2020.gada 24. septembrī, SIA “Laflora” ražotnes teritorijā pašvaldības organizētā atraktīvā un svinīgā pasākumā godināti konkursa «Jelgavas novada “Uzņēmēju gada balva 2020” laureāti, starta kapitāla saņēmēji biznesa idejas īstenošanai. Tīklošanās pasākumā pulcināti novada aktīvākie uzņēmējdarbības pārstāvji, kas ar savu biznesa virzienu veido un attīsta Jelgavas novadu – lauksaimniecībā, tūrismā, viesmīlībā, preču un pakalpojumu atpazīstamībā. 

Jelgavas novada pašvaldība jau devīto gadu organizē konkursu “Jelgavas novada Uzņēmēju gada balva”, tā iepazīstot aktīvākos un uzņēmīgākos, stāstot par tiem plašāk, lai aizvien lielāka sabiedrības daļa atklātu novadā radīto produktu un pakalpojumu dažādību. Konkurss ir lielisks piemērs, kā, sadarbojoties uzņēmējiem un pašvaldību, ik gadu top inovāciju, stabilu vērtību un izaugsmes vēstnešu saraksts, kas ar savu piemēru spēj iedvesmot arī citus uzdrošināties, realizēt savas uzņēmējdarbības ieceres, lai cik nereālas tās sākotnēji šķistu.

Ir patiess gandarījums iepazīt tos, kuri laukos saredz iespēju augt un attīstīties, kuriem ir idejas, kas sākotnēji šķiet neiespējamas, bet laika gaitā pārtop projektos ar plašu tvērienu. Tieši tik apņēmīgi, dažādi un iedvesmojoši ir visi konkursa laureāti, kurus vieno pārliecība par sava darba rezultātiem.

Neierasti citām reizēm šoreiz pasākums organizēts vienā no uzņēmuma teritorijām, kam šogad atzīmējama 25 gadu pastāvēšanas jubileja, produkcijas eksporta līkne ik gadus pierāda attīstību, savukārt izaugsmes potenciāls un plāni attiecībā uz vēja parka izveidi jau izstrādāto kūdras lauku teritorijās ļauj pārliecinoši apliecināt, ka tas ir viens no Jelgavas novada kā visa reģiona izaugsmes potenciāliem. 

Šogad nominācijā “Gada ražotājs” sveikts SIA “Amberwood”- uzņēmums, kas ir Latvijas cēlkoku grīdas ražotne Jaunsvirlaukas pagastā, visbiežāk produkcijā atpazīstami ar zīmolu STALGEN. Tiesa gan, tur ražotie masīvkoka grīdas dēļi, parkets gan privātmāju un dzīvokļu īpašniekiem, gan viesnīcām, zālēm vai saloniem galvenokārt ir eksporta produkts un aizceļo uz Skandināviju, Franciju, Austrāliju, ES. Uzņēmuma produkcija sniedzas no neliela izmēra masīvkoka mozaīkas parketa līdz 6 metrus gariem divslāņu grīdas dēļiem. Ozola un oša virskārta kombinācijā ar augstas kvalitātes ūdensizturīgu bērza saplākšņa apakšklāju galvenokārt top no Latvijas kokmateriāla. COVID ārkārtējās situācijas periodā uzņēmumam nācās mazliet samazināt pasūtījumu apjomu, jo no publiskā sektora pasūtījumiem, piemēram, Francijā, tikai daži saglabāja pasūtījuma apjomu, toties aktīvāks kļuva privātais sektors. Viens no uzņēmuma plusiem ir spēja pielāgoties klienta vajadzībām un spēt elastīgi nodrošināt netipiskus risinājumus – gan individuāli pielāgotos toņus gan grīdas dēļu izmēriem. SIA “Amberwood” mērķis ir saražot 300 000 m3 gadā, pašlaik ražošanas apjoms ir 250 000 m3 gadā jeb 20 000 m3 mēnesī. Uzņēmumā strādā 85 darbinieki.

Tikai 2019. gadā uzņēmums SIA “Mītavas Čiekurs” pretendēja uz pašvaldības starta kapitālu kā jaunais uzņēmums, savukārt šogad jau pelnīti saņem titulu “Gada ģimenes uzņēmums”. Šī gada laikā ar zīmolu “Mītavas čiekurs” Artimoviču ģimene uzņēmējdarbību mājražošanā izvērsusi jau krietni vērienīgāk. Ja vēl pērn viņiem bija deviņi produktu veidi, šogad jau tās ir 30 produktu vienības, tostarp -  čiekuru ievārījums ar medu un ogām (vietējām mellenēm, ķiršiem un smiltsērkšķiem). Specifisks un gana īss ir produktu gatavošanas laiks, jo tiklīdz ienākas jaunie priežu čiekuri, tūlītēji jāseko to novākšanai, apstrādei un pārstrādei. Uzņēmuma ražošanas telpa ir ģimenes mājā, kur radīta saimniecības telpa atbilstoši saimniekošanas vērienam. Lai uzglabātu salasītos čiekurus, uzņēmums slēdz līgumu ar saldētavām Teikā, kur tos uzglabā līdz apstrādei.

Šī gada augustā uzņēmums sācis darboties arī kā atvērtā saimniecība, demonstrējot, kā top čiekuru ievārījums. Reiņa un Ingas Artimoviču ģimenes biznesā daudz tiek paveikts kopā ar bērniem – mazie ir bijuši gan etiķešu līmētāji, gan degustatori un galvenie kvalitātes noteicēji tam, vai produkts būs veiksmīgs tirgū, un vai bērni, kam veselības nolūkos mammas parasti šos produktus pērk sākotnēji, tos maz ēdīs. Uzņēmums aktīvi iesaistās dalībai tirdziņos, dažādos pasākumos, kur reklamēt savu produkciju.

Nominācijā “Gada lauksaimnieks” uzvaru guvis IA “Arosa-R” – ģimenes uzņēmums Līvbērzes pagastā, kas nodarbojas ar lielogu krūmmelleņu un to stādu audzēšanu. Ģeogrāfiski izvietoti līdzās uzņēmumam SIA “Laflora”, krūmmelleņu lauki pašlaik aizņem 54 ha. Tie, kam garšo mellenes, zina, ka augustā jāsagatavo kurvītis un jālūko sociālajos tīklos, kad “Arosa- R” izsludina pašlasīšanas laiku, tad lauki pildās ar cilvēkiem un ģimenēm vien brauc lasīt krūmmellenes. Šogad piedzīvots rekord-ātrs un momentāns interesentu pieplūdums krūmmelleņu lasīšanai. Uzņēmums dibināts 2001. gadā, stādi iegādāti no vadošajām ASV stādu audzētavām atbilstoši Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Pirmā raža jau ienākas jūlija vidū un pēdējā līdz pat 10-15 septembrim. Pērn “Arosa-R” laukos nogatavojās 60 tonnas ogu, šogad pašlasītāji nolasīja 15 tonnas, pārējās – uzņēmuma nodrošinātie sezonas strādnieki. Nolasītas, sašķirotas, attīrītas, safasētas – tās ceļo gan uz “Rimi”, gan citiem veikaliem, bet visgardākās – no groziņa, kas pielasīts kopā ar ģimeni.

Nominācijā Gada pakalpojumu sniedzējs” godalgu saņēma  Ingas Salkazanovas zobārstniecības prakse Jaunsvirlaukas pagastā. Zobārste, ko cildina un slavē gan vietējie, gan pilsētas iedzīvotāji.  Inga Salkazanova kā zobārste strādā jau 37 gadus, praksē apkalpo aptuveni 1188 vietējos uzskaitē esošos pacientus un pats galvenais – strādā arī ar mazajiem pacientiem. Prakse ir reģistrējusies valsts apmaksātajiem pakalpojumiem bērniem, tāpēc viņas kabinetā iegriežas kā lieli, tā mazi pacienti, nodrošinot pieraksta iespējas pārskatāmi ērtos laikos bez mēnešiem ilgas gaidīšanas rindā.  Zobārstes attieksmi, rūpīgo darbu, pretimnākšanu un atbildību par savu darbu novērtējuši daudzi.

Starp potenciālajiem kandidātiem nominācijā “Gada jaunais uzņēmējs” laureāta statusu saņemt balvu I.K. “Lāčplēša muiža" , ko pārstāv Arvils Agarskis. Īpašumam Jaunsvirlaukas pagastā, ko A. Agarskis pirms diviem gadiem iegādājās izsolē, ir nosaukums Lāčplēša muiža. Senais ēku komplekss prasa milzīgas investīcijas atjaunošanai, taču Arvils gara acīm saredz gan savu  restorānu, gan gaļas pārstrādes ražotni jeb desu cehu ar omulīgu tirgotavu. Viņš, pamezdams līdzšinējo darbu un ikdienu Rīgā, atgriezies pie sava profesionālā pirmsākuma – pārtikas tehnologa amata prasmēm, pievēršoties gaļas pārstrādei. Viņa rokās top servelādes, desas, desiņas, cepeši, kūpinājumi. Pircēju iecienīts ir arī tāds Jaunsvirlaukai unikāls produkts kā “Staļģenes desa”, pozitīvu atsauksmju – gan par kūpinājumiem, gan desām.  Uzņēmums aktīvi iesaistās tirdziņos, piedāvā produkciju arī piegādei. IK “Lāčplēša muiža” ir saņēmusi “Pārtikas un veterinārā dienesta” saskaņojumu un sertifikāciju autoveikaliņu, kas atbilstoši visām higiēnas prasībām nodrošina gaļas apstrādi, sadalīšanas iespējas, uzglabāšanu, kas savā ziņā gaļas produkcijai ir nebijusi prakse Latvijas tirgum.

Savukārt nomināciju “Gada partneris” izraugās novada pašvaldība, kas izvērtē gan dažādus projektus, uzņēmēju iesaisti un atsaucību sabiedriskās aktivitātēs un saimnieciskās pagastu iniciatīvās.  “Gada partnera ”titulam izraudzīta restauratore Zane Jasone. Šķēpi nudien tika lauzti, bet, patiecoties savam radošajam garam, ļoti plašām profesionālajām izpausmēm, pie laureāta titula tiek Zane Jasone.  Kā koka restauratore Zane Jasone beigusi Zaļenieku komerciālo un amatniecības vidusskolu, Zanes rokraksts ievīts jau prakses laikā, restaurējot Elejas tējas namiņu. Tiesa gan viņas talanti neaprobežojas tikai ar koka restaurācijas darbiem, jo viņa iemēģinājusi roku gan skatuves scenogrāfijās kultūras namos, gan dekorēšanā, gan dizainiskās izpausmēs dažādās vajadzībās pagastos – Vilcē, Sesavā, Līvbērzē, Staļģenē. Viņa ir piekritusi projekta ietvaros restaurēt arī Vilces muižas verandas vēsturiskās durvis. Viena no pirmajām sadarbībām ar Zani bija pieturas projekts “Pieturiet, Vilce”, kur viņa ierosināja apzīmēt autobusu pieturu jeb radīt tai unikālu vizuālo noformējumu, kas vēlāk tapa par Vilces vizītkarti, fotosesiju vietu un atraktīvu elementu pagastā. Viņas zīmētprieks pārtapis arī bērnu grāmatu ilustrācijās. Bet visvairāk Zane ir sastopama savas mājas darbnīcā, kur viņa atjauno logus, restaurē dažādus priekšmetus. Latviskajā mākslas telpā un internetveikalā “Riija” aizceļo viņas jaunradītie koka priekšmeti, kas dizainiski atgādina māla paplātes. Zane ir aizrautīga un palīdzībā iesaistās ļoti daudz projektos, vienmēr ar atsaucīgu labsirdību vai nu savai skolai vai kādai pagasta iestādei palīdzot ar padomiem, savu darbu un radošo ideju izpildījumu.

Kā ierasts, konkursa ietvaros specbalvas pasniedz arī uzņēmējus atbalstošas institūcijas. Jelgavas Biznesa inkubators specbalvu apsniedza Luīzei Zemītei, kas uzsākusi dažādu bērnu attīstošo mācību materiālu un interjera priekšmetu izgatavošanu. Apgūstot alfabēta burtus, mazais tos var ņemt laukā, piemēram, no mākoņa formas  vai ziloņa formas ietvara, mēģināt likt kopā vārdiņus un pēc rotaļām atkal atlikt savās vietās. Sākotnēji dažādas lietas tapa kā skaistumlietas un dāvanas, dekori bērni ballītēm, vēlāk attīstījās jau kā attīstošu mantu radīšana. Bērnu priekam ir radītas gan atmiņu kastes, gan kroņi, ziloņi – dažādas formas izmodelētas un izgrieztas formas, rūpīgi nokrāsotas sīkās detaļas.

Finanšu institūcija “Altum” specbalvu pasniedza Berķenes muižas saimniekiem Ilzei un Aldim Melgalvjiem

Berķenes muižai ir sava specifiskā niša – tai piemīt individuāli vērsts ciemošanās un viesu uzņemšanas rituāls – ar sarunām un saimnieku veltītu laiku saviem viesiem. Šī gada pavasaris ar ārkārtējo situāciju arī Berķenes muižai atcēla vismaz 84 ārzemnieku delegācijas un rezervācijas, taču saimnieki saka – par 30 % vairāk varēja veltīt laika individuālai attieksmei klientiem, kas muižā viesojās.  Šogad pēc 15 gadiem ilguša rūpīga darba – muižas atjaunošanas darbi ir noslēgušies, ierīkots pagalma, dārza apgaismojums un saimnieki saredz, ka tagad vairāķ varēs pievērsties pakalpojuma kvalitātes izkopšanai. 

Biedrības Lauku partnerība "Lielupe" specbalva aizceļo pie jauna uzņēmuma – SIA “GB House” Glūdas pagastā, kas ražo dārza mājas, nojumes, terases, moduļmājas, kam nav nepieciešami būvprojekti. Meistari nodarbojas ar koka konstrukciju izgatavošanu un montāžu no skices un rasējuma līdz būves uzstādīšanai. Uzņēmuma mērķis ir stiprināties biznesā un pasūtījumos, lai varētu attīstīt arī koka karkasa māju būvniecību.

Pasākuma ietvaros vakara vadītāja sarunas noritēja arī ar pašvaldības starta kapitāla saņēmējiem – Juri Brenti un Egitu Matulēnu, kas, katrs saņemdams 3000 eiro, dalījās ar saviem plāniem par aizsākto uzņēmējdarbības idejas īstenošanu dzīvē.

Kā zināms, iemantojis žūrijas atbalstu savai biznesa idejai, SIA “BoviPro”pārstāvis Jurijs Brente aizsāk uzņēmējdarbību elektrolīta un enerģijas maisījumu ražošanai teļiem un slaucamām govīm. Savukārt starta kapitāla saņēmēja Egita Matulēna cer attīstīt jau darbojošos SIA "Sajūtu Māja"- pēcpusdienas māju ar strukturētu un mājīgu vidi bērniem attālinātas izglītības iegūšanai un jēgpilnai laika pavadīšanai pēc skolas un brīvlaikos. “Pēcpusdienas māja”  ir izveidota kādreizējā Glūdas skolas ēkā - senā, trīsstāvīgā ēkā ar 4 h zemi tās teritorijā.

Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektore Līga Lonerte apstiprina:

“Uzņēmēji, ko pašvaldība gadu no gada izceļ un pamana, ir radoši un uzņēmīgi. Savu pasākumu organizējot, arī tīri organizatoriski šogad izvēlējāmies veidot netradicionālu vidi, radošu atmosfēru un iespēju vienlaikus demonstrēt saviem uzņēmējiem to, ka izaugsme un attīstība iet roku rokā ar sadarbošanos. Lielu plānu kaldināšana sākumā top tikai savā galvā, bet pēc tam jau kopdarbojoties. Daudzi novada uzņēmēji, tieši šādos pasākumos iepazīstoties, tālāk veido savam biznesam izdevīgas kopsadarbības tūrisma, viesmīlības, pakalpojuma piedāvājumam, un tas kopumā attīsta Jelgavas novada uzņēmējdarbības vidi. Esam gandarīti, ka potenciāli – Jelgavas novadā vienlaikus briest vairāki ļoti vērtīgi investīciju projekti – gan vēja parks Lafloras kūdras lauku teritorijās, kas spēs attīstīt visu reģionu un piepilsētu, gan atkal uzņēmējdarbībā piepulcējušies jauni uzņēmēji, kas nupat ienākuši novada teritorijā, gatavi apsaimniekot degradētas teritorijas un attīstīt savas idejas. Pašvaldība ļoti pretimnākoši cenšas ar dažādiem instrumentiem atbalstīt savus uzņēmējus – gan ar infrastruktūras sakārtošanu, iestājoties par līdzekļu piešķiršanu ceļu remontiem, gan ar atbalstu līdzfinansējumos projektos, gan ar atbalstu mārketingā un produkcijas noieta veicināšanā. Tāpēc – ikvienam potenciālajam uzņēmumam, kas domā, - uzsākt vai neuzsākt biznesu Jelgavas novadā, mēs sakām- noteikti uzsākt!”