās vētras skartajās teritorijās un informē par pieejamajiem atbalsta veidiem.
Ekonomikas ministrija informē, ka līdz šim brīdim saņēmusi trīs uzņēmēju iesniegumus ar lūgumu rast iespēju kompensēt 7.augusta vētras radītos zaudējumus vairāk nekā 200 tūkstošu eiro apmērā. Lai apzinātu situāciju par vētras laikā nodarītajiem postījumiem, ministrija ir vērsusies pie lielākajām uzņēmēju pārstāvošajām organizācijām - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Darba devēju konfederācijas. Noskaidrojot aktuālo situāciju, plaša mēroga zaudējumi uzņēmējiem nav identificēti.
Atbildes vēstulē minēts: “Uzņēmēju pārstāvošo organizāciju ieskatā nav nepieciešams izsludināt ārkārtas situāciju uzņēmēju atbalsta sniegšanai, lai nebūtu iespējama atkāpšanās no apdrošināšanas nosacījumiem un notiktu apdrošināšanas izmaksas par nodarītajiem zaudējumiem. Pret šādiem riskiem pamatā jānodrošinās ar tirgū pieejamo apdrošināšanas piedāvājumu, jo katrā dabas radītu zaudējumu situācijā nav iespējama valsts atbalsta programmas īstenošana (īpaši, ja nav konstatējama valsts darbības/bezdarbības ietekme uz notikumu gaitu), turklāt šāda atbalsta programma nodrošinātu nevienlīdzīgus nosacījumus attiecībā pret tiem komersantiem, kuri ikdienā iegulda finanšu līdzekļus iespējamo risku, tostarp dabas katastrofu rezultātā radīto zaudējumu kompensēšanai.”
Papildus tam Ekonomikas ministrija ir uzdevusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai ar Biznesa inkubatoru reģionālo atbalsta vienību starpniecību apzināt informāciju par cietušajiem uzņēmumiem vētras visvairāk skartajos novados.
Ministrija aicina vētras radīto zaudējumu kompensēšanai izmantot finanšu instrumentus, kas tiek īstenoti ar AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” starpniecību, proti, ikviens vētras laikā cietušais uzņēmums var vērsties tuvākajā reģionālajā kontaktpunktā, lai saņemtu konsultāciju par iespējami labāko risinājumu.
Zemkopības ministrija atzīst: “2023. gada 7. augusta negaisa sekas ir radījušas būtiskus postījumus lauksaimnieciskai ražošanai un lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumiem. Lai ziņotu par cietušajām platībām un konstatētajiem zaudējumiem, 338 lauksaimnieki no 2023. gada 11. līdz 25. augustam Lauku atbalsta dienestā (turpmāk – LAD) iesūtīja attēlus un aprakstus par bojāto lauksaimniecības tehniku, infrastruktūru un cietušajiem sējumiem, attiecīgi norādot kultūru un tās platību hektāros. LAD sniegtā informācija liecina, ka visvairāk no krusas ir cietuši graudaugi (12 690 ha, no kuriem 6 416 ha ir apdrošināti) un ziemas rapsis (2 562 ha, no kuriem 1 620 ha ir apdrošināti). Lauksaimnieki ir snieguši informāciju par 336 bojātām ražošanas ēkām, bojātu tehniku - 163, kā arī ziņas par 126 cietušiem lauksaimniecības dzīvniekiem. Pamatojoties uz lauksaimniecības bruto seguma datiem par 2022. gadu, t.i., periodu, kurā radās izdevumi negaisā bojā gājušo sējumu ierīkošanai un stādījumu kopšanai, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (turpmāk – LLKC) aprēķināja ieguldījumu apmēru negaisos cietušo kultūraugu platībās. Šajā aprēķinā ir iekļautas tās izmaksas, kas bijušās līdz brīdim, kad sējumi un stādījumi ir cietuši no negaisa, – par sēklu, doto mēslojumu, lietotajiem augu aizsardzības līdzekļiem un īstenotajām darbībām ar tehniku. Kopā cietusī lauksaimniecībā izmantojamā zeme veido 18 410 ha, bet kopējie zaudējumi jeb ieguldījumu apmērs negaisos cietušo kultūraugu platībās – 13 636 677 eiro, un no šīs platības apdrošināti bija 47 % jeb 8 622 hektāru. Tā kā šīs ir kultūras, kur no valsts tiek piedāvāta iespēja saņemt kompensāciju 50 % apmērā par attiecīgās sējumu apdrošināšanas polises iegādi, tad šobrīd kompensācijas netiek piedāvātas.”
Lai sniegtu atbalstu vētrā cietušajiem lauksaimniekiem un lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumiem iespējami īsākā laikā novērst radītos bojājumus ražošanas ēkās vai būvēs, kas ļautu tiem turpināt saimniecisko darbību, ir izsludināta projektu iesniegšanu pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” apakšpasākumos “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās un “Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē” vētrā cietušo ražošanas ēku un būvju atjaunošanai. Projektu iesniegumus varēs iesniegt līdz 2023.gada 1. decembrim un pēc pieteikumu saņemšanas Lauku atbalsta dienests veiks tūlītēju projektu izvērtēšanu un atbalsta piešķiršanu. Paredzēts, ka plānoto projektu ietvaros tiks sniegts atbalsts par lauksaimniecības ražošanas vai lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu ēku vai būvju atjaunošanu vai tam nepieciešamo būvmateriālu iegādi. Atbalsts tiks piešķirts atbalsta pretendentiem, kas reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji un kam ir bijuši ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai lauksaimniecības produktu pārstrādes. Precīza informācija par šo atbalsta veidu pieejama tīmekļvietnē https://www.lad.gov.lv/lv/katalogs/atbalsts-krusa-un-vetra-cietusajam-ekam.
Tāpat ministrija atgādina, ka jau kopš 2014.gada lauksaimniekiem ir pieejams atbalsts sējumu apdrošināšanai, kas ietver riskus pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Apdrošināšanas polišu iegādes daļējai segšanai 2023. gadā ir pieejams finansējums 8,7 miljonu eiro apmērā.
Arī mežam 7. augusta vētra ir radījusi būtiskus postījumus - vētras un krusas skartajās teritorijās bojātas vai iznīcinātas mežaudzes 1800 ha platībā. Valsts meža dienests noteicis, ka 2023.gada augusta mēneša vējā gāzto un lauzto koku ciršanu veic sanitārajā izlases un sanitārajā vienlaidus cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma. Dienests koku ciršanas apliecinājumu sanitārai cirtei izsniedz piecu darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas. Savukārt, lai atjaunotu infrastruktūras darbību, koku ciršanu var sākt pēc mutvārdu paziņojuma sniegšanas Valsts meža dienestam. Piezvanot uz tuvāko mežniecību, jānosauc īpašuma kadastra apzīmējums, meža nogabals, vai nogabali un aptuvenais koksnes apjoms. Ar paziņojumu var cirst kokus, kas uzkrituši uz infrastruktūras vai noliekušies tādā mērā, ka tie vai to zari traucē infrastruktūras darbību.