Godinot Ziemassvētku kaujās kritušo strēlnieku piemiņu un atzīmējot Ziemassvētku kauju 107. gadadienu, Jelgavas novada pašvaldība 6. janvārī aicina uz vēsturiskajam notikumam veltītajiem atceres pasākumiem. Tradicionāli svētku programma iesāksies ar kritušo strēlnieku piemiņas brīžiem - Valgundes pagasta Silenieku kapos un Mārupes novada Antiņu kapsētā. Silenieku kapos plānota 145 Pirmā pasaules kara laikā bojā gājušo Krievijas armijas karavīru to skaitā latviešu strēlnieku mirstīgo atlieku pārapbedīšanas ceremonija, ko organizē biedrība “Brāļu kapu komiteja”. Mirstīgās atliekas atrastas Valgundes pagasta teritorijā 2020. - 2022. gadā, veicot karavīru apbedījumu izpētes darbus. Turpinājumā paredzētas vairākas aktivitātes Ziemassvētku kauju muzejā “Mangaļos”, lāpu gājiens maršrutā “Mangaļi” – Ložmetējkalns un noslēgumā atceres brīdis Ložmetējkalnā.
“Ziemassvētku kaujas! Viena no spožākajām lappusēm latviešu bruņoto spēku vēsturē. Pieminot šo faktu, nenoliedzami Ložmetējkalns ir vieta, kur latviešiem vajadzētu domāt par savu dziļāku vienotību. Tieši šeit vairāk kā pirms simts gadiem latvieši pirmo reizi tā īsti izjuta savu spēku. Spēku, kura priekšā bruka vācu nocietinājumi, spēku no kura bēga apmācīti armijnieki. Atmiņa ir jāuztur, jo citādi bijušo aizskalo laiks un steiga. Jelgavas novada pašvaldība jau 30 gadus uztur tradīciju pieminēt Ziemassvētku kaujas un dažādos veidos tiecas uzturēt ikvienā latvietī apbrīnu par Ziemassvētku kauju fenomenu. Redzam, ka vecākā un jaunākā paaudze šeit tiekas vienā lielā dvēseļu kopībā. Kopīgi liecot galvas Latvijas vēstures priekšā”, teic Jelgavas novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja Anita Liekna.
Ar lāpām un gaismu, ar atmiņām par izturību un milzīgu ticību savai valstij, Jelgavas novada pašvaldība 2024. gada 6. janvārī aicina uz kritušo strēlnieku piemiņas brīžiem, Ziemassvētku kauju muzeju “Mangaļi”, kur iecerētas ekskursijas, pēc strēlnieku receptes uz ugunskura gatavotas tējas baudīšana, Latvijas armijas ieroču un ekipējuma izstāde, NBS orķestra priekšnesums, kā arī Zemessardzes 52.kaujas atbalsta bataljona zemessargu zvēresta ceremonija. Šogad pie muzeja finiša sākuma punkts un apbalvošana paredzēta arī sportiskai aktivitātei - Ziemassvētku kauju rogainings. Tās būs divu stundu sacensības, kurām līdz 2023. gada 28. decembrim var pieteikties jebkurš interesents gan individuāli, gan ģimenes, veidojot komandu no 2 līdz 5 cilvēkiem (vismaz viens bērns līdz 14 gadu vecumam, vismaz viens pieaugušais no 18 gadu vecuma). Pirms starta dalībnieki saņems karti ar atzīmētām kontrolpunktu atrašanās vietām. Dalībnieki paši varēs plānot, kurus kontrolpunktus apmeklēt kontrollaikā tā, lai savāktu iespējami lielāko punktu vērtību. Vairāk par sacensību norisi, noteikumiem un reģistrēšanos var uzzināt Jelgavas novada Sporta centra mājaslapā – www.jnsc.lv .
Atceres pasākumu kulminācija, kā ierasts, būs lāpu gājiens maršrutā no “Mangaļiem” uz Ložmetējkalnu. “Ziemīgie laikapstākļi, kas mēdz būt ļoti mainīgi, uz Ziemassvētku kauju atceres pasākumu vietām nosaka striktu kārtību, kā dalībniekiem organizēti gan iebraukt, gan izbraukt. Autotransporta kustība būs noteikta vienā virzienā, tāpēc lūgums ikvienu ņemt vērā, kā organizēties braucienam - it sevišķi, ja plānots apmeklēt gan pasākumu “Mangaļos”, gan Ložmetējkalnā”, teic A. Liekna. Lāpu gājiens noslēgsies Ložmetējkalnā, kur uzreiz pēc tam, ap plkst. 17.30 noritēs atceres brīdis un atmiņu ugunskuri.
No Jelgavas pilsētas kultūras nama 2024. gada 6. janvārī tiks nodrošināts bezmaksas autobuss, kurš plkst. 12.50 sākotnēji pasažierus nogādās uz Silenieku kapiem, pēc tam uz “Mangaļiem” un Ložmetējkalnu. Un vakarā, noslēdzoties pasākumam, plkst. 19.30 pasažieri no Ložmetējkalna caur “Mangaļiem” tiks nogādāti atpakaļ uz Jelgavu.
Ziemassvētku kaujas bija vienas no lielākajām un sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Kaujas notika starp vācu 8. un krievu 12. armijas daļām, kuru sastāvā cīnījās astoņi latviešu strēlnieku pulki. Strēlniekiem bez artilērijas atbalsta izdevās pārraut vācu fronti Lielā Tīreļpurva rajonā un izlauzties cauri nocietinājumiem, nokļūstot līdz Ložmetējkalnam. Šajās kaujās krita daudz strēlnieku, taču vienlaikus tās cēla tautas nacionālo pašapziņu un apliecināja latviešu spēju aizstāvēt savas intereses ar militāra spēka palīdzību.