Ceturtdien, 4. februārī, Ministru kabineta sēdē apstiprināts Ministru kabineta noteikumu projekts, kas paredz kultūrizglītības programmas „Latvijas skolas soma” finansējuma sadalījumu 2021. gadam. Arī šogad vairāk nekā 200 000 skolas vecuma bērnu un jauniešu varēs iepazīt Latviju, piedaloties vismaz vienā kultūras norisē semestrī.
Programmā „Latvijas skolas soma” finanšu līdzekļus proporcionāli skolēnu skaitam saņem izglītības iestāžu dibinātāji - pašvaldības, ministrijas, biedrības, nodibinājumi un komersanti, kas īsteno pamata un vidējās vispārējas un profesionālās izglītības klātienes programmas. Sadalot finansējumu, tiek lietots reizinātājs 7 eiro uz izglītojamo vienā mācību semestrī, kopumā programmai 2021. gadā paredzot finansējumu 3,5 miljonu eiro apmērā.
Valsts finansējums paredzēts, lai skolēniem segtu kultūras norišu ieejas biļešu maksu, transporta izmaksas un maksu par kultūras norises nodrošināšanu. Šogad, ņemot vērā pandēmijas COVID-19 ierobežojumus, finansējums sedz arī piekļuves maksu digitālajām norisēm.
„Laikā, kad gan indivīdu, gan valstu dzīves kvalitāti aizvien vairāk ietekmē spēja būt radošiem, kritiski domājošiem, inovatīviem un uz sadarbību orientētiem, izglītības procesā pieaug kultūras izpratnes un izpausmes kompetences nozīme. Savas darbības laikā programma pierādījusi savu nepieciešamību un nozīmību. Būtiski, lai tā turpinātos arī pandēmijas apstākļos, tāpēc daudzi kultūras norišu veidotāji savu piedāvāto saturu adaptē digitālajai videi, vai arī rada jaunus piedāvājumus, kas iekļaujas attālinātā mācību procesā, saskatot šādā darbības formā arī priekšrocības,” atzīmē kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Programma „Latvijas skolas soma” pilnā apjomā tiek īstenota no 2018./2019. mācību gada 2. semestra un ievērojami paplašinājusi skolēnu iespējas iepazīt Latviju caur kultūras un mākslas norisēm. Bagātinot un padarot daudzveidīgāku ikdienas mācību procesu, programma izpelnījusies augstu atzinību gan no pedagogu, gan skolēnu, vecāku un kultūras profesionāļu puses, uzsverot nepieciešamību turpināt tās darbību.
„Kultūras norises rosina skolēnus domāt un runāt par personīgi un sabiedriski nozīmīgām tēmām - no attiecībām ar klasesbiedriem līdz vides aizsardzībai globālā mērogā, aptver kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes, raisa emocijas un sniedz jaunas zināšanas. Laikā, kad īpaši augstu tiek vērtēta inovatīva domāšana, radoša problēmu risināšana un elastība, kultūrpratība palīdz gūt panākumus šodienas ekonomikā, attīstot augstas pievienotās vērtības preces un pakalpojumus,” akcentē programmas vadītāja Aija Tūna.
Programmas norises palīdz īstenot Valsts izglītības satura centra sniegtos ieteikumus digitālo norišu īstenošanai - sekmē skolēnu obligātās izglītības satura apguvi, rūpējas par viņu emocionālo labsajūtu un mentālo veselību, reaģē uz audzēkņiem aktuālo, veicina bērnu interesi un motivāciju, rada pozitīvas emocijas, veicina sadarbību ar vecākiem un kolēģiem.
Programmas „Latvijas skolas soma” mērķis ir dot iespēju izglītojamiem iepazīt Latviju mākslas un kultūras norisēs (mūzikā, teātrī, dejā, cirkā, vizuālajā mākslā, kino, arhitektūrā, dizainā, materiālajā un nemateriālajā kultūras mantojumā, literatūrā un grāmatniecībā), sasaistot tās ar mācību un audzināšanas darbu.
Pateicoties programmai, pieaudzis kultūras norišu piedāvājums bērnu un jauniešu auditorijai un pilnveidojusies šo piedāvājumu kvalitāte. Pieaudzis kultūras iestāžu, t.sk., muzeju apmeklētāju skaits. Ar VKKF mērķprogrammu atbalstu tiek veidotas jaunas kultūras norises, kas pieejamas visā Latvijā. Laika posmā no 2017. līdz 2020. gadam kopumā atbalstīti 127 projekti; 2021. gadā turpināsies projektu pieņemšana mērķprogrammā „„Latvijas skolas soma” satura radīšana”.
Programmā „Latvijas skolas soma” Jelgavas novada skolas piedalās jau kopš paša sākuma. 2020.gadā Jelgavas novada bērni un jaunieši iepazina 28 muzejus visā Latvijā - pateicoties Jelgavas novada pašvaldības atbalstam, kas transporta izmaksas sedz no saviem līdzekļiem, ir izpētīti ne tikai Jelgavas un Rīgas mākslas, vēstures un literatūras muzeji, bet arī interesantas un izglītojošas ekspozīcijas citos novados – Tukuma, Kuldīgas, Siguldas, Bauskas, Salaspils, Valmieras novados, un pat Marka Rotko centrā Daugavpilī. Jelgavas novada izglītojamie ir noskatījušies 20 teātra izrādes, 18 no tām klātienē, un 16 Latvijas kinostudiju filmas, to starpā jaunākās, dažādos kinofestivālos un konkursos nominētās, kā “Jēkabs, Mimmi, un runājošie suņi”, “Dvēseļu putenis”, “Mans mīļākais karš”. Ir noklausījušies 7 dažādus koncertus, piedalījušies 12 radošajās darbnīcās, izglītojošās orientēšanās un izlaušanās spēlēs, aicinājuši rakstniekus un māksliniekus uz tikšanos savā skolā, apmeklējuši Tērvetes dabas parku, Avārijas Brigādes parku, Nacionālo botānisko dārzu un Rīgas Nacionālo zooloģisko dārzu, kinopilsētu ‘Cinevilla” un bērnu zinātnes centru “Tehnoannas pagrabi”. Dažas atsauksmes par pieredzēto.
Par izrādi “Gleznas ārpus rāmjiem”, ko noskatījās Jelgavas novada Neklātienes vidusskolas audzēkņi:
“Viss sākās ar komisku klaunādi, kad radās jautājums- vai visu izrādi mēs skatīsimies uz klauniem? Taču jau no pirmās minūtes bijām ierauti Birutas Baumanes portreta “Klaunu ģimene” izspēlē. Kādas citas gleznas stāsts pārtapa baisā detektīvā, cits- dzejiskā mūziklā vai kaislīgā dejā. Izrādes noslēgumā mums bija iespēja veidot savu- laikmetīgās mākslas- darbu, ziedojot mākslai priekšmetu, domu, sajūtu. Izrāde bija labs piemērs tam, kā literatūra, vizuālā māksla, mūzika un kultūra var savīties kopā un veidot skaistu mākslas darbu.”
Par Staļģenes vidusskolas 9.klases izzinošo pārgājienu “Valsts pārvalde un vara Latvijā”:
“Ekskursija sākās Rātslaukumā, kurā apskatījām Melngalvju namu un Rīgas domi. Ekskursiju turpinot, apskatījām un ieguvām informāciju par dažādām kultūrvēsturiskajām ēkām, piemēram, Latvijas radio, Latvijas banku, Saeimu, Finanšu un Ārlietu ministrijām, Esplanādi un to saistību ar valsts pārvaldi. Bija iespēja aplūkot Rolanda pieminekli, pieminekli Kārlim Ulmanim, piemiņas plāksni F.Trasūnam, kā arī dzirdēt jau zināmus, kā arī jaunus faktus par šīm personām un ko tās paveikušas Latvijas labā”.
Pielāgojoties pandēmijas COVID-19 ierobežojumiem, daudzi kultūras norišu veidotāji savu piedāvāto saturu adaptē digitālajai videi. Arī mūsu novada skolas 2020.gada novembrī un decembrī 20 pasākumus piedzīvoja attālināti, t.i., saņemot piekļuves kodu, filmas, izrādes un koncertus varēja noskatīties savās mājās. Tas, protams, neatsver klātienē piedzīvotās emocijas, toties paplašina lietotāju loku – kopā ar bērnu izrādi, filmu vai koncertu var noskatīties viņa ģimene, tas var kļūt par ģimenes kopīgu pasākumu.
“Programma “Latvijas skola soma” nav izklaides pasākumi. Pasākumi kļūst par tekstu, ko analizējam, par ko diskutējam, no kura mācāmies. Ja sakām, ka grāmatas nav vienīgais izziņas avots, tad te ir vesels klāsts citu. Līdz ar to programma “Latvijas skolas soma” tiešā veidā nodrošina iespēju īstenot jaunajos izglītības standartos izvirzītos uzdevumus, tai skaitā palīdzēt skolēniem veidot izpratni par kultūru, apzināties kultūras mantojumu, kultūru daudzveidību un izpausmes, izprast mākslas darbā ietvertās idejas kā autora, laikmeta un kultūras mijiedarbību, kā arī iepazīt dažādus mākslas veidus un to izteiksmes līdzekļus”, komentē Ineta Freimane, Jelgavas novada pašvaldības, Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste interešu izglītības jomā.
FOTO: Oskars Upenieks
