Sociālā joma Novada ziņas Projekti
Turpinās darbs pie lietu interneta projekta attīstības Jelgavas novadā

Turpinot darbu URBACT programmas projektā “Lietu Internets kā politikas instruments pārmaiņām pašvaldībā (IoTXchange)” un, ņemot vērā pirmās vietējās ekspertu grupas sanāksmes jeb Dizaina sprinta rezultātus, decembrī tika veiktas padziļinātas fokusgrupu intervijas ar vairākiem ekspertiem un savas jomas speciālistiem (saraksts pieejams interviju nodevumā), kas ļāva noteikt aktuālākos virzienus jomas attīstībā. 

Padziļināto interviju rezultātā izkristalizējušās vairākas jomas, kuras interviju dalībnieki atzīmējuši kā kopīgi un prioritāri risināmas, bez kurām lietu interneta un digitālās transformācijas attīstība novadā varētu būt lēna un neefektīva:
1. Izglītība un digitālā pratība
Sākot ar valodām līdz pat dažādiem industriju jaunumiem un specifiskiem mūžizglītības kursiem. Kopīgi tiek identificēta vajadzība pēc starpsektoru izglītības aktivitātēm, kas celtu digitālo pratību un izpratni par tehnoloģiju pievienoto vērtību.


2. Komunikācija un zināšanu pārnese
Nepieciešams veicināt sadarbību un komunikāciju starp uzņēmējiem, pašvaldības komandām, kā arī uzņēmēju un pašvaldības starpā. Dažādi tīklošanās pasākumi, hakatoni, koprades darbnīcas un apmācības var būt veiksmīgi veidi, kā mācīties no citu kļūdām, radīt jaunas idejas un kopīgi pārvarēt šķēršļus lietu interneta attīstībā.


3. Savienojamība un vienotas sistēmas
Primārā tehnoloģiju misija ir pievienotās vērtības radīšana un lietu interneta tēmā tām ir jābūt savienotām tehnoloģijām, kas pievienoto vērtību rada tīkla risinājumos iegūtos datos. Decentralizētas sistēmas neveicinās progresu un resursu optimizāciju. Būtiski ir domāt arī par risinājumu ilgstpēju.

Savukārt, domājot par risinājumiem maza apjoma pilotprojektam novadā, februāra sākumā notikusi trešā projekta ekspertu grupas tikšanās, kurā tika lemts par virzieniem, kādā šo pilotprojektu īstenot. Tā tika tika balstīta uz interviju rezultātā iezīmēto savienojamību jeb vienotas platformas, vienotas sistēmas kā ilgtermiņa pievienotās vērtības radīšanu, iezīmējot arī savstarpēju datu savienojamību novada un pilsētas mērogā. Dalībnieki analizēja iespējamos risinājumus šajās jomās: sinhronizēta videonovērošana (ar papildinātu funkcionalitāti), plūdu monitorings, meteoroloģisko un vides datu pieejamība, atkritumu apsaimniekošanas digitalizācija, lauksaimniecības (bioekonomikas) digitalizācija. Diskusijas rezultātā kā reālā pilotprojekta aktivitātei tika atzīts meteo un vides datu monitorings un atvērtas platformas izveide, kas būtu pieejama lauksaimniekiem, iedzīvotājiem, pašvaldībām, citiem interesentiem. Par konkrētiem datiem, kuru apkopošana būtu svarīga un nepieciešama, tiks lemts nākamās darba grupas ietvaros 18.martā.

Projekta otrās fāzes kopējais budžets plānots 744 166.92 EUR apmērā, no kā Jelgavas novada pašvaldības budžets ir 61 470 EUR. Atbalsta intensitāte – 85% ERAF līdzfinansējums (52 249.50 EUR) un 5% valsts budžeta dotācija (3 073.50 EUR). Otrā fāze sākās 2020.gada 7.maijā un turpināsies līdz 2022.gada 7. augustam.